Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā
(publicāts 17.majā)Kai tī vakar ni beja ar tū Farmacejis i Medicinys muzeju, tok Muzeju naktī ryndys jam beja unikalys. Tai kai Latgolys Studentu centra Reigys birojs atsarūn sābrūs – tīpat iz Antonejis īlys, tod mes, pa nazcik reižu staiguodami iz prīšku i atpakaļ, īviertējem i tuos ryndys, i nazkai vīnu reizi najauši tykom vydā i pošā muzejā. Tai kai ļaužu beja par daudz, pret Leiksnys kruškeņu ar tautysdzīsmi īmainējem īejis biletus kaida breivuokai reizei. Muzeju nakts deļtuo i dūmuotu, kab atsagrīztu muzejā.
Šudiņ muzeju prīca turpynuojuos. Breivdobys muzejā, kur beja Latgalīšu dīna.
Reits suocēs ar daīšonu pi lūga, kab apsavārtu, kas radzams aiz lūga. Izaruod, tī beja azars ar stryukloku juo vydā, makšernīki krostā. I pi babu kūptuos, reveituos, lītuos puču dūbis, kas apspraudeita ar kludzeņom i apvylkta ar nazkaidim šņūrkim – kab kaids naījauktu vydā ci varbyut kaidi zaboboni (ticiejumi), sēdēja diveji kači. Vīns bolts, ūtrys malns.
Nu kai dīna var saīt švaka, ka sābru babys jau apliejušys pučis i tī sūpluok sēd malns kačs, bolts kačs? Taida dīnai juosaīt iz gūda.
Saguoja jau ar. Ar ļustem muzejā, krūgā i autobusā. Ka tik poši lobi cylvāki, tod i apleik vyss labi.
Gūds kam gūds, informaceju, ka Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā nūtiks itū, ni cytu nedeļ, izzynuoju tik laikam itū pīktdiņ. Da tuo laika mes i Googlis cioce dzeivuojom kai informacejis pūrā. I izzynuoju tik deļtuo, ka muzeja darbineica Siļva struodoj ari munā dorbā i pastuostēja. Cytaiž naboga cioce Google i pa šai dīnai ak jau pīduovoj obejus datumus.
Tok ar vysu zynuošonu taipat bejom stuņdi par agri muzejā. Izaruod, pamaineits pasuokuma suokums… Pat muzeja afišā izlepeiti cyti stuņžu laiki. Suokums ni 12, a 13 stuņdēs. Tai goduos.
Lai ari gols golā sasalasējem lels pulks cylvāku, pasuokums beja taids stypri paškidrys. Laiks ari pasolts. Cytim godim beja pulka syltuoks i saulainuoks – laikam kam cytim godim itū pasuokumu reikuoja ap divdasmytajim datumim, kod laiks jau īsiļs.
Itūgod Latgalīšu dīnā pītryuka Maja dzīduojumu pi krysta, babeņu dzīšmu i značku viļkšonys, saulē veistūšu tuļpu i vysys dzeivuos rūseibys. Kasgods itymā dīnā muzejā až ni kai kopusvātkūs – rods sateik rodu i draugs draugu. Ruodīs, piedejūs godus Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā jau beja palykuse par taidu kai sovejūs saīšonys vītu – Reigys latgalīšu vacuokajai paaudzei ar sumceņom i unucānim, videjai paaudzei ar bārnim i fotoaparatim, jaunīšim ar daņčim i kūpā byušonu.
Kab ni Sv. Mišs ar seminaristim i bazneickungu Edgaru Cakulu… varātu i saceit, ka pakuosta dīna i 2 lati. Tai koč iz bazneicu aizīts. Īsvieteits Eleonorvilis kapleicys oltora obrozs – bejušuo obroza kopeja, kū sataisiejs Andris Začests i kas niu stuovēs muzejā. Paļdis Dīvam i muokslinīkam, obrozs ir sataiseits ar ellis kruosu – svieteitais iudiņs jam navuodēja.
