Māra Bozoviča komentārs Latgales uzņēmumu TOP 20

Analizējot Latgales uzņēmumu TOP 20 jāsecina, ka reālais ekonomikas sektors Latgalē ir ļoti vājš.

6 no 20 lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma saistīti ar naftas, naftas produktu un gāzes tirdzniecību, kas lielā mērā vērsts uz iekšējā patēriņa nodrošināšanu. (to kopējais apgrozījuma apjoms salīdzinājumā ar 2007.g. ir nedaudz samazinājies), 4 uzņēmumi darbojas celtniecības nozarē (to apgrozījums pa gadu vidēji samazinājies aptuveni par 20%, kas noteikti saistīts ar nekustamā īpašuma burbuļa plīšanu, var droši apgalvot, ka šobrīd celtniecības nozares uzņēmumi turas virs ūdens pateicoties tieši sabiedriskā sektora projektiem, kas ir pašvaldību un Valsts pasūtījums, lielākoties pateicoties ES fondu ERAF ar infrastruktūras uzlabošanu saistīto projektu finansējumam ūdensapgādes, ceļu būves, sabiedrisko ēku celtniecības nozarē), 4 uzņēmumi pārstāv pārtikas nozari – AS Preiļu siers, SIA Antaris, SIA Zilā lagūna, SIA Rēzeknes gaļas kombināts – šo uzņēmumu apgrozījums ir audzis, tomēr neskatoties uz to rentabilitātes rādītāji ir kritiski zemi, tikai 3 uzņēmumi no TOP 20 pārstāv mašīnbūves un kokapstrādes sektoru, savukārt 2 – sabiedrisko pakalpojumu sektoru – PAS Daugavpils siltumtīkli un SIA Daugavpils reģionālā slimnīca. 2008. un 2009. gadi noteikti iezīmēsies ar uzņēmumu darbības pārstrukturēšanu darbības efektivitātes un darba ražīguma paaugstināšanas, kā arī darbības izmaksu samazināšanas virzienos. Ņemot vērā to, ka Latgales reģiona un Latvijas iedzīvotāju pirktspējas līmenis sāka kristies 2008.g. un strauji tas krītas 2009.g. uzņēmumiem, kuru galvenais noieta tirgus bijis Latvija jāmeklē iespējas savas produkcijas eksportam, jo pirktspējas uzlabošanās iekšējā tirgū nebūs ātra. Tāpat ievērojamas iespējas pastāv importa preču aizvietošanas virzienā tepat pašmāju tirgū.

Noteikti nepieciešams reāls un apjomīgs valsts atbalsts jaunu tirgus iespēju izpētei un eksporta uzsākšanai šajos potenciālajos tirgos. Ekonomikas ministrijai steidzami jāveic eksporta atbalsta instrumentu papildināšana, absolūti nepietiks tikai ar atbalstu eksporta garantijām un dalību starptautiskajās izstādēs, šeit nepieciešami tādi atbalsta instrumenti kā mārketinga pētījumi potenciālajos eksporta tirgos, biznesa kontaktu veicināšanas pasākumi, mārketinga kampaņu pasākumi. Pēdējo gadu laikā no privātā biznesa puses ir veiktas lielas investīcijas tūrisma infrastruktūrā un pakalpojumos gan Latgales reģionā, gan visā Latvijā. Diemžēl tieši pēdējā laikā ir ievērojami samazinājies atbalsts šai pakalpojumu eksporta nozarei, šogad tika apstādinātas visas valsts atbalsta programmas tūrisma nozarei. Steidzami jāsagatavo atbalsta pasākumi tūrisma nozares stimulēšanai – ārējās mārketinga kampaņas, tūrisma pakalpojumu dažādošanas un uzlabošanas programmas nozares uzņēmējiem u.tt. Šobrīd krīzes apstākļos, lai noturētu esošos uzņēmumus virs ūdens un stimulētu jaunu uzņēmumu rašanos Valstij jāpārskata to kontrolējošo iestāžu attieksme pret pievienotās vērtības radītājiem un darba vietu nodrošinātājiem ekonomikas reālajā sektorā virzienā no sodīšanas politikas uz sadarbības un savstarpējās izpratnes politiku. Absolūti nepieciešams moratorija ieviešana Valsts kontrolējošo iestāžu sodu piemērošanai jaundibinātajiem uzņēmumiem uz 2 – 3. gadiem (pārbaužu skaita samazināšana, rekomendācijas, bet ne sodi).

Latgales TOP 20 neatrodas neviens uz zināšanām balstīts jauno ekonomiku pārstāvošs uzņēmums, lai gan Valsts šo virzienu definējusi kā prioritāro jau vairāku gadu garumā, diemžēl īpaši tālāk par deklarācijām neesam tikuši… Radītajiem atbalsta instrumentiem šai jomā ir skaista deklaratīva fasāde, diemžēl programmu noteikumi, projektu kritēriji un smagnējā administrēšana, lielākajā daļā gadījumu koncentrējoties uz procesu nevis rezultātu, bieži vien rada nepārvaramas barjeras potenciāli perspektīvām idejām un projektiem.

Latgales un Latvijas ekonomikas apjoms (scale of economy) ir globāli salīdzinoši ļoti mazs, tādēļ pareizu un pareizi izdarītu valsts atbalsta sistēmas pasākumu īstenošanas rezultātā ciešā sadarbībā ar nozaru un reģionu uzņēmējiem ir iespējams salīdzinoši īsā laikā pārstrukturēt ekonomikas modeli no patēriņa uz ražošanu un eksportu un veikt ekonomisko izrāvienu. Tam nepieciešama steidzama bezprecedenta koordinēta rīcība sabiedrības konsolidācijas virzienā plecu pie pleca saskaņoti pareizā virzienā un pareizi veicot ES fondu ieguldījumus uzņēmējdarbības veicināšanā, ražošanas attīstībā, izglītībā un sociālajā jomā. Diemžēl šobrīd notiek ES fondu lielākoties „apguve” stingri pa ministriju nozaru vertikāli, nevis mērķtiecīgas starp nozarēm horizontāli saskaņotas investīcijas lai stiprinātu ekonomikas reālo sektoru un radītu ekonomisko efektu vidējā termiņā balstītu uz reģionu ekonomiku izaugsmi. Atpakaļatskaites pulkstenis ir ieslēgts… Laiks paliek arvien mazāk…

Lielākie Latgales uzņēmumi pēc neto apgrozījuma 2008. gadā

* pasludināts maksātnespējas process