3.latgalistikys konfereņce

21.-22.oktobrī Ernsta-Morica-Arndta Greifsvaļdis universitatē nūtyka 3. storptautyskuo latgalistikys konfereņce „VOLŪDU EKOLOGEJA BAĻTEJIS JIURYS REGIONĀ: REGIONALUOS VOLŪDYS GLOBALIZACEJIS LAIKŪS“, kas beja veļteita Fraņča Kempa kulturviesturiskuos skicis ,,Latgalieši“ symts godim. Tymā pīsadaleja dalinīki nu Latvejis, Vuocejis, Krīvejis, Itālejis, Pūlejis, Francejis.

Klauseituoji varāja dzierdēt i divu dīnu garumā diskutēt par latgalīšu i cytu regionalūs voi minoritašu volūdu problemvaicuojumim kulturā i politikā. Lai cik pošsaprūtama izaver atziņa, ka volūda ir vierteiba poša par sevi, daudzūs runuotuoju pīvadumi, veiktuos aptaujis ruoda, ka utilitaruo volūdys lītuojuma voi politiski „nūdrūšynuotuo” volūdys ideologeja ir dzeivuot spiejeiguoka nakai volūda kai kulturys diskursa sastuovdaļa. Prūtams, tys tai ir, kod runoj par volūdys i sabīdreibys atteiceibom. Pietnīceibys i kulturys laukā nikas nav mainejīs, tū gon navar sacēt par izgleiteibys sferu. Ari te – interese par kaidu volūdu (eipaši jau mozuok lītuotū, regionalū voi minoritatis) ir atkareiga nu vaļsts nūstuojis itamā vaicuojumā.

Dorbs nūtyka divuos sekcejuos, i kotrā nu tom veidojās sovu atziņu i nuokūtnis aizdavumu lūks na tik pietnīceibai, bet praktiskai darbeibai izgleiteibys, kulturys sferā. Plenarsiedis runuotuoju rūsynuoti, klauseituoji varāja uzzynuot vairuok par kašubu regionaluos volūdys atteisteibu, saleidzynuot latgalīšu i votu voi ladinu volūdys atteisteibys i pastuoviešonys problemys. Vysai rūsynuošys beja A. Andronova (Krīveja), N. Nau (Pūleja) nūstuojis, kas pīduovoj teoretiski pamatuotus rysynuojumus vuordineicys i latgalīšu volūdys gramatikys tuoluokai sakuortuošonai i izdūšonai. N. Nau itamā šaļtī struodoj pi latgalīšu volūdys gramatikys izstruodis izdevnīceibys “LINCOM Europa” serejā “Languages of the World/Materials”. Pietejumam juoizīt vēļ ituo goda beiguos, bet jau tān ir skaidrs, ka gruomota pīduovuos svaigu redziejumu iz latgalīšu volūdys morfologejis i sintaksis vaicuojumim. A. Andronovs, kai latgalistikys konfereņču iniciators, ir ari vīns nu tim, kas virtuali apkūpoj leksiskū materialu latgalīšu literaruos volūdys vuordineicai, dūmoj par latgalīšu-latvīšu volūdys vuordineicys vajadzeibu i izdūšonys īspiejom.

Atzineigi vuordi juoveļtej jaunuokuos paaudzis pietnīkim (A. Miņinam, J.Viļumam, S. Pošeiko, I. Belasovai, S. Murinskai), kas plašuokai publikai pyrmū reizi pīduovuoja sovys temys saisteibā ar latgalistikys pietnīceibu. Tai kai daļa nu nūsauktajim ir doktoranti, ir cereiba, ka īsuoktī pietejumi īgius konkretys teoretisku i praktisku izdavumu, publikaceju aprisis. Tei ir gon volūdys politikys, gon tuos sastuovdalis lingvistiskuos ainavys, mediju analizis, gon viesturis miti i objektivitate, kas tik lelā mārā ir vajadzeigys latgaliskuos sovpateibys izpratnei i nūstyprynuošonai.

Puordūmu vārtys nūteikti beja ari temas, kū pīduovuoja Latvejis Universitatis pietnīki (M. Grudule, O. Lāms, I. Kalniņa). Tymuos atsakluoja Latgalis skaitietuoja interesis i atvierteiba kulturys nūrisem, kai ari varāja redzēt baltīša skatejumu (I. Kalniņas interpretaceja par R.Ziedoņa dorbu „Austrumu robeža”) iz Latgolu kai rūbežu – laiku, mitu, telpu. Kai soka, ciļvieciskais faktors izaruoda vēļ ir nūteicūšs, partū ka īspaidi par Latgolu ir saistetiti ar vitalitati, izdzeivuošonys receptim i latgaliskuo latvyskuma seikstumu.

Konfereņcis laikā vairuoki referenti runuoja par ESF projekta „Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā” nūrisi i pyrmajim rezultatim. Itamā šaļtī suok veiduotīs kūpejuo prīkšstotu aina par Latgolai sovpateigom zeimem (plašuok vērtīs anketys apkūpuojumu tilra.ru.lv), kas pasaruodēs ari Latgolays lingvoteritorialajā vuordineicā. Lingvistiskuo ainava, kū sovā runā aktualizieja ari Baļtinovys vydsškolys direktors I. Slišāns, nav labvieleiga latgaliskajam. Kai ruoda projekta aptaujis dati, tod uzjiemieji naradz īspieju izmantuot latgalīšu literarū volūdu sovys produkcejis reklāmā, partū ka tī byutu papildizdavumi, bet piļsātu īdzeivuotuoji, kas pīkreit, ka Latgolys piļsātu ainavā itom zemiem ir juobyun, itamā breidī ir pasivi vāruotuoji.

Konfereņcis dalinīkim ir īspieja publicēt sovus atzynumus humanitaruo žurnāla „Via Latglaica” trešajā pīlykumā, kas izīs eisi pyrms nuokušuo goda latgalistikys konfereņcis. Itamā momentā var tik atguodynuot, ka interesenti var meklēt latgalistikys konferenču kruojumu, kas apkūpoj Rēzeknis konfereņcis materialus i gatavuot sovus pīteikumus divim byutiskim latgalistikys pasuokumim nuokušajā godā. Septembra vydā Poznaņā (Pūlejā) nūtiks 4. storptautyskuo latgalistikys konfereņce, bet 24.–26. oktobrī IV Letonikys i III Pasaulis latvīšu kongresa ītvorūs Reigā dorbuosīs latgalistikys sekceja „Latgales latviešu valoda un kultūra”.

Ilga Šuplinska, latgalistikys konfereņcis dalineica