Vīngobolaineiba / V.Lukaševičs

Jī apsaprecēja par tū, ka iz divejim zynuoja ostoinis volūdys. Taidu kuozu pādejū desmit godu laikā pogostā nabeja. Gostim vysvaira palyka atmiņā studziņs i morss. Tai kai precējēs inteligenti cylvāki, šņabi deve nadaudz i kūpā ar syltū.

Ūtrā dīnā nu reita iz reizis suocēs kuozu ceļuojums. Tai kai autobusā nastruoduoja tubzalets, vysvaira saguoja apsavērt degvīlys uzpiļdis stacejis. Nazkur pyrma Aļpim vīnā taidā saguoja īsapazeit ar Juoneiti – pamošdurkavatuoku mačo nu Rogovkys.
Jam tāva i muotis vītā beja mocs ar hromātu baku.

– Pa lobim celim da ar lobu dampi divi symti navā uotrums, – jis kautreigi paskaidruoja.

– Zynit, – jis danierkša acs i juos nadaudz nūsamozguoja, – tī tok taidi kolni… Kai meiklis skalineitis piļdeitys ar putukriejumu i palelynuotys tyukstūšajā pakuopē!

Jaunais puors īsasēde autobusā, a mačo pazuda asfaļta upēs. – Munys meiluokuos pučis ir lilejis, – piec garuokys klusiešonys pasacēja sīveņa. Teikums kai bolūds, kuru rūkys pasvīž dabasūs. Piec stuņdis autobuss apsastuoja, beja korčs, turisti iudini na tikai dzēre, bet ari lēje sev iz golvys.

– Voi kaids nazyn latvīšu volūdu? – franciski vaicuoja pi autobusa daguojušais policists.
– Zynom, – divi bolsi reizē.

Pošā ceļa vydā beja nazkas leidzeigs čaja sienei, kuru kaids ar vysu škeistumu nu burkys izliejs iz greidys. Pļakš… Naseņ apāstuo pica jau suoka dakaļst pi asfaļta.

Refrežiratoram izsystys aizmugurejuos durovys. Kuopūstu golvys atpakaļ nivīns naīlyka, tikai ar kuoji pastyume kanovā.

– Lyls paļdis, – piec minotim pīcim pasacēja policists. Cylvāki formuos voi runuoja pa racejom, voi peipēja. – Ā, ot vēļ pādejais vaicuojums…

Veireņš pajēme ar divejim pierstim zam izlūciejuma, suoka stuosteit, bet tod bolss salyuza.

Voi jiusim ir gadejīs, ka akmiņs nūsaveļ nu sirds? Gadejīs? A cegls? Akmiņs to vīgli veļās, pagryud – i mīrs! A cegls kai veļās? Iz zamošku… Cegls… Iz zamošku. Irā tok radzāts. Akmini vajag tik izkustynuot, i kū smoguoks, tū lobuok…

Bet ar ceglu nivīns navar nikuo izdareit.
– Eu?! – policists jam izsyta pa placu.

Jis napamanēja, ka atbrauce pažarnīku mašyna i suoka viļkt uorā šlangus. Kabrioleti – mašynys ar lylu dekolte. Ar pierstim paberzēja, bet cypari beja tī poši. Kai mes pīlīkom cukri pi čaja, tai doba beja pīlykuse vysvysaidus pučputekšņus pi vieja. Cypari beja tī poši. Ka jam nabyutu apgrauzti nogi, byutu palykušys rīvys.

Jau nazcik minoti juo acs vērēs iz sovu poša personys kodu.