Bez tēmas 

Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāju kopsapulcē ievēl padomi 21 locekļa sastāvā

Pašvaldību vadītāju kopsapulcē ar balsu vairākumu tika ievēlēta Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstības padome 21 locekļa sastāvā.


Saskaņā ar pašvaldību lēmumiem par kandidātu izvirzīšanu darbam LPR attīstības padomē, padomes sastāvā ievēlēti:

  • Andris Badūns (Aglonas novada dome);
  • Lidija Siliņa (Baltinavas novada dome);
  • Juris Dombrovskis (Ciblas novada dome);
  • Viktors Stikuts (Dagdas novada dome);
  • Janīna Jalinska (Daugavpils novada dome);
  • Stefans Rāzna (Ilūkstes novada dome);
  • Ināra Silicka (Kārsavas novada dome);
  • Andris Vaivods (Līvānu novada dome);
  • Jevģenija Kušča (Ludzas novada dome);
  • Monvīds Švarcs (Rēzeknes novada dome);
  • Ilmārs Meluškāns (Riebiņu novada dome);
  • Rita Krēmere (Rugāju novada dome);
  • Antra Vilcāne (Vārkavas novada dome);
  • Sergejs Maksimovs (Viļakas novada dome);
  • Arnolds Pudulis (Viļānu novada dome);
  • Oļegs Agafonovs (Zilupes novada dome).

Padomes priekšsēdētāja ir Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniece Rita Strode, priekšsēdētājas vietnieki : Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē

Kāda nākotne sagaida profesionālās izglītības iestādes Latgalē? Kādu palīdzību Veselības ministrija piedāvā pašvaldībām trūcīgo iedzīvotāju atbalstam? Kā turpmāk tiks organizēti pasažieru pārvadājumi Latgalē? Šie un citi būtiski jautājumi tika pārrunāti Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstības padomes sēdē Daugavpilī, 11. decembrī.

Profesionālā izglītība Latgalē pārmaiņu priekšā

Jautājumā par profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plānu izsmeļošu informāciju sniedza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals. Viņš informēja par IZM izstrādāto profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas programmas projektu, kas paredz optimizēt IZM pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu tīklu un samazināt profesionālo skolu skaitu valstī līdz aptuveni 33, vienlaikus paredzot šīs skolas pilnībā renovēt un aprīkot ar mūsdienīgām iekārtām, kā arī nodrošināt dienesta viesnīcu renovāciju.

Pēdējos gados daļai no profesionālās izglītības iestādēm ir grūtības nokomplektēt pilnas grupas, kā rezultātā telpas ir nepiepildītas. Nākotnē demogrāfiskā situācija pasliktināsies, un pēc ministrijas aprēķiniem audzēkņu skaits samazināsies vēl par 45%. Kā skaidroja J.Gaigals, šobrīd esošo audzēkņu skaita līmeni Latvija varētu atgūt tikai aptuveni 2023.gadā.

J.Gaigals arī skaidroja, ka tieši Latgalē ir vislielākais profesionālo skolu īpatsvars Šobrīd profesionālās izglītības iestādēs Latgalē mācās aptuveni 5700 audzēkņi, un skolu telpas netiek maksimāli piepildītas. Īpaši tas attiecas uz skolām, kas atrodas ārpus lielajiem centriem – Daugavpils un Rēzeknes. Šajā jautājumā ministrijas pārstāvim oponēja pašvaldību vadītāji, atzīstot, ka skolas uzņem tik audzēkņu, cik tām ļauj valsts atvēlētais finansējums. Piemēram, šajā gadā uzņemamo audzēkņu skaits samazināts no 12 000 uz 7500.

Tomēr visvairāk pašvaldības satrauc tas, ka nākotnē profesionālās izglītības iestādes būs jāpārņem vietējām pašvaldībām. Kā to izdarīt, ja valsts līdzi funkcijai nedod finansējumu? Profesionālo skolu pārziņā esošās saimniecības ir ļoti lietas, to uzturēšanai nepieciešami milzu līdzekļi. Jānis Gaigals atzina, ka ministrija saprot pašvaldību bažas, tādēļ būtu nepieciešams jau nākošā gada janvārī sākt kopīgu darbu ministrijai un pašvaldībām, lai izstrādātu jaunu finansēšanas modeli, un pašvaldības varētu pārņemt skolas kopā ar atbilstošu finansējumu.

