Pīdaga

Pīdaga

Mes lykti pi dorba –
Piļņavuot cepli,
Lai dasys i pārpace napīdag,
I laiceigi aiztaisēt
Šīberus vysus,
Kod vairuok kurynuot navajag.

A palīkūt vīnim,
Nav pruotā vairs ceplis,
Ir mudri vysy šīberi cīt.
Kai dauzeitīs gribīs
I pīdagas spēlēt…
Oj! Golva naz kuodēļ rinčī maņ īt!

Raun durovas vaļā
I mudri iz sincem –
Ustobā saskriejs ir nažieleigs džads!
Nu svīd nūst tū skruči,
Cel jušku vaļā!
A dzāsluons apsaguozīs jau pats…

Lai pārpace pīdag,
Gluob ritindasas!
Uj! Šīberi aizmiersu attaisēt vēļ.
Pleist teliedži, spotkeņas –
Kuoja man kerās,
A daguns, kai tutyns, studzini škeļ…

Nu syudūs leidz koklam!
Kū saceisim muotei?
Niu skreine byus tukša, i dasu nicik!
Kai Zīmsvātku breinums
Dag cepļa mute,
Nikas tī puori vairs napaliks…

Pylns ustobā dyumu,
Zam slīkšņa mes obi,
Jau muote ar žogoru pogolmā skrīn.
Nu pīdaga, pīdaga –
Bļaunam mes gvaltys!
Kas nūtyka tuoļuok?…Tū saprūt ikvīns…