Vysur mīreigs laiks, ka es poša mīrā beju

Cikom vīni pliešās par tū, ka krīvi ir maitys, a cytim maitys ir latvīši, cikom nu hokeja sorkonboltsorkonūs i 9. maja sorkonūs karūgu ļauds puorsamat iz geju daudzkruosainajim karūgim, es dūmoju, voi vyspuor grybu kuo raksteit. Kod apleik vysi bļaustuos, ir cīši lels vylynuojums nūīt maleņā i pasavērt iz bļaunūšūs ārmu.

Vys verūs, kai pazinis jemās ar balotiešonūs i vieleišonom. Nazkod beja pruoteigi cylvāki, niu roksta blogūs totalys glupuosts i socialajūs portalūs līk politiskuos reklamys. Pruoteigi cylvāki – es dūmoju taidi, ar kū var apsarunuot par dzeivi, navys par politiku. Ka par daudz runuot par politiku, to i dzeivis nikaidys.

Īsadūmojit, lels tierga laukums. Vysi sakuopuši iz bucu i bļaun. Sludynoj, aicynoj, mudynoj. Kotrys sovā bolsā – kurs skaļuok. Demokrateja. Tev tože ir izvēle. Kuopt iz breivuos i tev rezerveituos bucys i kū ta saceit. Īraksteit vuordu i paroli, īīt sistemā i raksteit dīnrokstu sūpluok vysim cytim voi nā.

A tekstu to kai bailis. Cyts par cytu. Purynojās kai vystys smiļtī pi klāva – izaplātušys, izalykušys, kuojis izstīpušys, golvu atsvīdušys. Sauleite speid, vysi verās. Nanormals kaifs itai – sovys spolvys spūdrynuot i ka vēļ pasaver. Popularitate, reitingi. PR mašyna struodoj ryukdama.

Vys tik dūmoju – voi jī eistyn tic tam, kū roksta. I kur jim vysim ir tik daudz laika, kab raksteitu itūs tekstu kolnus – vysūs socialajūs teiklūs, sātyslopuos, tviterī i nazyn kur. Vysmoz es tuo vysa svīksta, kas niu guožās puori golvai, navaru ni spēt, ni maņ gribīs puorskaiteit. Kūrslums pret trūksni.

A ļauds prīceigi. Lelajā tolkā apmauce krekleņus ar parteju logo, lasēja syudus plastmasys kulēs – ekologiski. Niu jim ir vīdūklis par 9. maju i par 15. maju. Narunojūt nimoz par gejim. Geji vyspuor pasagadēja zam vieleišonu kai gords kimūss: saimis vierteibys, demokratejis vierteibys, vuorda breiveiba, myusu bārnu laime. Pylns komplekts – līc pa taisnū bukletā, blogā voi reklamys kinā.

Itymā zemē vysi rauš politiskū kapitalu iz cytaidūs riekina. Ite vēļ labi, ka tu esi tikai gejs. A īsadūmoj – tu esi gejs, krīvs i bezdarbnīks ar kreditu iz 30 godu. Voi latgalīts, gejs i vēļ invalids, kam vajag duorgys kompensejamys zuolis i kam pīder tikai Makintoš dators. Voi krīvs staravers nazkur Latgolys dzeraunē, kura bārnim slādz školu, atceļ autobusa reisus, ceļu nagreiderej, pi vīna slādz slimneicu, a saimis bogotuokajam cylvākam dzedam penseju moksuos tikai bankā iz kartis. Dzeivis nikaidys.

I vēļ vysi plucynoj tovys spolvys i lein zam deča. Voi varieji jimt kreditu, ka tev nav bārnu. Voi varieji dzemdēt četrus bārnus, ka tev ir magistra grads akademiskā leidzīnī i namuoki stateit buļbu i slaukt gūvs. A ka pīdzemdieji četrus bārnus, kur beja pruots izaškiert nu veira dzāruoja i vysleidza palikt dzeivuot dzeruanē. I kai tu vari slymuot i prasēt zuolis ašņaspīdīņam, ka vaļstei jau tai gryuts. I kaida besa piec tu vyspuor dzeivoj dzeraunē, ka mīškuonim juomoksoj par tovom slimneicom, školom i celim.

Zam vieleišonu ļauds palīk drusku taidi kai sazombeiti. Suoc runuot svešys patīseibys. Ka esi labejā partejā, to pyut vīnā stabulē, ka kreisā – to cytā. A ka esi partejā, kas izlākuse kai zvaigzne pi dabasu i itamuos vieleišonuos pylda mesejis lūmu, to juosoka par vysim, cik jī švaki, i cik tu lobs. Kai gluobsi i pesteisi. Koč zyni, ka ni gluobsi i ni pesteisi.