Pēc ministrijas plāna Latvijā 12 no 33 skolām ir paredzēts veidot kā mūsdienīgus kompetenču centrus, kuri veiks metodiskās virsvadības un eksaminācijas centru funkcijas attiecīgajā reģionā. Latgalē saskaņā ar projektu tie varētu būt trīs – Rēzeknē, Daugavpilī un Jaunaglonā. Tomēr, piemēram, Dagdas pašvaldības vadītājs Viktors Stikuts vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka kompetences centrs Aglonā daudzu skolu jauniešiem nemaz nebūtu sasniedzams, jo nav pat elementāra sabiedriskā transporta tīkla, kas nodrošinātu satiksmi ar Jaunaglonu. Izskanēja priekšlikums Latgalē veidot tikai divus kompetenču centrus – Rēzeknē un Daugavpilī, savukārt pārējās profesionālās skolas varētu grupēties ap šiem centriem.

Šobrīd svarīgākais darbs, kā uzsvēra J.Gaigals, novadu un reģiona līmenī ir attīstības un investīciju stratēģiju izstrāde, lai saprastu, kā turpmāk Latgalē darbosies profesionālās izglītības iestādes. Te būtiski tuvāko mēnešu laikā sēsties pie viena sarunu galda profesionālo skolu direktoriem, piesaistot arī pašvaldības pārstāvjus, lai līdz februāra beigām šīs stratēģijas jau būtu precizētas. Tas nepieciešams, lai skolas varētu pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi un piesaistīt finansējumu skolu infrastruktūras sakārtošanai.

Tāpat attīstības padome vienojās janvāra sākumā sasaukt Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāju un profesionālo skolu direktoru sanāksmi, lai vienotos par skaidriem virzieniem profesionālās izglītības attīstībā Latgalē. Pēc IZM ieceres profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas programmu paredzēts īstenot 6 gadu laikā, galvenos reorganizācijas uzdevumus veicot jau nākamo divu gadu laikā.

Aicina aktīvāk izmantot līdzekļus trūcīgo atbalstam

Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš LPR attīstības padomei sniedza informāciju par pieejamajiem pasākumiem trūcīgo iedzīvotāju atbalstam no Eiropas Savienības sociālā drošības tīkla līdzekļiem. Valsts sekretārs mudināja pašvaldību sociālos darbiniekus aktīvāk informēt trūcīgās personas, jo šobrīd šis atbalsts tiek izmantots ļoti gausi, tādēļ paredzētie līdzekļi paliek neizlietoti.

Būtiskākais, kas jāzina iedzīvotājiem – palīdzības saņemšanai nepieciešams trūcīgās personas statuss un pašvaldības izsniegta izziņa, kas to apliecina. Ja tāda ir, cilvēks var doties uz ārstniecības iestādi un:

  1. Bez maksas apmeklēt ārstu, nemaksājot pacienta iemaksu (ne pie ģimenes ārsta, ne pie speciālista, ne uz izmeklējumiem, ne slimnīcās).
  2. Bez maksas ārstēties slimnīcā, nemaksājot pacienta iemaksu un līdzmaksājumu par operācijām (15 latu apmērā par vienā ārstēšanās reizē slimnīcā veiktajām ķirurģiskajām operācijām). Nav jāmaksā arī par, tā saukto, slimnīcas viesnīcu, kur var pārnakšņot pēc veiktajām manipulācijām dienas stacionārā.
  3. Iegādāties valsts kompensējamos medikamentus bez maksas, ja gada laikā persona par valsts nekompensēto daļu jau samaksājusi vismaz Ls 50. Te gan cilvēkam nepieciešams krāt čekus, lai varētu pierādīt, ka viņš iegādāties medikamentus par šādu summu. Pērkot zāles, jāatgādina, lai uz maksājumu čeka būtu personas kods un zāļu nosaukums.
  4. Bez maksas saņemt mājas aprūpi (pieejama pacientiem ar smagām, hroniskām slimībām. Pacientam ar vienkāršām aprūpes lietām nevajadzēs doties uz slimnīcu, kas izmaksā daudz dārgāk. Mājas aprūpes pakalpojumus trūcīgajiem pacientiem plānots paplašināt, mājas aprūpes sniedzēju tīklam piesaistot pārprofilējamās slimnīcas un to darbiniekus reģionos).
  5. Bez maksas saņemt psihoneiroloģisko palīdzību. Trūcīgie pacienti ar garīgām slimībām tiks aprūpēti speciālos dienas centros
  6. Bez maksas uzlabot veselību rehabilitācijas iestādēs. Pie tam, bez maksas rehabilitācija ir ne tikai trūcīgajai personai, bet arī vienai pavadošajai personai.

