Latgolys gora maņtineica
Valentina Ivanovska (dzymuse Celeitāne)(14.10.1921.g. – 27.07.2009.)
Myužeibā ir aizgōjuse sīvīte, kurys davums myusu Latvejis kūpnacionalūs gora bogōteibu skreinē ir vysai vārā jamams – nazkodejō Krōslovys rajona Ezernīku v-šk. Latvīšu volūdys i literaturys školōtōja Valentina Ivanovska (dzymuse Celeitāne). Žurnala „Katōļu Dzeive” pastōveiga autore jei beja jau nu pagōjušō godu symta 90-tūs godu sōkuma. Kod telefona sarunā jai papraseju, kod beja pyrmō publikaceja, tod atbiļdē sajiemu: kur tys laiks, tod jau es vēļ poša rudzus pļōvu…
A sōcēs vyss ar litaneju…Tai saucēs jōs pyrmais darbeņš. Niu jei myusim vysvaira raksteja rubrikai „Dīva dōrza pučeitem”voi, eisōk sokūt, bārnim. Dūmoju, ka itūs gabaleņus vysai svieteigi ir lasēt ari pavysam pīaugušim ļaudim, jo atškireibā nu vairuma agresivūs i myužam karojūšūs muļtiflikacejis filmu varūņu zylajūs ekranūs, školōtōjis Valentinys stōsteņu tāli ir eisti dobys teirradni, syltom i leidzjiuteigom sirsneņom apveļteiti cylvāka bārni. Par taidim viņ prīcōtīs i nanūsaprīcōt.
Valentina piec izceļmis ir izvaltīte. Dzymuse 1921.g. 14.oktobrī Izvolta pogosta Liukānu sādžā. Mōte Anna Celeitāne (dzymuse Bogdōne) nu Lelūs Valaiņu solys, tāvs Jezups Celeitāns dzims i audzs Daugavpiļs aprinka Izvolta pogosta Liukānūs. Leidz zemis agrarreformai jōs vacōkim pīdarēja 3 ha saimisteiba. Piec 1927.goda nu Krōslovys grafa Platera zemis Celeitānim pīškeire 6 ha, nu kurim puse beja pūrs, ūtra – vēļ nikod naorta vacaine, klōt apmāram 0,15 ha pļovu. Saimē beja 6 bārni. Valentinys brōļs Jōņs nūgōja legionā, apglobōts Lestinis brōļu kopūs. Mōsenis Anna i Virgine nūmyra agrā bierneibā, ari brōli Anatolejs i Roberts jau myužeibā.
Lai varātu vuicētīs Krōslovys vaļsts gimnazejā, Celeitānu jaunī ļauds naudu peļneja audzejūt cukra bītis. Itū humanitarū gimnazeju Valentina absolvēja1940.goda 13.junī.
Rēzeknis školōtōju institutā Valentina vuicējōs nu 1941. – leidz 1942.godam, a Latvejis universitatis Filologejis fakultatē studēja naklōtīnē. Ir strōdōjuse Skaistys pamatškolā, piec kara Preiļu latvīšu vydškolā. Beidzamī 50 godi – Ezernīkūs.
Pīrūbežys puse, pīrūbežys skūla, jōdūmoj, ka nikaidys vajadzeibys piec augstys kvalitatis mōceibstuņžu gataveišonys te nabyutu. Varēja mīreigi nūstrōdōt sovu laiku, izlobōt burtneicys i tikpoš mīreigi turpynōt sātys dorbus. Tūmār školōtōja Valentina beja eists namīra gors. Jei mīļōja teātri. Ar audzieknim tyka izspālāti gon pošys tulkōjumi nu Morisa Māterlinka „Zylō putna”, gon fragmenti nu Ibsena Pēra Ginta, Maršaka, Raiņa, Blaumaņa, Brigaderis i cytu lugys rokstūšu autoru dorbim. Annys Brigaderis „Spreideits” pi školōtōjis Valentinys viņ ir spālāts treis reizis. Vīnā nu īstudiejumim golvonū lūmu ir tālōjs Viļumu Jureits, aktivs cylvāks vysūs ar Latgolu saisteitūs vaicōjumūs. Kas pats dag, ar līsmeņu īkvālynoj ari cytus, i var drūši saceit, ka Ezernīku školys bārni ludzeņōs dorbōtīs gribēja. Na veļti kaids puisāns pi lūmu sadalis asūt sacejs: školōtōj, nu pajemit mani, koč par myrūni grobā gulēt…”
Pošai školōtōjai Valentinai beja jōbyut gon grima meistarei, gon tārpu modalātōjai, gon kūpā ar bārnim skotuvis strōdneicai. I jei par itū situaceju soka tai: „stuņdis maņ aizjēme 90% laika, vyss pōrejais beja dīzgon breiva dorbōšonōs varūņu breineigajā pasaulī, kur rūzis myužam zīd i nanūveist. Izarōdeja, ka vysi muni lelī slaisti klasē, iz skotuvis beja pōrsavārtuši par varūnim, skaistim, spylgtim, drūšim i nauzvaramim ceineitōjim pret ļaunū. Piec tam jim ari literaturys stuņdis, var saceit, palyka interesantys i maņ iz jūs dasagō daudz mozōk bōrtīs.”