Par itū es breinojūs vysu vaira. Voi eistyn kaids cylvāks tic, ka, īīdams politikā kai jaunuotnis grupenis skryuveite, skraideidams ar partejis maiku pa piketim i komenteidams pa portalim sovys partejis lobā, varēs maineit pasauli. Ka skryuve vyspuor kū nabejs var maineit, dasaslīdama kaidam spākam.

Deļtuo es i naasu nivīnā partejā i nasataisu byut. Kam maņ byutu juopyuš kaidā cyta pastateitā stabulē tik deļtuo, ka partejis lineja tai prosa? Kaids paceļ pierstu i vysim juodora, kai līk – i vysi dora. Kaids pasoka, ka tolka ir labi, i vysim juoskrīn ar plastmasa maisim laseit ceļamolys syudus. Dūmuot, tys plastmasa maiss sapyus muna myuža laikā. I dūmuot, piec mieneša otkon vyss nabyus aizdiersts.

Vakar siedieju i pieški saprotu. Cik labi. Varu runuot i varu narunuot. Varu kuopt iz tierga laukuma bucys i sūpluok pasauļa gluobejim i sludynuotuojim sovā dīnrokstā ci blogā stuosteit sovejuos pupu myzys. I varu nakuopt. Vīneigīs, kas mainuos – kaids puorskaitēs muna teksta. Voi kaids cyts pavaicuos, parkū narokstu.

Ar atvīgluojumu naapzynuoti nūsapyušu: cik labi, ka es nikur nakandideju. Ar tik ciļviecisku slinkumu i prīcu. Nivīnam nav juoskoloj smadzinis, cik es loba. Taida breiveibys sajiuta. Esi slinka kai maita, tok i esi slinka kai maita. Dabeigi slinka i dabeigi maita.

Pat bloga nivīns mane navar dalikt pīraksteit. Ni Dīnai, ni Viestnešam. Nagrybu i narokstu. I nivīnam nu tuo nikas. Itai var atlikt vysu dzeivi i nikas nasamaina.

A šudiņ īguoduoju, ka tok 15. majs. Piec 1934. goda 15. maja Latveja suoce maluot Latgolai i napiļdeit, kū beja sūliejuse vaļsts dybynuošonys laikā, kod latvīši apsavīnuoja, apvīnuoja sovys zemis i sataisēja sev vaļsti.

Es naraksteišu nikuo vaira. Nagrybu vuordu plyudu i nikaidu agitaceju. Šudiņ es vīnkuorši pīsaucu i atguodoju tuos vierteibys: volūdu, raksteibu, breiveibu i cytaidumu, kas mums ir bejušys i kas tyka pagaisynuotys bekona i svīksta eksporta vuordā.

Vīnkuorši pasaverit iz 1931. goda Saeimys vieleišonu biletena. 4. saroksts, Latgolys apgobols. Latgaliski.

Šudiņ Latgolā latgaliski ir tikai roksti škārsteiklā i šaļtim avīzēs. Školuos, pošvaļdeibuos, vaļdeibā volūdys nav – latgalīšu volūdys i pa šai dīnai nav nikur Latvejā.

Ā, i pi vīna es gribieju pasaceit paļdis vysim, kas atbrauce iz Tievanānu pavasari 9. majā i skaitēja sovus tekstus, klausējēs cytu skaiteitū, asistēja pi syvānu pierkšonys i tierga breinumu vieršonuos. Ka es nabyutu tik slinka, es dalyktu kartenis nu puors pādejūs latgaliskūs pasuokumu, koč voi latgalīšu škoļnīku olimpiadis i runys konkursa “Vuolyudzāni” voi latgalīšu literatu pasuokuma “Tievanānu pavasars”, voi unikaluo Viļānu tierga, par kū beja, ir voi byus Annys Rancānis roksts “Dīnā”. Voi Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”, kas tyka sataiseita pyrmū reizi i kur vīnā nu nominaceju beja nūsaukts ari itys Dīnys dīnroksts. Tok es asu slinka. Kartenis varbyut byus, tok ni šudiņ.

Niu mīdz i lepej (copy-paste) pasuokumu reklama. Ka jau sasajiemu itam dīnrokstam.

Drupeit informacejis nu LgSC dīnroksta ziņu skrienis. Par puors tyvuokajim pasuocīnim i byušonom.

