Skotuviska luga
Kaida ir skotuviska luga? Taida, kuras pamatā darbeiba. Kas ir darbeiba? Skotuviskai darbeibai ir divis kuodeibys: darbeiba ir fiziska un tei ir cālūniska.
Fiziska darbeiba ir kura kotra dorbuošonōs. Kai dzeivis ikdīnā. Cylvāks nazkū dora. Pīsaceļ, apsagērb, paād, īt dorbā. Dora dažaidu dorbu. Šyun, cārt, zodžej, roksta, ecej, brauc, losa. Taidu fizisku darbeibu sarokstu varātum turpynuot da bezgaleibai.
Bet skotuviskuo darbeiba nav tikai fiziskuo. Tei ir taida darbeibu viertine, kuru uz skotuvs aktīrs var na tikai paruodeit, bet atkluoj tuos cālyuņus, nūlyukus un motivacejas KUOPEC vyspuor kaida darbeiba nūteik. Tys ir vajadzeigs tuopiec, ka aktirs ir īrūbežuots KAI jis var lugas nutykum paruodeit. Jis ir spiejeigs izspieleit kotru fizisku darbeibeņu, uzskotomi paruodūt KAI tei darbeiba pasaruoda.
KAI skateituojam atkluoj nūlyukus, mērkus, cālyuņus un motivacejis KUOPĒC taisni taida i ni cytaiža darbeiba nūteik. Skotuviska darbeiba ar sovu teišumu stuosta par kū darbeiba nūsarysynoj.
Mēs pazeistam ari teiri ilustrativa veida darbeibys. Jo kaids ruoda ar pierstu, mēs vērsimēs vierzinī uz kurini ruodeis. Jo kaids pīliks pierstu pi pīres voi golvas, voi grīiss pierstu tai riņčī, myusim byus prikšstots gotovs. Taipat jo kaids ar pierstu nūvalk gor reikli, mēs saprasim taidu illustrativu žestu.
Bet skotuviska darbeiba ir arī DŪMŌŠONA. Tū var paruodeit tikai zynūt motivacejas, kas izraisa dūmuošonys procesu. Te tolkā nuok skana i runuotais vuords. Runuotais vuords ir darbeibys pagarynuojums.
Dūmuošonu saucam ari par īkšējū darbeibu un tai pīcejuodi veidi: Vyspyrms dūmuošona ir kaidu vīnkuoršu faktu konstateišona. Ar vuordim.
Tuoļuok taids faktu konstatiejums puorsavierš vīnkuoršā dūmu izkluosteišonā.
Tuoļuok taids izkluosts var puorīt saisteitā rytmā. Izlītojut atmiņu elementus, paguotnes voi nōkūtnes vizijas.
Uzskaitut paplašinuotus faktus, īnuok jyutu elementa uzlīsmuojums un mēģinuojums cytus puorlīcynuot ar sovim faktim.
Taida paplašynuota puorlīcynuošona sasadur ar dūmstarpeibom, kuras rūnas faktu, apsvārumu, piruodiejumu un aps†reidējuma rezultatā.
Rezultatā: atkluosmes un sprīdumi. Dūmstarpeiba dūmuošonys procesā izraisa NAATLĪKAMEIBU , kam darbeibai juonūteik taisni tagad, nyule, šeit, uz vitys.
Lugu rokstūt juodūmoj darbeibuos, na tikai dialogā. Tuopiec lugu rakstnīkam svoreigi saprast , ka aktīrs “spielej” uz skotuves, kai jis “dorbojās”.
Fiziskuo darbeiba atbiļd pīcus vaicuojumus; KAS? KŪ? KUR?KOD? Svoreiguokais ir pīktais – KUOPIEC? Tys stur cālyuņa izskaidruojumu.
Lugā vajadzeigys tikai taidys darbeibys, kuras ATLASEITYS, kuras izskaidroj cālūņus: kuopiec. Kotra fiziska darbeiba viel nav dramamtiska jo ei nav pretsataina i atlaseita.
CĀLYUŅS darbeibu padora naatlīkamu, mērktīceigu i pretstatainu.
Par tū pretstatainumu juopīzeimej tai: Kod uz skotuves ir divi vai vairuokas personas, tim vysim ir juobyut vīnam ar ūtru konfliktā. Vysmoz veidojās divi nasamīrynomi pretstoti, kam vysi cyti pīsavīnoj, bet pretatotainā veidā. Jo nav pretstotaini, nav konflikta.
Dūmošanai darbeibuos paleidz detaļas, situacejas un nūtykuma atšķireibys, kai ari personu sovstorpainuo atkareiba cytam nu cyta. Jēdzīnus darbeiba, detaļa, situaceja un nūtykums nadreikst apvīnuot. Kotram ir sovs saturs i nūzeime. Skotuviskuo darbeiba ir lugas pamatelements. Bez darbeibys nav lugas. Darbeiba paruoda KAI izaveidoj roksturu attīceibys, kai izaveidoj situacejas. Situacejas izskaidroj cālūneibu darbeibuous. Vinai un tai pošai darbeibai var byut dažaidys situacejis. Nūtykums lugā turpreti ir poša golvonuo, tai sauktuo caurveju darbeiba, ka izskaidroj kū lugas vorūņs gryb.
Luga kotrai personai voi roksturim juobyut ar sovu mērki. Kotrs cylvāks grib kaut kuo. Jim visim sovā veidā juotraucej ūtra nūdumus i reiceibu. Tys izsauc konfrontaceju voi sadursmi personu storpā. Sadursme ir tei, kura skaidroj ceinu, roksturu attīceibu un mērku maiņu. Tys vyss pasaruoda darbeibuos (kas un kai). Kotrai darbeibai ir sovs suokums, vyds i beigis. Tū vysu izskaidroj darbeibu seikdalis voi detalis na tikai KA, bet taisni KAI darbeiba uz skotuves nūteik un – KUOPIEC.
Bēržgola dramaturgs, nr. 1, p. 5-6 (1992).
Par lugu raksteišonu latgaliski (un katviski) verīs:
Rubenis, Arturs. Skotuvisōs lugas pamati. [Cleveland], P/s”Latgaļu izdevnīceiba”, 1988. 472p.
Rubenis Arturs, Režijas pamati skolotājiem u pašdarniekiem.
Rēzeknē, Latgales Kulturas Centra izdevniecība, 2000. 286p. ill.
Bērzgola dramaturgs, nr. 1-13, 1992-1995. 1v. ill.
