LR Veselības ministre Baiba Rozentāle tikās ar Latgales reģiona pašvaldību un ārstniecības iestāžu vadītājiem

4.septembrī pēc Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Andra Vaivoda ielūguma Daugavpilī ieradās LR Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, lai tiktos ar Latgales pašvaldību un slimnīcu vadītājiem. Tikšanās mērķis bija pārrunāt ārstniecības iestāžu turpmāko darbību veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Tika pārrunāta pašreizējā situācija veselības aprūpē un skaidrotas pēdējās izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtībā. Ministre uzklausīja Latgales reģiona pašvaldību un slimnīcu vadītāju viedokli par kritisko situāciju veselības aprūpes sistēmā Latgalē.

Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzsvēra, ka Latgalē medicīnas aprūpe ir īpaši smagā situācijā, daudzi cilvēki nav spējīgi apmaksāt medicīnas pakalpojumus, krasi samazinājušās Latgales iedzīvotāju iespējas saņemt nepieciešamo medicīnisko aprūpi un jo īpaši iespējas ārstēties stacionārajās slimnīcās. Netiek nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālā pieejamība.

Veselības ministre atzina, ka viņas prioritāte ir primārā veselības aprūpes nodrošināšana. Lai ierobežotajos finanšu apstākļos pacientiem tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība līdz slimnīcai un slimnīcā, iedzīvotājiem tuvāk tiktu atvērti jauni neatliekamās palīdzības brigāžu punkti. Regulāri un precīzi tiek apzinātas neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas daudzprofilu reģionālajās slimnīcās, kā arī pārējās slimnīcās, kurās neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī. Dienas stacionāros darbosies traumpunkti, lai to nodrošinātu tiks atvēlēti 14 000 latu mēnesī.
Finanšu ministrija lēš, ka Latvijā tuvākajā laikā trūcīgo skaits varētu sasniegt 240 tūkstošus, lai mazinātu sociālo spriedzi, no š.g. 1.oktobra paredzēts trūcīgām personām, kurām ir pašvaldību apstiprināta izziņa par trūcīgās personas statusu, kompensējamajiem medikamentiem tiks piešķirti 12,5 milj. latu ceturksnī.
Valsts šobrīd arī garantē, ka lokālajās slimnīcās saglabāsies dienas stacionārā aprūpe, savukārt, ja cilvēkam būs nepieciešamība uzturēties stacionārā arī pa nakti, tad nakšņošanu un ēdināšanu segs Eiropas Sociālais fonds. Tāpat tiks segti pacientu līdzmaksājumi 50% apmērā. Tas varētu būt kā sava veida “sociālās drošības spilvens”, kuram no ESF tiks piešķirti 8,2 milj. latu ceturksnī. Veselības ministrija plāno, ka Latvijā veiksmīgi tiks ieviesta un attīstīta mājas aprūpe. Tās vajadzībām šobrīd tiek piešķirts finansējums Ls 8,26 par vienu epizodi (viena slimnieka vienreizēja aprūpe mājās). Tikšanās laikā pašvaldību un slimnīcu vadītāji iebilda, ka mājas aprūpei laukos būtu jābūt vairāk finansētai, jo jāņem vērā lielie attālumi un dzīves apstākļu specifika. Tika ieteikts pārskatīt finansējumu par vienu epizodi, pilsētās Ls 8,26, bet laukos – Ls 10,-

Latgales slimnīcu un arī pašvaldību vadītāji izteica viedolki, ka gatavi veidot slimnīcu apvienības, nodrošināt nepieciešamo medicīnas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, ja vien valsts parūpēsies un sniegs adekvātu finansējumu. Pretējā gadījumā arī slimnīcu apvienības nespēs darboties un agri vai vēlu notiks ārstniecības iestāžu aizvēršana.
SIA “Rēzeknes slimnīca” valdes priekšsēdētājs Jānis Jukna komentēja slimnīcu apvienību veidošanas perspektīves kā bezjēdzīgu, jo apvienojoties reģionālajām slimnīcām un bijušajām lokālajām slimnīcām, kurām šobrīd ir samazināts finansējums līdz pat 80%, lielās slimnīcas kļūst par sava veida donoriem tām, tādējādi samazinās izaugsmes iespējas gan vieniem, gan otriem, tāpēc agri vai vēlu būs jādomā par mazo slimnīcu likvidāciju.
VOAVA Latgales nodaļas vadītāja Sandra Buzajeva pievērsa uzmanību, ka ir nepieciešams finansējums ārstu pārkvalifikācijai, jo ir vērojama tendence, ka Latgales slimnīcās jauni speciālisti – ārsti nevēlas uzsākt darba praksi. Pārkvalifikācija radītu iespēju vienam ārstam strādāt dažādās specialitātēs.
Veselības ministre Baiba Rozentāle: “Esmu saņēmusi uzaicinājumu 8.septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ziņot par nepieciešamo finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionāros un traumpunktos. Minētie jautājumi detalizēti tika pārrunāti tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kurš arī aicināja uzsākt grafika izstrādi slimnīcu kredītsaistību atmaksai. Piekrītot tam, es uzskatu, ka apmaksu iespējams veikt, ja adekvātā apmērā tiek piešķirti papildus līdzekļi neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai. Jāatzīmē, ka slimnīcās palīdzība pacientiem jau tiek sniegta ievērojami vairāk nekā to paredzēja ierobežotās kvotas. Rezultātā slimnīcām izveidojusies pārstrāde par reāli sniegtu neatliekamo palīdzību. Valsts nedrīkst palikt slimnīcām parādā par cilvēku dzīvību glābšanu. Mana cīņa par finansējuma atgūšanu ir bijis mans galvenais uzdevums kopš stāšanās amatā, un es to turpināšu. Viennozīmīgi piekrītu, ka medicīnai finansējums ir nepietiekams un “vienas nakts” lēmums, ko pieņēma valdība, ir kļūdains.”