Tok var jau byut, ka tei taida “leluos goris” ci lygys (krīzis) laika nalaime – ka vyss tai mozuok i lieņuok. Voi varbyut Breivdobys muzeja taktika i koncepceja – amatnīku dorbu demonstriejumi i tierdzeņš, a nu pasuokumu tik Sv. Mišs kapleicā i piečuok pi Latgolys sātys “Dzigys” spieleišona. Nikuo līka. Pat ni mikrofona runuotuojim.
Tok vys jau nabeja tik trokai. Lobā kompanejā vysur labi. Latgalīts i iz plyka calma ir latgalīts.
Beja i kapelys “Dziga” koncerts, i Ludzys amatnīku dorbu tierdzeņš, i varēja paaust lynu dvīli i pīmiereit postolys, i īpyust peileitē i pagrabynuot klabatys, i paspēlēt gonu laika veikleibys spēlis ar akmistenim i pasist barabanu. Ka tik ir gribiešona.
Ļaužu to gon beja stypri pamoz – tikai tī, kas izzynuoja najauši voi jau beja muzejā. Leluokuo daļa ļaužu uorzemnīku, ni poši Reigys latgalīši. Seviški aktivs beja kaids japuoņs (vysmoz mes jū īsaucem par japuoni, partū ka nasaorientejom Kitaja i Taivana, Koreja, Sibira i Japanys tauteibuos), kas ak jau nūfotografēja vysys “Dzigys” spālātuoju nūts, grumbys i zūbus – ar teleobjektivu daleida kaida pusmetra attuolumā. Tai ka vysim prīca – i spālātuojim, i klauseituojim, i dzīduotuojim i doncuotuojim. Seviški kod mes sadzīduojom leidza i japuoņs nūfotografēja i nūfiļmēja ari myusu nūts, grumbys i zūbus.
Eisi sokūt – drupeit jau beja taids kai ar kreisū rūku organizeits pasuokums. Laikam muzejam pošam lyga dasamatuse i darbinīku tryukums. Voi ari nabeja nivīna, kas da gola atbiļd par itū pasuokumu i labi suoktūs dorbus i idejis davad da gola.
Nazkai tai i nūrunuojom, ka cytugod laikam juoreikoj pošim – LgSC. Koč i bez naudys, šaļtim daudz vaira var, ka ir gribiešona i azarts, interese. Kai smejīs, latgalīšim labi pasadūd kopusvātki, piec leidzeiga principa i juoorganizej. Ar rodu byušonu, šprotu tortim i šmakovceņu.
Bet nu vīns lobums ir. Nūdybynuojom LgSC folklorys kūri. Dzīd daudzbaļseigi – kotrys sovā bolsā. Parosti dzīd krūgūs i autobusūs, nosoj džinsus. Daguoja gols golā krūgā i autobusā dzīduot pošim. Ar latgalīšu repertuaru puors stuņdis izvylkom, tod jau i bolss beja gotovs. Laikam bez ols – ar kefiru i tušeitim kuopustim – nav nikaida dzīduošona. Pi attīceiga treneņa i pīdūmuošonys ar laiku dzīšmu vajadzātu pītikt vysai naktei.
Tai ka lobs, kas beja. Iz prīšku byus vēļ kas nabejs cyts.
Kai īlys vydā, gaidūt zaļū gaismu, pazeistamā meļdeņā tyka dzīduots: “Maņ apleik myužeigs Juglys ceļš, i myužeigs ceļš zam kuoju. Jis vad iz zemi laimeigū, a izaruod – iz sātu. Kur zaļuo gaisma, tymsuo nakts, kur mygla rūkom maigom, kur, laimis bārnus meklejūt, kasdīnys Laima staigoj.”
Lai jaunajā dorba nedeļā Tev atsaveic vysi dorbi i smaida kači i cylvāki!
Foto var apsavērt: www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/saprge
