Senāts: latgaliešu rakstu valoda Latvijā atzīstama par svešvalodu
18.augustā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā rakstveida procesā izskatīja biedrības “Latgalīšu volūdys centris” blakus sūdzību administratīvajā lietā, kurā lūgts atcelt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2007.gada 25.maija lēmumu atlikt ierakstīt reģistrā biedrību “Latgalīšu volūdys centris” sakarā ar to, ka pieteicēja dokumentus iesniegusi latgaliešu rakstu valodā.
Biedrība “Latgalīšu volūdys centris” (turpmāk arī – pieteicēja) 25.maija lēmumu apstrīdēja – lūdzot to atcelt un izdot administratīvo aktu. Ar Administratīvās rajona tiesas (pirmās instances tiesa) 2008.gada 29.decembra spriedumu pieteikums noraidīts. Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kuru pirmās instances tiesa ar 2009.gada 26.janvāra lēmumu atstāja bez virzības, jo sūdzība nebija noformēta valsts valodā. Pieteicēja par 26.janvāra lēmumu iesniedza blakus sūdzību, kas arī tika atstāta bez virzības, jo arī blakus sūdzība bija noformēta latgaliešu rakstu valodā. Sūdzības trūkumi tiesas noteiktajā laikā netika novērsti un Administratīvās rajona tiesas tiesnese 2009.gada 27.martā pieņēma lēmumu uzskatīt par neiesniegtu pieteicējas blakus sūdzību. Par 27.marta lēmumu pieteicēja iesniedza blakus sūdzību, kuru izskatot apelācijas instances tiesā, Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis 2009.gada 11.maijā pieņēma lēmumu nosūtīt lietu atpakaļ Administratīvajai rajona tiesai pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 301.panta otrās daļas 2.punktu. Proti, pieteicējas blakus sūdzība nav valsts valodā vai pie sūdzības pievienotais blakus sūdzības tulkojums nav apliecināts notariāli vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Skatot lietu kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departaments nolēma atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas tiesneses 2009.gada 11.maija lēmumu, bet biedrības “Latgalīšu volūdys centris” blakus sūdzību noraidīt.
Izskatītajā lietā bija izšķirams strīds, vai tiesai var iesniegt blakus sūdzību latgaliešu valodā. Administratīvā procesa likuma 110.panta pirmā daļa noteic, ka tiesvedība notiek valsts valodā. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 4.panta pirmais teikums noteic, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Tādējādi skaidrojams 4.pantā lietotā jēdziena „latviešu valoda” saturs.
Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 18.augusta lēmumā SKA-596/2009 skaidrots, ka gan vēsturiskās, gan sistēmiskās tiesību normas analīzes ceļā secināms, ka ar jēdzienu „latviešu valoda” Latvijas Republikas Satversmes 4.panta pirmajā teikumā apzīmēta latviešu literārā valoda. Citas izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110.panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā. Ikviens dokuments, kas jāiesniedz valsts valodā Latvijas Republikā, jānoformē latviešu literārajā valodā.
Avots: Augstākā tiesa
