Latgolys Radeja. In memoriam?

Kur diveji latvīši, tī treis partejis. Kur diveji latgalīši, tī… vysmoz divejis radejis.
Laikā, kod Latvejā deputati siej gryudus, sānolys i dubļus i smeļ zivs bolsuotuoju muorkā, ir interesnai vērtīs, kai te vīns, to ūtrys Eiropys parlamenta deputatu i pošvaļdeibu kandidats atguodoj par Latgolu. Izaruod, Latvejā ir ari Latgola. Izaruod, ari tī ir bolsuotuoji!

Cyts nu lela politkorektuma pat atzeist pieški sovu babu latgalīti i atguodoj puors vuordu latgaliski. Kab tik piec vieleišonu nanūtyktu lela amnezeja i naaizamierstu i tī puors vuordi.

Piec tam par Latgolu atguoduos piec vieleišonu i tī meklēs vaineigūs, parkū rezyltati ir taidi, kaidi jī ir.Pīminit munus vuordus junī. I īguodojit 2003. goda bolsuojumu par Latvejis pīsavīnuošonu Eiropys Savīneibai i griecinīku mekliejumus piec tam.

2003. goda 11. oktobris, “Dīnys” korespondenta Aleksandra Šabanova roksts “Bez cerībām” – ceļuojums iz Latgolu i eksotikys mekliejumi. Citeju: Kā zināms, Latvijas Eiroreferendumā visskeptiskākā izrādījās Latgale. Pat tur vēl ir vietas, kas izcēlušās ar īpašu neuzticību Eiropai. Devāmies uz Rēzeknes rajona ciemu Kruķi, kurā pret nobalsojuši 78,95%.

Vaini autors meklej kolektivajā apzinē. Sok, bolsoj kai vysi sābri. Ka sābri par, i es par. ka pret, i es pret. Īmeslis? Austrumnīciskuo dūmuošona. Latgalīši tok ir cyti.

Staļina mīluļa rakstnieka Alekseja Tolstoja stāstā Pētera diena vecticībnieks Varlaams spīdzināšanas pārtraukumā draudzīgi sarunājas ar savu spīdzinātāju un slepkavu Pēteri Pirmo, savstarpēji saprototies un gandrīz vai ar mīlestību, beigās turpat saskūpstoties. To būtu grūti izprast bebreniešiem, bet pilnīgi saprotams būtu austrumniekiem: japāņiem vai ķīniešiem. Iekšējā piederība pie rietumnieciskā vai austrumnieciskā valsts modeļa, šķiet, nosaka arī pēc šī modeļa dzīvojošo uzskatus, sadzīves veidu un arī Latvijas iedzīvotāja galīgo izvēli starp austrumiem un rietumiem Eiroreferendumā.

(Citeits nu tuo poša roksta, olūts: www.diena.lv/lat/arhiivs/sestdiena/bez_ceriibaam)

Nabyutu atroduse ituo roksta, kab pyrms puors dīnu Googlis cioce najauši nabyutu atroduse cyta roksta. Munys 2003. goda rudiņa reakcejis iz jū. Juosoka, itys atrodums beja nagaideits. Tok ir pateikami atrast sevi nazkur i saprast, ka vys esi tei poša. Ka ir guojs laiks i ir bejs vysa besa, a sakne ir palykuse tei poša. Ka vari pasaraksteit zam sovu jauneibys korstumā saceitūs vuordu.

Tuoļuok gars citats nu munys tūreizejuos reakcejis iz rokstu, tok vēļ vaira – vaineigūs mekleišonys teņdeņci, kas tūlaik tyka plaši kuļtiveita radejā, presē i televizejā. Laikam tok Latgola gondreiž beja nūgremdiejuse īsastuošonu ES. Voi ari kaids nūsabeida, ka rezultati nav tik spūdri, kab varātu pasalīleit Eiropys acīs.