Školōtōja Valentina vōce ari folkloru. Jei lyka audzieknim pīrakstēt sovā cīmā dzierdātōs dzīsmis, pōsokys, parunys, īsaukys, vacūs vōrdus. Par tū lyka ari atzeimis. Itymā sakareibā gadejōs ari pa kuriozam, kod vālōk školōtōja dabōja zynōt, ka daži jū ir mōniejuši – poši sadūmōjuši, pīmāram, teiku par kaidu nalelu azaru Andzeļu pusē, kur Napaleons asūt nūgremdiejs zalta laivu….
Strōdōt par školōtōju Valentinai beja nūlamts tiuleņ piec pamatškolys beigšonys. Jōs mama stygri saceja: „Taids dorbs kaulu nalauzs, gūdojams i labi apmoksōts.” A meitinei gribējēs vuiceitīs dzīdōt, tikai jei labi zynōja, ka konservatorejai naudys nabyus. Vajag īt iz školōtōju institutu, kur ari dzīdōšonai lela vīta īrōdeita.
Kod 1942.goda rudinī Valentina Celeitāne sōce strōdōt Skaistys pamatškolā, sōkums asūt bejs gryuts. Ūtrōs klasis bārni nagribēja klauseit, koč jei nu sirds stōsteja, kai lūceit vōrdus. Klase sirsneigi smējēs, kod vīns puika lūceja: es zōboks, tu zōboks, jis zōboks… Valentina smējēs leidza ar vysim, bet nu satraukuma daudz kū paskaidrōt namōceja, vysys instituta gudreibys nu golvys beja kai izslauceitys. Kai, par pīmāru, izskaidrōt, par kū vōrds „gulēt” ir taipoš darbeibys vōrds kai pīm., staigōt.
Preiļu latvīšu vydusškolā jai vajadzēja runōt jau ar lelajim bārnim i tī beja cytys problemys – kai padareit stuņdi interesantu, kai izpiļdeit literaturys stuņžu programu styngri nūrōdeitajōs rūbežōs? „Tymūs laikūs muns „maizis dorbs” beja ryugts, tai Valentina, bet ar laiku, canzdamōs ryugtumu mozynōt, pīrodu pi tom praseibom, kur nadreikstēja ni sūļa sōnim paspert, jo maņ atsaklōja dīzgon breivys dorbōšonōs īspieja ar bārnim iz skotuvis.”
Školōtōjā Valentinā vysvaira saista teiši tei naizseikstūšō teatra mīlesteiba, īinteresātō i saprūtūšō attīksme pret jaunūs cylvāku rodūšajim mekliejumim. Vālōk sovys dzīšmu mīlesteibys vadeita jei dzīdt gon bazneicys kōrī, gon folklorys kūpā „Akmineica”.
Ivanovsku caltō mōjeņa atsarūn poša Eša azara krostā, tik tyvai, ka azara iudiņa acs pa lūgu īkšā verās, taipoš kai Valentinys dūmys bīži kavejās tī, kur ar apleicīni runojās azara spīgelī nūteikūšais. Jī beja tik tyvi vīns ūtram – sīvīte i azars. Na veļti Valentina kavejōs atminēs par tom tōlajom 1944.goda dīnom, kod Celeitānu saime bāga nu komunistu varys i pamete sātu. Iz Vōceju tūmār nanūbrauce, īgōdōja i pīsaturē pi vacō sūmu dzīsminīka atzinis: lobōk sovā zemē iudini nest caurā veizē, nakai svešā molā madu ēst nu zalta trauka”. I par tū, ka sovā zemē, kur cylvākam pat tukšys sīnys paleidz, rodūšs gors, jo tū cīši grib, var atrast pīlītōjumu na viņ sev, bet ari cytus leidza saukt i aizraut, drūši līcynoj itōs sīvītis dzeivis gōjums.
Meils paļdis jai par raksteitprīcu i sirsneigajim stōstenim, gaišumu, kuru Valentina dōvynōja sovim laseitōjim!
