Vylku medeibas

Paguojušuo godu symta pīcdasmytajūs godūs vylky Diervanīnes mežūs nabeja ratums. Šod i tod sapliese pa kaidai vuškai voi aiznese suneiti nu ķēdis. Juosoka, ka medinīku ari natryuka, bet vylku nūmedeit nabeja tik vīnkorši. Gon muns tāvs bīži vaktieja pi pierts lūdzeņa, kur tuoļuok pļovā beja pīsīts kaids maitas gobols, bet kluotu poguoni naguoja. Pastaigoj, paūsta i iz kryumim atpakaļ…

Reiz senejūs bierneibas godūs
Gadiejuos kibele –
Tī pļovuos, kur vucyni boduos,
Bej maneita vylkate.

Nu tyka palaista ziņa,
Lai medinīks, jauns tys voi vacs,
Giun plinti, iz ganeibom skrīnūt,
Lai stuojās pi placa placs.

Bet tradicejys ir dzeivys,
Ik medinīks zyna tuos –
Bez butelis dzierīņa seivuo,
Medeibas nasanuoks…

Tai Aizaļksnis molā tī stuoja
I jēme na vīnu, a treis…
Tod vysi pa mastim guoja,
Vīns ūtrs jau galeigi greizs.

Pavysam dreiži kaids blīze,
Na reizi, a vysys treis.
Nyu vysy pi šuovieja dīdze,
Moš ka vēļ juopaleidz.

Sēd Pīters sadryums iz calma,
Nu vylka i smokas nav…
Ei, klausīs, kas tys par valnu,
Kū tu te najāgā šaun?

Naz kuodēļ ruodiejuos divi,
Pavysam as apjuku,
I šuovu pa vydu, lai obim
Jim reizē truopeitu…

Paguojušuo godu symta pīcdasmytajūs godūs vylky Diervanīnes mežūs nabeja ratums. Šod i tod sapliese pa kaidai vuškai voi aiznese suneiti nu ķēdis. Juosoka, ka medinīku ari natryuka, bet vylku nūmedeit nabeja tik vīnkorši. Gon muns tāvs bīži vaktieja pi pierts lūdzeņa, kur tuoļuok pļovā beja pīsīts kaids maitas gobols, bet kluotu poguoni naguoja. Pastaigoj, paūsta i iz kryumim atpakaļ… A kod nivīns nasiedieja iz vakts – maita nūāsta…Reizem sasaliesuojuos medinīki leluokā borā i mieginuoja aplenkt vylku boru. Tai nu reizi gadiejuos, ka vīnuos medeibuos tāvam izskrieja vylks taišņi viersā, jis šuove i natruopieja. Pēc naveiksmeigom medeibom medinīkim sanuoce taida rikteiguoka īdzeršona. A Bykovas školys direktors, Staleidzānu Pīters beja lobs jūku meisters i par itom medeibom uzrakstieja feļetonu Rēzeknes rajona tūreizejai avīzei „Ļeņina ceļš”. Tai pa pasauli aizguoja jūks par „šaušonu pa vydu, lai tropa obim”. Kai prototips beja truopiejīs tīši muns tāvs, Pīters. A kai gon dzeivī nanūteik. Tymā pošā zīmā, īdams lopsu medeibūos, tāvs i nūšove tū vylkati. Pareizuok sokūt – īvainoja, a vylkati pībeidze myusu medeibu suņs – Munters, kuru vysā apkaimē zynoja kai lobuokū dziniejsuni. Cik atguodoju nu tāva stuosteituo nūtyka tys tai:
„Bīžņē, natuoļ nu Aizaļksnis Andryva sātys, stuovieju i gaidieju iz masta, a Munters aizskrieja meklēt mediejumu. Suņs vīnmār zynuoja, kur as gaidu i dzyna lopsu voi zači pi maņs. Snīgi beja dziļi, kryumi nūsnyguši. Te cieški saklausieju egleitis šveikstam Aha! Byus dzelys. Laikam kaida lopsa skrīn. A plinte man pīluodeita ar ūtro numera škrotim, nikuo lela jau nagaidu. Pasagrīžu… Vo valnūs! Munters skrīn. A jam pa pādom lels vylks. A nu kotrim suonim vēļ pa vīnam vylkam. Kū niule. Laika puorluodeit plinti nav. Līku pi byuda i – pleikšs! Vylks, kurš skrieja tīši aiz suņa, puormat kiulīni, a cyty divi kryumūs, ka snīgs nūkiup vīn. A Munters (lels suņs beja, vylka augumā) uzreiz beja rinčī i vylkam viersā. Nu sasagrīze taids mutuļs, ka navarieja saprast, kur suņs, kur vylks. Te vīns viersā, te ūtrs. Šaušona jau vairs te nikaida. Paspieju puors reizis truopeit ar plintis laidni vylkam pa tukšumim, i vyss. A obi tik veļās i veļās iz kryumu pusi. A nu gadiejuos, ka Munters tyka vylkam pi reikles! Nu beja cauri dzīsme. Vairs vaļā napalaide. Cikom vylks kuojys nūtyrynuoja. Kaidu pusstundi suns turieja vylka reikli i nalaide vaļā. Ar spāku navarieju atviļkt nūst. A kod palaide, redzieju, ka beju ar škrotim īšovs vylkam pakalejā kuojā. Tei beja vylkate. A blokom laikam skrieja juos bārni, a moš bryugoni.”
I tymā pošā avīzē pasaruodiejuos tuo poša Staleidzāna roksts par nūmedeitū vylku i veiksmeiguo medinīka, muna tāva fotografeja ar vylku blokom. A maņ beja leli prīki. Beja solta zīma, vylkate beja sasoluse i stuovieja kuojuos kai dzeiva. Tai kai tys beja pyrmais gadiejums, ka myusu pusē tyka nūmedeits vylks, cīši daudzi guoja apsavārtu. A as beju tys ruodeituojs. Vylkate maņ beja nūstateita kliets durovuos. Kai atraunu durovys – tai vylks preteim. Pats vēļ nūsarycu! Cyty daža sasabeida cīši. Kai dzeivs! Vysleluokī prīki beja, kod nu Bykovys školys guoja pa vasalom klasem ekskursejā. Tod as beju varens puiss! Cytym bailis, a as vēļ pastumu vylku ptreteim. Taisneibu sokūt, reizem ari pošam tai beja kai beja ap dūšu…
Tai vīna sena fotografeja mani aizvede otkon tuoļi paguotnē i roduos itamīs nūstuosts i dzejūļs.