Varbūt šoreiz nav tik svarīgi, vai tika balsots par «pret» vai pret «par», kaut, bez šaubām – pret būšanai Eiropā un pret saldi sasolītajai saulainajai nākotnei skanēja daudz skaļāk un iespaidīgāk nekā pret tam un tam saldinātajam vēlēšanu sarakstam tajās un tajās sīrupaini reklamētajās Saeimas vēlēšanās, pēc kurām nomalē nemainās absolūti nekas.
Un vēl – ja jau kopš 1917. gada Latgale ir spējusi pastāvēt Latvijā, no tās nepiedzīvojot ne īpaši lielu mīlestību, ne lielu ieinteresētību tās liktenī, kāpēc latgalietim sevi identificēt ar centra solījumiem, ar gaišo pareizā cilvēka tēlu, kas izvēlas un balso pareizi, dzīvo pareizi, lasa pareizos žurnālus un iepērkas pareizajos veikalos? Varbūt šis balsojums ir tikpat normāls un likumsakarīgs kā kāds cits, kas noticis citur Latvijā, protestējot pret citādi domājošo salīdzināšanu ar tizliem purvā braucējiem un stulbiem kāpējiem uz grābekļa. Jo būt citādam latgalietim ir tik pierasti – samierināties un vilkt dzīvi kaut kur Rekovā, Šķaunē, Bukmuižā, Putānos, Izvaltā, Tartakā, Bondaros, Malnavā, bet pārējās Latvijas acīs būt eksotikai, ko izvelk dienasgaismā, kad centrā galīgi aptrūcies, par ko rakstīt un šausmināties.
Ja jau Latvijai gar Latgali ilgu laiku nav bijis daļas, tad kāpēc Latgalei nav tiesību balsot, kā tai ienāk prātā? Un, ja Latvijas TV par Latgali runā varbūt tikpat bieži, cik Krievijas TV, kāpēc latgalietim ir jāizvēlas pirmā? Lai uzzinātu, kā iet rīdziniekiem, kāda raža Kurzemē, kādi tirgi Vidzemē? Un kad zemgalieši un kurzemnieki uzzinās, kā iet latgaliešiem?

Citeits nu ituo olūta: www.diena.lv/lat/arhiivs/veestules/latgale_latvijaa.

Tai par latgalīšim i atguodoj – pyrms vieleišonu, kod ar gondreiž vardarbeigom metodem juoskoloj smadzinis i juosasūlej zalta kolnus. I piec vieleišonu, kod juomeklej vaineigī, kas puorsadavuši na tam spākam voi apjuoti i nūticiejuši.

Cytā laikā, kod nav vieleišonu i nikas nav juosūlej i juopylda, citejūt munu klasisbīdrini Santu, “Latgalīts ir zūbs dyrsā īryusiejušam īriedņam i sorkona lupota daguna golā nanūbrīdušai personeibai.”

Cytā laikā īriedni vībās kai zūbu suopēs, kod jim pavaicoj, kai vaļsts pylda Vaļsts volūdys lykumā sūleitū atbolstu i garantu latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonai, atteisteibai i aizsardzeibai. Saeimys deputati (par sprostū tautu i narunuosim) pat nazyna, ka Latgolā školuos navuica latgalīšu rokstu volūdys. Latvejis školu sistemys augli spļauduos i lomojās rokstu komentarūs. A sabīdriskajūs medejūs, kū par sovu nūdūkļu naudu uztur ari latgalīši, latgaliski raida pusstuņdi nedeļā “Latvijas Radio” 4. kanalā storp mozuokumtauteibu raidiejumim.

Par kaidu sabīdreibys toleranci var runuot voi par sabīdreibys integreiteibu, ka Latvejis školā par cytaidū runoj labi ka rasisma i niegeru kontekstā, a poši školuotuoji, par pīmāru, satykti saīšonā pyrms Školuotuoju kongresa, privatuos sarunuos atsaļaun izasaceit tai, ka maņ palīk bais i psihologiski ir gryuts vēļ puors nedeļu piec sarunys. Sok, i tei ir Latvejis škola i Latvejis izgleiteiba, inteligenti i vuiceituoji.

Latvejai i Latvejis školai latgaliskuos Latvejis navajag – latgaliski latvyskuos Latgolys. Interesejūs par tū jau kaidus 10 godus i atbyldu par sovim vuordim. Ka pīruodēsit pretejū, pasaceišu paļdis.

Latgaliskuos Latvejis vajag puordesmit trokajim i puors NVO. Donkihotu ceiņa ar globalizacejis patmalem bez sovys vaļsts atbolsta – tik, cik puors projektim i puors aktivitatem, rokstūt projektus fondim ar apcierstu finansiejumu, otkon i otkon pīruodūt, ka vajag.

