Latgalīšu Gazeta / majs

Laikroksts “Latgales Laiks” nu jau vasalu godu izdūd ari pīlykumu latgalīšu volūdā “Latgalīšu Gazeta”. Šudiņdīnys numurī Jureiša roksts par Daugovpili, kurymā nav Daugovys i nav ari latgalīšu – vysmoz piļsātys svātkūs itaidu praktiski nabeja – varbyut deļ tam, ka latgalīšim ir nalela leidzeiba ar psihiskom saslimšonom?

Daugovpiļs – piļsāta ir, Daugovys nav

Jums liksīs provokativs roksta nūsaukums. Tak pastuostit, lyudzu, kai nu Daugovpiļs centra pīīt pi Daugovys? I kū tī var interesantu padareit? Vīneiguo maņ zynomuo vīta ir pi Daugovpiļs rajona padūmis ākys, natuoli nu tylta, kur zam ceļa pa tymsu i drusku smakojūšu arku var daleist pi Latvejis vaļsts lapnuma – liktiņupis Daugovys. Ūtrys variants ir īt izreiz iz tylta, tod jam puori tikt ūtrā krostā. Bet iz vysa pasauļa piļsātys ir lapnys, ka ir pi kaidys upis, tī gar krostu vysod ir pa kaidai kopejneicai, īspieja pasavyzynuot ar laivu i izbaudeit iudiņa burveibu i spāku…

Nazkod latgalīšu literats Raibīs Suņs raksteja leidzeigi par Rēzekni kai „piļsātu Latgolys sirdī” – piļsāta ir, tikai Latgolys nav.
Ari Daugovpilī na tikai Daugovys nav, praktiski nav sateikami ari Latvejis austrumu dalis formalī pamatīdzeivuotuoji – latgalīši. Na veļti naseņ Latvejis Televizejis raidejuma „100 g kultūras” veiduotuoji, atbraukuši iz Daugovpili, par eksotiku uzskatejuši puors latgaliski runojūšu jaunīšu. Tī poši ībraukuši nazkur nu rajonim. Vīnolga skaisti – parunuoja latgaliski, pareklamieja Daugovpili kai multikulturalu piļsātu.

I kai ta beja Daugovpiļs piļsātys svātkūs? Vysā treju dīnu programmā nu latgalīšim ītykuse tikai muzykys grupa „Dabasu Durovys”, koč ari na iz svātku golvonuos skatuvis.

Vyspuor zeimeigi, ka piļsātys golvonajā laukumā uzastuoja paprostuo Krīvejis popseiguo grupa „Čajs deļ diveju”. Navaicuošu, kaidu honoraru papraseja kaimiņu vaļsts zvaigznis, bet ruodīs, ka Latvejis muokslinīki na slyktuokā kvalitatī i varbyut pat lobuok varātu nūspēlēt. Bet ite ir otkon Daugovpiļs specifika, kas pyrms vieliešonu aktualizejas vēļ vairuok – videjais piļsātys vālātuojs tūmār ir krīvu volūdā muzicejušuos popkulturys leidzjutiejs, deļtam ari tautai vajadzeigys atbylstūšys izprīcys. Pī tam itys jau nabyus vīneigais pop-zvaigžņu koncerts, lai pīsaisteitu vālātuoja uzmaneibu. Tai saceit, kaids videjais vālātuojs, taidi (atbylstūši) ari pop-leidzekli. Vysa kuo asam redziejuši piļsātā itymā pavasarī – lai proskrīn 6.juņs, tod jau tiksim otkon pi mīreiguos i meiluos palākuos Daugovpiļs.

Nabyušu originals – kotrā zinī nūejit tymā dīnā i nūbolsojit, koč drusku izlīcit atsvoru voldūšajam pop-bolsuotuojam. Par kū bolsuot? Nazynu – gon jau koč mozuokū ļaunumu da atrassit.

Bet piļsātys svātku sajiuta tūmār tyka nūgiuta piec tam cītūksnī, kur, koč ari puors pasuokumi vadeiti krīviski, tok lela daļa beja ari latviski, a golvonais, ka īsadeve satikt daudz rodūšu Daugovpiļs cylvāku, ar kū naformalā gaisūtnē puorrunuot par Daugovpiļs kulturys atteisteibys teņdencem i puorsprīst vīnu ūtru jaunu ideju – varbyut kaidai nu jom byus lamts eistynuotīs ari itymā Latvejis ūtrajā leluokajā piļsātā, kam cauri tak myusu vaļsts leluokuo upe.
Daugovpiļs tipisko kasdīnys aina: kopejneicā skaņ krīviski runojūša radeja voi tī pat tuolruods raida kaidu raidejumu nu kaimiņvaļsts. I, ka pīzvoni iz komunalajom īstuodem, tod pretim ir kaids, kas latviski da golam nasaprūt, deļtam sarunuotū tikšonūs iz reitdīnu jis jau gaida tuos pošys dīnys pušdiņlaikā.

