Maņ rūkā pele…

I nūteik, ka dzeivoj, dzeivoj… A vīns kai ar vāzu tevi pakutynoj. Tuos ir atmiņas par bejušū. A sena gudreiba vuica, ka nazynūt bejušū, mes nikod naspēsim veidot nuokūtni. Nu i paspruka man tei dzeja! Žāl, ka muna dzymtuo Diervanīne gaist i gaist… Vīneigais kū as varu leidzēt – dokumentēt sovas atmiņas caur dzejas ryndom. Itys dzejūļs lai kolpoj par skaidruojumu tam, kū rokstu. Cytaižuok kaids suoks dūmot, ka ar godim asu otkon bārna pruotā.

Maņ rūkā pele…

Niu rūkā maņ datora pele,
A bierneibā – dagūšais skols,
Kū tāvs nu škadārnim škēle…
Niu – naradzams atmiņom gols…

Vēļ dūmoju – bej tys ar manim?
Moš gruomotuos lasieju tū,
Kai Zīmsvātkūs, zvuorgulim skanūt,
Mes braucem iz Bykovu?

Kai mieness pa eglainis golym
Par zyrgu mudruoki skrīn,
A zvaigznes pa dabasu molom
Jam apleik doncoj vīn…

Maņ rūkā – datora pele…
Kas pruotā? Tū nazyn nivīns.
Tik dzymtajā volūdā mēle
Par bierneibu parunuot nīz….