Voi naaizmygušī var prosamūzt?

Ka aizmygušī guļ, tys ir dabiski i pīdūdami. A, ka ļauds spiejeigi guleit struodojūt, vuicūtīs, dūmojūt, runojūt – vyspuor dzeivojūt, tys gon ir napīdūdami, daže ļauni.


Kod aizmygušī izagulejušīs prosamūst, jī ir kai ar jaunu energeju apdvasti, atsapyutušs i ar jaunīm spākīm pylni. Ir vysīm prīca taidus ļauds satikt i ar jīm kūpā dorbuotīs.

A, ka tu radzi aizmygušūs, kod jī i naguļ, to šārmolys puor kaulīm suoc skraideleit. Pasokit – kas tys par valna šoperi, ka jys sied pi mašinys styuris i ir aizmidzs? A kaids nu taida struodnīka lobums, kurs bad ar luopstu zemi aizmidzs, nasajādzūt, kam tū dora? I kaids lobums nu taida īriedņa voi dorba devieja, kas aizmidzs, naradzūt i nadzierdūt apleicīnis, dūd reikojumus i pavieļ padūtajīm kū to na viņ struoduot, vīneigi dieļ tuo, lai tī struoduotu. I vysi jī napīzeist, ka ir aizmygušs. A kai to tūlaik? Ka jys napīzeist, ka ir aizmidzs, to jis ņikod i naprosamūzs.

Šūgod, nūdūdūt sovu īnuokumu deklaraceju VIDā, dzierdeju šaidu izmisušu vīnys VIDa darbineicys izsaucīni: „ a itū vaļdeibu vāg atlaist i myusus vysus apšaut …” As dūmoju, ka itū saceja VIDa darbineica, kura nav aizmygusi dorbā.

Tādiņ, piec 17 Latvejis vaļsts atjaunuotuos patstuoveibys godīm, radzūt, dzierdūt i izjyutūt iz sovys uodys vysu īluopainū najiedzeibu pīsaguma deči, tai i grybīs īsasaukt: „ Ak, to beidzūt prosamūdit ..!”

Nu, vysi nav prosamūdušs, nudi, nav. Aizmygušī dorba devieji – uzniemeji kai moksova olgu „aplūksnies”tai i moksoj. Aizmygušī tāvi i muotis kai navuica sovu bārnu dorbam i sovys zemis patriotismam, tai i navuica. Partejis kai beja mozys sauvveitis ļaužu pošlobuma taiseituojis, tai i palīk. Saeima i vaļdeiba kai beja naprofesionala vaļsts lītu nuokūtneibys planavuošonā i tautys vadeišonā iz tū, tai i palīk naprofesionala. Pošvaļdeibu vairums kai beja mozūs kolkozeņu psihologiskajā sapratnī, tai i palīk. Školys i Augstuos školys, kai beja pasauļa sliveituojis, tai ir.

Da i mes latgalīši – vairumā kai bejom Kārļa Ulmaņa vīnys tautys , vīnys volūdys ideologejis apmaraceiti, tai i sepinejam jymā viņ iz prīšku. A tūs, kas nav aizmygušs, tūs turam apsmīklī, naradzūt i najyutūt, ka Latgola vairuok nav latgaliska, kod tī naapmaraceitī i raunuos par vaslym devenim …

Cik labi byutu, ka tī, kas jov prosamūdušs, naļautu guleit naaizmygušīm vysīm, kas nyule gryb ceļtīs par myusu volūdu, myusu tautu, da i – par myusu vaļsti!

Gona apsazynuot, viņ apsazynuot, ka grymstam izneiceibā … vāg likt laipys itymā pūrā i viļkt iz soluom vysus. Ņi Brisele, ņi Moskova, ņi Reiga myusus nu pūra uorā naizceļs.

Tok gona gudreibys myusu tautai, gona! I vāg ar itū gudreibu dzeivuot, a na kaseit plykūs vādarus i klaneitīs namyusejūs i myusejūs aizmygusūs naguleituoju prīškā i nu jūs pakaļu pļyukys laizeit.

Petru Pīters.