2011.goda tautys skaiteišona
Nu 2011.goda 1.marta leidz 31.martam Latvejā nūtiks tautys skaiteišona. Ar kū īvarojama byus itei Latgolai? Ar tū, ka tei byus pādejuo deļ daudzejim latgalim, kuri vēl apsazynoj sevi, kai tautu ar sovu volūdu, kuļturu i pašapzini.
Demografiskuo situaceja Latgolā ir taida ka uz 15 “nabašnīkim” ir vīns dzymušais un tys pats voi piec 10 godim runuos latgaliski? Ja par pīmāru Daugavpilī, Riezeknī, Preiļūs, Bolvūs jaunīši latgaliski naprūt, bet runoj kai jīm līkās “pareizā” vaļsts volūdā, uzskotūt ka jī cīš “izgleituoti”, a tī nu solom voi dzerauņom atpalykušs, bet tei nav jūs vaine, bet apzynuota valsts politika, kas vārsta iz latgaļu asimilaceji un īkļaušonu vīnuotā, latvīšu nacijā, kurā izkusuši lībīši un tyuleit tī byus latgali…
Taipat dareja cara laiku tautys skaiteišonā krīvu šovinisti, taipat tū dora myusu “vacuokī bruoli” baltīši. Voi tod myusim latgalim byutu juopazyud nu pasauļa tikai par tū, ka baltīšim ir dzeivinīciskys bailis nu krīvim, kuru prīškā jī pastuoveigi pīzakuop pat atdūdūt kūpā ar Pītuolovu i sovulaik Drysys dali nu Sebežys – ap 25 procentim nu Latgolys teritorejis…
Ja mes pat atsasokom nu sovys volūdys, taipat iztopšona turpynuosīs, tik jautuojums, kaida teritoreja byus nuokomuo?
Gruomotā “2000 gada skaitīšanas rezultāti” ni vuorda nav mināts par latgalim un latgaļu volūdu. Kur pazuda obys kategorejis? Pietūt itū lītu munuos rūkuos tyka brošura “2000.gada tautas skaitīšanas rokasgrāmata”, kuras 57.pants ir par tauteibu. Tauteibu nūsoka respondents. [Tys atbylst cylvāktīseibom, jū nivīns cyts nazyna lobuok, kas jis ir piec tauteibys.] Beja treis varianti latvīts, krīvs, boltkrīvs, voi breiva aile cytai tauteibai. I tys pats 59.pantā par dzymtū volūdu, kas atseviškūs gadejumūs var naatbiļst tauteibai. Pīmāram, kai tys varēja nūtikt: latgalīts īraksteja “latvietis”, juo cyta varianta nabeja, bet dzymtū volūdu īraksteja “latgaļu”, voi īraksteja obuos tukšajuos ailēs par spīti apzynuotai maldynoišonai.
Pīļaunu, ka ņemūt vāra 90 godu laikā izvastū latgaļu pīspīdu asimilaceji 90 procentu myusu tautīšu “aizmiersa”, kas jī ir, un identificeja sevi kai latvīšus un sovu dzymtū volūdu navys latgaļu, bet tū kū pīspīdu kuortā muoca školā.
Bet beja daudzi taidi, kuri pastuoveja pi sova. Kas nūtyka tuoļuok? Tyka dūts mutisks reikojums latgalīšus ignorēt. Lai pīdūtu lykuma spāku viltuojumim uz nuokušū tautys “skaiteišonu” tyka pīnemts unikals un iz pasauļa vīneigais tauteibu klasifikators [MK noteikumi 246 12.04.2008] kurā ir taidys tauteibys, kai amerikans, australīts, kanadīts, bet nav “latgaļs”. Faktiski teik jaukta pilsūneiba ar tauteibu un tys ir absurds.
Par tagadejū tautys skaiteišonu [Tautas skaitīšanas likums p. 4 un5.] ir atbildeigi: Ekonomikys ministrs [komisejis prikšsādātuojs], VSK prīkšsādatuojs i lūcekli – pošvaldeibu pylnvaroitī puorstuovji. Formali Eiropys regulys naprosa informaceji par tauteibu un volūdu zynuošonom. Naskotūtīs uz tū ka myusu valstenis budžets ir pazuds “Parex” imperejis plašumūs, paļdis Dīvam, ituos tautys skaiteišonā tiks praseita tauteiba un volūdu zynoišonys. Tik tagad navajadzēs viltuot rezultatus, kai paguojušu reizi, juo ir lykumeigs pamats [MKN 245]. Bet myusu nadraugi ir aizmiersušs, ka latgaļu volūdai pazateicūt dažim Latgolys patriotim ir pīšķierts starptautisks volūdys kods LTG. Prūtams tys myusu tautys bruolim, nav nikas vierteigs, juo mes runojam “dialektā”, a navys volūdā. Bet tūmār tys ir sūļs iz prīšku. Kū mes varom darēt lītys lobā ?
Vysom Latgolys patriotiskom sabīdryskom organizacejom, vysim latgalim, kurim vēl ir palykuse pašcīņa i lapnums par sovu tautu, naskotūtīs kur jī dzeivoj, jupsavīnoj ituymā līta, lai naskotūtīs ni uz kaidim ībyldumim anketuos tyktu īkļauta īspeija par dzymtū volūdu atzeimēt “latgalīšu”.
Par tauteibu – tei lai palīkn kotra sirdsapzinis līta. Cyts sevi pīskaita pi latvīšim, bet juo dzymtuo volūda ir latvīšu voi latgaļu, cyts otkon sevi uzskota par latgali un ari dzymtū volūdu par latgaļu volūdu… Bet tod mes zynuosim piec rezultatim, cik ir latvīšu, kuri zyna latgaļu volūdu, voi cik ir latgalīšu ar sovu volūdu un saskaitēsim jūs kūpā [Kai soka gūdojamuo Ilze Sperga] navys atjimsim, kai soka attautuotī i baileigī “latgaļu politiki”, bet gon saskaiteisim.
Tagad byutu svareigi kūpeigi vysom organizacejom voi atseviški juoroksta praseiba Ekonomikys, Tīslītu ministrejom, Valsts Statistikys komitejai, Tīseibsorgam i gazetom. Juoizvad informaceja posvaļdeibuos i školuos. Juorauga vysom demokratiskom metuodem pastuveit par sovu volūdu. Ja na mes, to kas cyts? Vāg saīt kūpā un sastuodēt reiceibys plānu.
Ja kas, zvonit – muns telepona numers: 29229713
Arvids Turlajs