Pyrmudiņ, 18. majā, Latgalīšu rokstu volūdys kursi Latvejis Nacionalajā bibliotekā – Kr. Barona īlā 14, Eiropys Padūmis Informacejis centra 312. telpā. Vita ir pīrakstiejuse cīši lobu atrasšonys pavuiceibu: “Tys ir 3. stuovā. Ka īīsi bibliotekā, tod kuop iz 2. stuovu (nikur cytur aizkuopt navar), lelajā ustobā ar datorim pasagrīz pa kreisi (bibliotekys darbinīkam, kas sēd aiz gaļdeņa, var pasaceit, ka ej iz kursim), tod ej da trepu i izkuop vīnu stuovu iz augšu. Pretim byus durovys ar kursu plakatu. Tī ej vydā. Vyspuor jau itim kursim beja juopīsasoka iz e-postu lgsc@inbox.lv i ir jau bejušys divejis nūdarbeibys i vīna lekceja, kuru skaitēja Lideja Leikuma, tok vēļ paradzātys 5 nūdarbeibys. Tai ka iz prīšku! Vuicīs i kūp sovu latgalīšu rokstu volūdu! Kursi teik pasnīgti divejom grupom: 17:00 – īsuociejim, 18:15 – prakstiskuos nūdarbeibys raksteibys apgivē. Ari itymā semestrī kursi ir bez moksys – paļdis LNB i KKF! ;)”

Cyta storpā. Vitai ir sataiseits cīši interesnys dīnroksts “Sauve”. Par vysaidim gadīnim juos dzeivē, juos puordūmys i vyss kas cyts – īskaitut burlakstuostus par juos stopiešonys pīredzi. Ari Vita roksta latgaliski!

Sastdiņ, 16. majā 15:00 stuņdēs Reigā, Slūkys īlā 37, Itys Kozakevičis Latvejis nacionalūs kulturys bīdreibu asociacejis telpuos, nūtiks seminars par gūdu latgalīšu drukys aizlīguma atceļšonys 105. godadīnai. Reikoj bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” sadarbeibā ar bīdreibu “Trešuo Zvaigzne”. Seminarā runuos Lideja Leikuma, Ināra Klekere-Krekele, Kristīne Zute i Muora Mortuzāne. Vakar naktī izzynuoju, ka es tože tī runuošu par sātys arhiva materialim – leidzeigi kai Pīterburgys konfereņcē, kur skaitieju referatu par vysu bagateibu, kū var atrast sprostā Latgolys sātā. Piec izgleitojūšuos dalis paradzāts čajs i kopejs, vareiba turpynuot izagleituošonu naformaluos sarunuos i gaisūtnē. Leidza pajem gastiņci čaja i kopeja pauzei 🙂

Ka gribi nedeļgolā pabyut pi dobys ciču (skaņ labi) i paūst pavasara smuordus, ir pādejuo vareiba dabuot pādejū īlyugumu iz Nacionaluo Botāniskuo duorza godatiergu 16. majā (Salaspilī), kur cyta storpā ekskursejis var pasyuteit na tikai latvyski i cytuos mēlēs, a ari latgalsiki. Par tū pošu cenu! Ka gribi īlyuguma, vyss, kas Tev juodora – pareizi juoatbiļd iz 3 vaicuojumu. Verīs LgSC dīnrokstā. Tik naveļc garumā! Tys ir minotu, na stuņžu vaicuojums.

Svātdiņ, 17.majā 12:00 stuņdēs Breivdobys muzejā byus pasuokums “Latgalīšu dīna”. Spēlēs kapela “Dziga”, varēs nūpierkt Ludzys amatnīceibys centra amatnīku i tautys omota meisteru dorbus. Eleonorvilis kapelā byus Sv. Mišs latgaliski – vadēs bazneickungs Edgars Cakuls, pīsadalēs Goreiguo seminara studenti. Sūlejās byut tikpat lobs pasuokums kai kasgods majā. Ka sātā nav buļbu statiešonys tolkys, var atīt iz muzeju.

Nui, i runojūt par muzejim. Paguojušuo Muzeju nakts Rēzeknē beja breineiga. Tik gordu blīņu tik lobā kompanejā natyku āduse i nazynu, kod iesšu. Vīneigi varbyut Tievanānu pavasara atskaņuos junī – kod otkon byus Viļānu tiergs i itūreiz pierksim cuoļus.

Itūgod piec puspasauļa apjuodeleišonys vīnu nedeļgolu byušu Reigā. Cik ta var juot! Izdūmuojom, ka pyrms Muzeju nakts varātu sasatikt LgSC Reigys birojā, Antonejis īlā 8-3/6. Tonis birojā sataisēt špeka maizis i īt meklēt breinumus naksneigajā Reigā. Ap kaidom 17:00 stuņdem vokorā. Voi kai jau tī saīs.

Kū mozuok planavoj, tū lobuok saīt. Lai lobs nedeļgols!

Kai dzeivuosi, tai i byus. 🙂