Pa sovam

Atrodu itū karteņu babys albumā i izdūmuoju īlikt ite. Pasaprīcojit i jius – kai pyrms 70 godu, 1939. goda pavasarī, ļauds dzeivuoja Nagļūs.
Trešdīņ satikšu mamu, puorvaicuošu, kas tī rikteigi beja ar tū viersi. Naba jau vysi tai brauce.

Nu bierneibys stuostu atguodoju tik, ka tys ir nazkurs nu sābru, kas izdūmuoja izvuicēt viersi viļkt rotus i piečuok drošku. I ka jū deļtuo skaitēja par drupeit čudnuoku. Tok sovā ziņā i apbreinuoja. Tok vaira nikuo napīmiņu.

Babys bruolim beja fotoaparats – ar platem. Tai jī tū čudnū sābri i nūjēme iz sova aparata ar vysu viersi.

Kod guoja krīvi vydā i vuocīši, aparatu ar vysom platem nazkur aproka. Taipat kai cytys vierteiguos montys. Tik tai saguoja, ka raciejs nūmyra i napasacēja, kur lyka. Varbyut kur pašelē svaiduos i pa šai dīnai.

Tai i saīt. Kotram sovs. Dzeivoj sovu dzeivi i nazyni, kaidi breinumi ir bejuši pyrms teve. I kaidi byus piec.