Latgalīšu volūdai – regionaluos volūdys statuss
28.–30. majā Tartu Universitatē nūtyka XII storptautyskuo Minoritašu volūdu konference, kurā pīsadaleja 3 Rēzeknis Augstškolys pasnīdzieji – Sanita Lazdiņa, Heiko Martens, Ilga Šuplinska. Latveju puorstuovēja ari sociolingviste i politike Ina Druviete, kai ari volūdys politikys vaicuojumu specialists Australejis latvīts Uldis Ozoliņš.Juopībylst, ka riezeknīši Tartu īsaroda jau 27. majā piec EstBLUL (Igaunejis Rešuok lītuotūs volūdu biroja) izaicynuojuma. 27. majā tyka reikuots specials seminars Regionalūs i minoritašu volūdu Eiropys hartys ratificiešonys nūsacejumu apsprīdei, kas beja vārsts iz diskusejis aktualiziešonu storp Igaunejis sabīdryskajom organizacejom, tymā skaitā Veru institutu i ministreju, vaļdeibys puorstuovim. Tyka aicynuoti ari Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis puorstuovi, tok jī (nazynomu īmaslu piec) navarēja voi nagribēja pīsadaleit itymā pasuokumā.
Seminars paruodeja, ka Igaunejis politikā pastuov tuos pošys problemys i stereotipi, kaidi ir Latvejā. Diskuseja par regionalūs i minoritašu volūdu statusu vysu laiku tyka puortraukta ar divim mitim: par igauņu volūdys apdraudieteibu i napīcīšamū vaļsts atbolstu, kai ari par vaļdeibys kompromisa taktiku, sok, naviļksim kača aiz ūsu, nakustynuosim tik suopeiguo vaicuojuma par volūdu statusim. Juoatguodynoj, ka veru Igaunejā preteņdej iz regionalūs volūdu statusa, tik vaļdeiba dora vysu, lai oficiali tū naatzeitu (var vērtīs par veru volūdu i institutu www.wi.ee).
I seminarā, i konfereņcē varēja puorsalīcynuot par regionalūs volūdu efektivu atteisteibu Pūlejā (kašubu pīredze), Sūmejā (sāmu statuss i aktivitatis), nagaideits i apbreina vārts beja volūdys politikys sakuortuotais vaicuojums Armenejā, jaunys aktivitatis i projekti paradzāti frīzu ŗegionaluos volūdys poziceju styprynuošonā. Cyta storpā, pasateicūt Frīzu Akademejis iniciativai i finansejumam, latgalīši ir tykuši Eiropys mārūga zynuotniskū izdavumu serejā. Konfereņcis daleibnīkim tyka demonstrāta šūbreid jaunuokuo regionalūs dosjē gruomota „The Latgalian language in education in Latvia” (S.Lazdiņa, H.Martens, I.Šuplinska). Pietejumā ir apkūpuota latgalīšu volūdys viesture i atteisteibys īspiejis myusu dīnuos. Daudzi fakti, nūtykumu preciziejumi ir rodušīs, pasateicūt autoru sadarbeibai ar volūdneicu Lideju Leikumu i Latgalīšu literaturys, volūdys i kulturviesturis asociacejis vadeituoju Veroniku Dunduri. Pietejumu var apsavērt i skaiteit Frizu Akademejis sātys lopā:
www.mercator-research.eu/research-projects/regional-dossiers
Svareigi, ka latgalīšu literaruos volūdys problemys, situacejis raksturuojums palīk zynomuoki Eiropys zynuotnīkim, ES komiseju puorstuovim. Tys zeimoj, ka atbolsts nūteiktu volūdys i izgleiteibys politikys vaicuojumu rysynuojumam teik sajimts nu volūdnīku pusis dažaiduos Eiropys vītuos. Ari naformaluos sarunuos ar puorejim Latvejis puorstuovim izskanēja atbolsts regionaluo volūdys statusa oficialai pīzeišonai.
Tagad Rēzeknis Augstškolys pietnīki summej datus i gatavej individualūs pietejumus projekta „Volūdys Austrumlatvejā” monografejai. Jau itamā šaļtī ir skaidrys, ka latgalīšu volūdys styprynuošona izgleiteibys i lītišķuo lītuojuma sferuos, styprynuotu latvyskuma pozicejis Latvejā kūpumā. Monografeju planuots izdūt ituo goda oktobrī, bet 2. latgalistikys konfereņcē reikuot ari presis konfereņci, izstuostūt pamatsacynuojumus i īrūsynuojumus vaļsts izgleiteibys i volūdys politikai.
Tai viņ redzīs, ka vēļ pīcus godus atpakaļ regionaluos volūdys statuss beja nasasnādzams, bet niule tik nu pošu iniciativys, nanūsabeišonys, prasmis atgiut zaudātū ir atkareigs, cik tuoli asam gotovi pījimt i izmontuot ari latgalīšu volūdys atteisteibys īspiejis.
Ilga Šuplinska, RA
