Vēļtejumi bez adresata, 2.daļa. Runōts i padūmōts
Šīpla taids! Tik anekdotus runoj. –
– Vērteigi na tikai zalta gryudi,
I pypari, tok, nazkū moksoj! –
Deputatu kandidats
Ir kai eņgeleits naz’ kaids;
Ka teik uz vaļdeišonās mōju,
jys zvērej tam – ar ōža kōju.
Kad meitene pīdzeivoj vīļšonōs sōpes,
Tod tik sōc raksteit jei dzejas;
Dīvs dalaiž bādas i cīsšonas tōpēc,
Lai caltu sirds sportiskōs spējas.
Tova bez sōļa vōreitō zupa
Mož i veseleiga, tikai nav gorda;
Cīš jau pareizō gazetu runa
Kai smylga, – bez krōsas i smōrda.
Skōbūs kōpustus turēt nav slikt’,
Taidus nav kauns i uz golda likt.
I ka dzārōji vysus jūs apēss,
Par tū i sirds nasōpēs.
Meilais dūmoj tik par mōjom,
Jam prōtā akcejas vysaidas,
Bet uz munom kūdom kōjom
Uzmaneibas nav nikaidas.
Aņceit! Pasok paļdis tantei par dōvoneņu,
I dabōvej vēļ kaidu skaistu vōrdeņu! –
– Ai, cik skaista itei cioceite!
Nu taišni kai myusu kuceite! –
Izkrōsōta dāma gostūs:
– Cik jyus godu dūtu maņ? –
– Jyusim sovu – lela nosta!…-
Ak! Ar masku prīca nasaskaņ… !
Da slaidai sīvītei, ar brīža mōtes kōjom
Mes, puiši, baudeit prīcu nazkod gōjom;
Jōs veirs – kai brīd’s ar rogim, tōli skrīn,
Kur vairōk nupeļneit – zyna jys arvīn.
Dzārōjam ir divas bādas:
Dzeršona i nadzeršona.
Nu radzātō es zynu, jyutu:
Tei ūtra gryutōkō jam byutu.
Aiz azara leigōtōjim
Dzīšmu diskam ritmys cyts.
A var byut – dorba trūksnis jim? –
Bucā kōpustus tī syt…?