Latgaliešu valodai reģionālās valodas statuss

2. starptautiskajā latgalistikas konferencē Rēzeknē 15.–17. oktobrī zinātnieki un konferences dalībnieki atbalstīja rezolūcijas pieņemšanu, kas noteica atbildīgajām institūcijām noteiktu pasākumu plānu izstrādi latgaliešu valodas kā reģionālās valodas statusa noteikšanai. Rezolūcija, ko parakstīja 62 konferences dalībnieki, tika adresēta Izglītības un zinātnes ministrei T. Koķei un Tieslietu ministram M. Segliņam.

Šī jautājuma tālāku risināšanu konferences dalībnieki uzticēja nesen darbu uzsākušajai Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienībai (LatBLUL, prezidents Jānis Mednis). LatBLUL ir Eiropas organizācijas EBLUL (Europian Bureau of Lesser Used Languages) pārstāvis Latvijā. Šī organizācija darbojas vairāk nekā 20 Eiropas valstīs ar mērķi aizsargāt un attīstīt reģionālās un mazāk lietotās valodas, un saglabāt lingvistisko un kultūru dažādību Eiropas Savienībā.

Konferences laikā tika prezentēta zinātniskā monogrāfija „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti”, kurā atspoguļots starptautiskas zinātnieku grupas (Itālijas, Igaunijas, Latvijas) četru gadu darba rezultāts. Monogrāfijā var iepazīties ar precīziem kvantitatīvo datu rādītājiem par dažādu valodu lietojumu Latgales reģionā (gan indivīda, gan sabiedrības līmenī), par iedzīvotāju lingvistisko attieksmi un vēlmi lietot noteiktas valodas izglītības sfērā un pašvaldībās. Izdevumā ir izmantoti arī kvalitatīvo pētījumu dati un izstrādāti kā secinājumi, tā arī ierosinājumi reģionālās politikas veidošanai.

Pētījuma kvantitatīvie rezultāti (aptaujāti 9076 respondenti, kas ir 3% no kopējā Latgales iedzīvotāju skaita) parāda, ka, pirmkārt, Latgalē dabiski ir izveidojusies trilingvāla vide, kur iedzīvotāji gandrīz vienlīdz labi zina un lieto kā latviešu ( 96,6%), tā krievu (98,3%) un arī latgaliešu (69,5%) valodu.

Otrkārt, 77% no aptaujātajiem ir izteikuši savu nostāju jautājumā par latgaliešu valodas lomas aktivizēšanu skolā. Tās pasniegšana reģionā jānodrošina vismaz izvēles priekšmeta līmenī, bet katrā Latgales skolā jābūt skolotājam, kas ir kompetents mācīt latgaliešu valodu, kultūras vēsturi un literatūru. Šī profila skolotājam jāpalīdz arī adaptēties skolas oficiālajā valodā tiem bērniem, kuri mājās joprojām lieto latgaliešu valodu, tādā veidā dodot iespēju apjaust latviskās identitātes saknes, tradīciju atšķirīgumu ikvienam, kurš mācās Latgales reģiona skolā. Te der atcerēties, ka latgaļi jau no sensenajiem laikiem ir saukti latgaļi, lotygaļi, letigali jeb latvīši, latvi, lati, letti, lotva, latiši, pārējie tikai un vienīgi: selone, curone, semigallen, tas ir, sēļi, kurši, zemgaļi. Latvijas teritorijā līdz pat 17. gadsimtam par latviešiem ir saukušies vienīgi latgaļi. 20. gadsimta sākumā F. Kempa piedāvātais apzīmējums latgalieši vairāk tika saistīts ar kopīga etnosa (latgalieši kā Latgales latvieši), bet atšķirīgu valodas tradīciju pārstāvjiem. Šī jautājuma nevajadzīga politizēšana, izmantošana atsevišķu politisko partiju pirmsvēlēšanu kampaņās ir novedusi līdz daudziem absurdiem un subjektīviem, stereotipiskiem spriedumiem, mītiem, kas balstīti uz emocijām vai sagrozītiem vēstures faktiem, bet ne uz zinātniski, pētnieciski pamatotām atziņām.

Viens no šādiem mītiem ir arī mīts par Latgales slāviskumu. Nenoliedzami, ka vēsturiski pārējā Latvijas teritorijā lielāka nozīme ir vācu un zviedru ietekmei, Latgalē – poļu un krievu protekcijai. Latvijas ģermanizēšanās ideja ilgu laiku ir izmantota noteiktas ideoloģijas demonstrēšanai, kāpēc tad Latgales slāviskošanu visu laiku aktualizē šobrīd pie varas esošie tā paša etnosa pārstāvji? Proti, kam ir izdevīga šī ideja un kāpēc tā bieži vien kalpo par pastiprinātas ekonomiskās un sociālās izolācijas radītāju, nevis reģiona straujākas attīstības virzītāju?

Treškārt, respondentu atbildes par etnisko identitāti (pašidentifikācija) atklāj Latgales iedzīvotāju vēlmi dēvēt sevi par latgalieti. Šajā gadījumā mainās Latgales reģiona iedzīvotāju etnodemogrāfiskais sastāvs, tas krasi atšķiras no oficiālajos statistikas datos uzrādītā. Oficiālā statistika rāda, ka Latgales teritorijā ir 44% latviešu, 39% krievu, 14% poļu, baltkrievu, ukraiņu, 3% citu tautību pārstāvju (data.csb.gov.lv). Projekta laikā iegūtie dati: latvieši – 41%, latgalieši – 27%, krievi – 26%, citi slāvu tautību pārstāvji – 5%, pārējie – 1%. Tas ir likumsakarīgi, ka citu tautību cilvēki, kas ilgu laiku (pusgadsimtu un vairāk) dzīvojuši Latgalē, sevi identificē ar latgalieti.

Varbūt ir laiks pāraugt lielā brāļa sindromu tepat Latvijā, tad var cerēt uz politisko un sociālo attiecību maiņu ne tikai iekšpolitikā, bet arī ārpolitikā.

LatBLUL valde

Kontaktinformācija:
Jānis Mednis, LatBLUL prezidents
mob.tel. 29253227
e-pasts: mednis.j@gmail.com