Tok, nu ūtrys pusis, kuru latgalīšu meseju vaļsts lai atbolsta? Sytās latgalīši cyts ar cytu kai ar čortim. Kab tik tys ūtrys napadareitu kuo nabejs… i nadabuotu monta i slavis.

Kai dzīsmē par Laimu, kas lem cylvāka liktini: vīnam lyka montu, slavi, ūtram gudru padūmeņ. Tuo gudruo padūmeņa maņ Latgolā i latgalīšu vydā, oi, kai pītryukst. Spiejis sasadorbuot kūpeiga lobuma vuordā.

Atsasaucūt iz naseneju sarunu skaipā: Lela daļa latgalīšu slymoj ar patriotīdūmeigumu i dūmoj, ka jī kai Latgolys patrioti ir vīneigī pasaulī i vīneigī pareizī. Ka kaids kū nabejs cytu soka, tys ir nakryškons voi duraks. Šaļtim ruodīs, ka daļa Latgolys patriotu grybātu sataiseit kulturviesturisku rezervatu i ap juo rūbežu pastateit statini. Kab cytaiž dūmojūšī nakryškoni i jūs principi natyktu vydā. Nu sirds žāl, ka lobys idejis aizīt pūstā. Tok egoisms i šauruo dūmuošona dora sovu – ir tikai divejis taisneibys: muna taisneiba i napareizuo. I gols golā taisneibys nav nivīnai taisneibai i naudys nav ni vīnai, ni ūtrai.

Maja beiguos tiks puordūta “Latgolys Radeja”. Itūreiz ak jau juridiski pareizi i ar golim. Cereibā, ka ari jaunais īpašnīks raidēs latgaliski. Īprīkšejū reizi gon ari cerēja, cereibys napīsapiļdēja. Bizness ir bizness. Biznesam nav dalis par gaistūšom volūdom i gaistūšim pasaulim, vierteibom i cylvākim. Gaistūšys volūdys, pasauli i cylvāki ir juosorgoj vaļstei – ļaužu kūpumam, sabīdreibai, apvīneibai.

Koč kultura i tai nav myusu vaļsts stypruo puse. Laikā, kod cylvāki, pagaisynoj dorbu i cereibys, kod jim beidzūt ir laiks gruomotom, jim sūlej atjimt i bibliotekys, i īspiejis. Laikā, kod varātu vuiceitīs i apgiut jaunys gudreibys, metodis, biblioteku dorba laiku samazynoj, slādz školys.

Tok niu vaira par latgaliski raidūšū “Latgolys Radeju”. Kai šudiņ laikam pusei Latgolys e-postā atrakstēja Valdis Labinskis:

(..) myusim tagad ļūti, ļūti steidzami radeja jōpōrdūt cytam. Maiņai jōnūteik maja beigās, cytaidi naudas tryukuma dēļ mēs ar 5. juni vairs naskanēsim, jo myusim LVRTC atslēgs elektreibu Rēzeknes un Daugovpiļs raideitōjim. Jaunais eipašnīks liks lītā tyuleņ 20.000 LVL, lai vysu tū vārstu. Ceru, ka jaunais eipašnīks attīceiba uz programmu nanūgrīzs vysu kai ar nazi. Dūmoju, ka junī vyss vēļ varētu turpynōtīs pa vacam, bet tōļōk sōktūs izmaiņas atbylstūši jaunā saiminīka vērtējumam cik tad latgaliska radeja ir vajadzeiga reklāmas devējim, pašvaļdeibam un sabīdreibai.

Tai kai viestulei beja dalykta kopeja (CC) lelai daļai Latgolys inteligencis, sabīdriskūs darbinīku, NVO ļaužu, atsaļuovu jū puorpublicēt sovā privatajā dīnrokstā “Naktineica” (adress saprge.wordpress.com/2009/05/22/latgales-radio/). Lai teik i tim, kas nav V. Labinska adresu sarokstā.

Skaitieju itū viestuli i nazynuoju – rauduot aiz smīkla par latgalīšu stulbumu. Voi aiz dusmis par latgalīšu stulbumu. Kur div latgalīši, tī vysmoz div radejis. Niu ari divejis “Latgolys Radejis” sātyslopys: www.munaradeja.lv/ i www.lr.lv/. Pat ka kurs vēļ grybātu gluobt voi paleidzēt – kuram to paleidzēt, kuru gluobt?

