Školuotuoj, pasmaidi sovūs svātkūs!

Školānim deve uzdavumu – sātā uzraksteit dūmrokstu par lelū austrīšu komponistu Štrausu. Puiseits atguoja da sātai i soka tāvam:
– Tēt, myusin iz retdīnu vajag uzraksteit dūmrokstu par Štrausu, bet es par jū nikuo nazynu.

A tāvs, byudams drusku “zam gradusim”, puorvaicova:
– Par kū?
– Par Štrausu.
– Nu par strausu es tev tyuleņ uzraksteišu. Tikai tu i pats kū nabejs paskaiti i dabuovej!
Tāvs pajēme enciklopedeju, atroda jimā burtu “S” i nūraksteja vysu, kas tī beja par strausim. Bet dāls taipoš pajēme enciklopedeju, atroda burtu “Š” i nūraksteja vysu par Štrausu.

Pēc tuo jis vysu apvīnova, i ūtrā dīnā nūskaiteja klasis prīškā, kai školuotuoja lyka. Juo literarū dorbu klase uzjēme ar
taidim aplausim, ka puikam vajadzēja skaiteit itū dūmrokstu i školys sareikuojumūs nu skatuvis:

“Lelais austrīšu komponists Štrauss ir pats leluokais putyns pasaulī. Jis pīdzyma vijūlnīka i komponista saimē, bet juo augums sasnādz da trejim metrim.

Štrauss navar skrīt pa gaisu, bet dzeivuodams Afrikys klajumūs, jis ar koncertim apceļuova vysu Eiruopu, ar
uotrumu leidz 70 kilometrim stuņdē. Jis dirigeja sovu orkestri ar varonajom 2-pierstu kuojom.

Dzeivoj Štrauss Austrejis govyspiļsātā, borā. Jam ir ļūti skaistys spolvys i “vaļsu karaļa” tituls.

Štrausam pīdar vīnlaiceigi nu trejom da sešom muoteitem. Tikai jū slavej na dieļ daudzsīveibys, bet vairuok dieļ vaļsa “Vīnis meža stuosti”.

Juo muzyka ir pateikama, maiga. Bet rīsta (kuozu) laikā Štrauss var byut i agresivs.

Nūvāruotuoji atkluojuši, ka jis vīnu reizi godā izdiej ūlys pereklī da 2 kilogramu kūpejā svorā i vieļ operetis “Plykspuorns” un “Čiguonu barons”.

Sovā nagarajā dzeivē jis paspieja radeit dažus symtus muzykalūs dorbu i vieļ 16 ūlu.

Tuos ir pošys leluokuos dzeivajā dobā, kotra da 15 centimetru gara.

Pa laikam Štrausu turēja ari fermuos, tai pat kai fazanus i kurkynus (indykus), tikai 1899. godā jis nūmyra. Bet
juo spolvys i operetis ir lelā gūdā pa šam laikam.

Sovu pādejū muzykalū saceriejumu jis saraksteja pyrms pošys nuoves; bet citi Štrausi vieļ dzeivoj i vairojās pat nabreivē.