Bet ari tys vyss ir tikai seikums. Vysom pasauļa krīzem puori naatkareigi nu Daugovys upis teciejuma, dzeivis dreizuma i vysaidim pyrmsvieliešonu trokumim: 1.) nu latgalīšu drukys aizlīguma atceļšonys paguojuši 105 godi, koč ari laika pūsmūs 1934.-1941.godā i piec tam 1956.-1988.godā latgalīšim sovā zemē otkon beja nūlīgts latgaliski drukuot; 2.) paguojuši 92 godi nu slovanuo Rēzeknis kongresa, kod latgalīši beidzūt izsaceja sovu redzīni tuluokai Latgolys nuokūtnei; 3.) Puorstaipteikla resurss „Latgalīšu Kulturys gazeta” aba LaKuGa.LV dorbojās bez puortraukuma jau 2 godus; 4.) Laikroksta „Latgales Laiks” pīlykumam „Latgalīšu Gazeta” ari apskriejs jau vīns gadeņš… i tys na vyss.

Vysleluokais trokums itaidā 21.godu symta skriejumā ir tymā, ka Latvejis vaļstei jūprūjom nav nikaidys statistikys par tū, cik ir latgalīšu. Lībieši ir saskaiteiti, a latgalīšus nivīns nav skaitejs, deļtam, nu vīnys pusis, var saceit, ka leluokuo daļa nu Latgolys īdzeivuotuojim i kaids procents nu Reigā dzeivojūšajim ir latgalīši (kūpā varātu byut ap 500 000), bet tikpat labi var pasaceit, ka vairs nav nivīna latgalīša – vysmoz piec oficialajim vaļsts datim tai jau saīt.

Atkuortuošu vēļ vīnu jūceigū dūmu – mes varam tikt da tam, ka piec kaida laika terminu „latgalīts” izmontuos kai psihiskys slimeibys apzeimiejumu. Jums varbyut tys liksīs smīkleigi voi aizvainojūši, bet, ka tai ar vāsu pruotu padūmoj, tod jau tagad daudzeji soka: „Tei ir tikai cylvāka nazkaida puorlīceiba, ka jam ir sova volūda, sova kultura, tradicejis, vide…” Vēļ kaids daliks: „Tei volūda nateik vuiceita nivīnā školā. Itei sovdabeiguo volūdys sorguošonys māneja puorsvorā ir puormontojama nu vacuokim. Bet cylvāks dzeivis laikā var nu tuos izauorsteit, ka na piļneigi, tod daleji. Ari tod vysleidza juopatur pruotā, ka bārnim otkon ir beistameiba ar itū virusu saslimt nu jauna.”

Tei puorlīceiba, ka Tu esi latgalīts, sabīdreibā vysmoz daleji teik skaiteita par apkaunojūšu voi vysmoz par koč kū nanormalu, deļtam ka na jau visim ir itaids „personeibys daleišonuos” sindroms: školā – latvīts; sātā – latgalīts.

Leidzeigi kai pi psihiskom slimeibom, vairums latgalīšu beistās byut izslāgtim nu sabīdreibys. Cylvāki beistās vysa kuo.
Latgalīši, tai pat kai cylvāki ar psihiskim trauciejumim, teik saukti kai atškireigim nu „normaluos sabīdreibys” i obligati kai „na-sovejī” varumam Daugovpiļs īdzeivuotuoju. Vēļ juoatzeimej, ka latgalīši, tai pat kai psihiski slimī, parosti teik raksturuoti kai cylvāki ar breižim naadekvatu reiceibu i pa laikam emocionali nastabili…

Bet ari pi vysa tuo lykums ir paredziejs, ka „personom ar psihiskim trauciejumim i psihiskom slimeibom ir juonūdrūšynoj vysys pylsūņa, politiskuos, ekonomiskuos i socialuos tīseibys, kurys paradz lykums. Cylvāka psihiskī trauciejumi voi psihiskuo slimeiba nadreikst byut par īmesli cylvāka diskriminacejai.” Nu tod jau saīt tai, ka, asūt par psihiski slymu, ir vairuok tīseibu nakai asūt par latgalīti!

I tod jau izreiz juoatsazeist: es ari naasu normals. Normalī i lobuokī brauc iz Reigu voi pavysam iz cytom uorzemu vaļstim, a Latgolā i Daugovpilī palīk tikai trokī latgalīši.

Na veļti Daugovys upis skaistumu vyslobuok myusu piļsātā var nūvērtēt Grīvys cītumā meitūšī, a na piļsātys īdzeivuotuoji i gosti. Tī tak ari normalūs nalīk. Nanormalī pīder Latvejis ūtrai leluokajai ar Daugovys upi boguotajai piļsātai.

Bet vyss nav tik trokai – latgalīši vēļ ir dzeivi, lai ari jim daudzeji līk kluot pīzeimi „trokais”. Ar napacīteibu gaideisim, kod Daugovpiļs teatrs uzvess sovā repertuarā pyrmū lugu latgaliski, kas īgiva pyrmū vītu paguojušuo goda lugu konkursā. Vēļ ir ticeiba, ka Latgolā i Daugovpilī koč pa mozam, bet ir īspiejama latviskuma i latgaliskuma leidzvierteiga leidzpastuoveišona kūpā ar cytu tautu etniskajim centīnim saglobuot sovu volūdu, kuļturu i muzyku.