Ar itū ak jau varātu stuostu i beigt. Beja radeja. Vēļ ir radeja.

Paļdis V. Labinskam i vysim juo darbinīkim, ka radeja dzyma i beja tik ilgu laiku. Paļdis A. Bierzeņam, ka jis raudzēja i satracynuoja pasauli. Paļdis latgalīšu muzykantim, kam juos vajag i kas spielej lobdareibys koncertus naudys salaseišonai.

Īraudziejuse, ka Latgolys kulturys pastuoveišona ir zam vasara, Sandra Kalnīte vakar publicēja pretruneigi vierteitu dīnrokstu. Pretruneigi partū, ka latgalīši ir da vamta atsaāduši itūs pyrmsvieleišonu misionaru, kas brauc misejā piec bolsu i pasūlej pošu besu. A, tykuši pi varys, naīguodoj nikaidys Latgolys i kur ta vēļ latgaliskuos Latgolys.

Latgales radio pašlaik ir vienīgā balss reģionā, kas raida latgaliski un stiprina latgalisko, bet vienlaikus arī latvisko identitātes un kultūras apziņu. (..) Lai nosargātu, pietiktu ar pavisam nelielu palīdzību. Kaut vai valsts pasūtījumu Latgales radio, divi raidījumi nedēļā, kas ļautu izdzīvot līdz labākiem laikiem, kamēr valstij būs vairāk līdzekļu un gribas.

(Olūts: www.diena.lv/lat/politics/blog/sandra-kalniete/latgales-bagatiba-un-posts)

Par tū pošu problemu jau vairuok godu rauga runuot bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”. Tok plyka NVO bez politiskūs spāku i naudys kulis ir taids saucīņs bez atbolsa. Demokratiski var runuot, demokratiski var ari natikt izdziersta. Tik apklausta, voi eistyn aiz juos nastuov kaids politisks spāks – kura deļ byutu vārts sasasporuot i reagēt.

Nu ituo goda 9. februara presis relizis par vaļsts atbolsta tryukumu latgaliskajim medejim: Valsts atbalsts, kurš latgaliešu valodai kā nacionālai un Eiropas līmeņa vērtībai ir paredzēts Latvijas normatīvajos aktos, arī 2009.gadā tiks klaji ignorēts praksē: vienīgais latgaliešu valodā raidošais privātais medijs – Latgales radio – ir pārtraucis darbību, savukārt Latvijas sabiedriskie mediji ziņo, ka līdzekļi raidījumiem, kas veltīti latgaliešu valodas saglabāšanai un attīstīšanai, 2009.gada budžetā nav paredzēti. (..) latgaliešu valoda ir nacionāla un Eiropas līmeņa vērtība, kuras saglabāšanas un aizsargāšanas procesus, kā arī atbildību par valodas attīstību valsts nedrīkst uzvelt uz sabiedriskā un privātā sektora pleciem.

(Olūts: www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/medijos-latgaliesu-valodas-nebus-ari-sogad)

Nūbeigumā puordūmom kaidys vakardīnys lobdareibys koncerta Rēzeknē klauseituojis puordūmys. Publiceitys juos teikla dīnysgruomotā.

Ap desmitiem vakarā gāju no Latgales radio atbalsts koncerta Rēzeknes kultūras namā. Mūsu pašu mūziķi centās no sirds. Atbalstītāju bija maz, daudz mazāk, nekā biju cerējusi. Varbūt tik tiešām nevienam neko nemaz nevajag? Latgalisks radio nav vajadzīgs? Bet varbūt nav jāskumst un jāpārdzīvo, katram cilvēkam, katrai tautai ir tas, ko mēs patiesi esam pelnījuši. Mēs bijām pelnījuši savu valodu, un mums tā bija. Vai būs tagad? Mēs nebūsim pelnījuši savu radio un mums tās vairs nebūs? Varbūt jāpavelk svītra apakšā un jāiet tālāk?

Niu tikai deus ex machina varā – voi nu jaunais Latgolys Radejis īpašnīks raidēs latgaliski, voi nu kontrolpakets tiks tim, kas gryb raideit latgaliski, voi ari vaļsts dotēs koč puors raidiejumu latgaliski.

Voi mes asam peļniejuši sovu radeju, sovu volūdu i, gols golā, sovu vaļsti?