Diemžēl cilvēkiem nav informācijas par šīm iespējām. Pašvaldību vadītāji gan uzsvēra, ka bieži vien nepieciešama arī sociālo dienestu līdzdalība. Viņi ir tie, kas uzrunā trūcīgos, pastāsta par iespējām, kā arī palīdz, piemēram, čekus par medikamentiem nogādāt Veselības norēķinu centra filiālēs. (Tos sociālie darbinieki uz filiālēm var nosūtīt arī pa pastu. Veselības norēķinu centra bezmaksas informatīvais tālrunis 80001234). Veselības norēķinu centrs trūcīgajam izdos izziņu, kuru uzrādot aptiekā turpmāk kompensējamās zāles būs bez maksas.

A.Ploriņš arī pastāstīja, ka Veselības ministrijai ir iecere noteikt atsevišķu trūcīgā statusu attiecībā uz veselības aprūpi. Tas ļautu paplašināt trūcīgo personu loku, iekļaujot, piemēram, daļu pensionāru, kas saņem mazās pensijas. To atbalstīja arī Latgales pašvaldību vadītāji, uzsverot, ka šāda veida palīdzība visvairāk būtu vajadzīga tieši vecajiem ļaudīm. Šis Veselības ministrijas priekšlikums gan pagaidām nav guvis politisko atbalstu.

Attiecībā uz slimnīcu nākotnes perspektīvām, A.Ploriņš atzina, ka 2010. gadā visas esošās slimnīcas turpinās strādāt atbilstoši savam profilam. Taču par 2011. gadu pagaidām skaidrības nav. Plānots, ka nākotnē valstī paliks tikai 10 – 11 slimnīcas, kas sniegs kvalificētu, augsta līmeņa palīdzību visu diennakti. Latgales reģiona iedzīvotājiem tās būs Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī. Pārējās slimnīcas netiks slēgtas, bet pārveidotas par veselības aprūpes centriem, dienas stacionāriem vai traumpunktiem.

Par īpaši atbalstāmo teritoriju skaitu vēl jāvienojas

LPR attīstības padomes locekļi nevienojās, cik pašvaldības būtu atzīstamas par īpaši atbalstāmajām teritorijām Latgalē. Visām Latgales reģiona pašvaldībām ir iespēja pretendēt uz finansiālu atbalstu no dažādu veidu avotiem. Maksimālais finansējuma apjoms katrai pašvaldībai būtu noteikts, par kritēriju ņemot iedzīvotāju skaitu.

Pašvaldību vadītāji diskutēja, vai par īpaši atbalstāmajām teritorijām noteikt tikai dažas, vai visas Latgales pašvaldības. Nosakot, kā īpaši atbalstāmas atsevišķas reģiona pašvaldības, tām būtu iespēja pretendēt uz lauku atbalsta pasākumiem, kur 75% finansē ES, bet 25% pašvaldība. Savukārt pārējām pašvaldībām būtu pieejams ERAF finansējums, kur ES finansē 85%, bet pašvaldība – 15%. Tādējādi iespēja iegūt atbalstu būtu visām pašvaldībā, tikai no dažādiem avotiem un ar atšķirīgu līdzfinansējuma apjomu.

Savukārt nosakot kā īpaši atbalstāmas visas pašvaldības Latgalē (kopskaitā 21), pašvaldībām jārēķinās, ka tad tām nebūs iespējams pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Tādā gadījumā varētu pretendēt vienīgi uz lauku atbalsta programmu finansējumu, taču te jārēķinās, ka liela daļa finansējuma tiek novirzīta lauksaimniecības maksājumos, un pastāv liels risks atbalstu nesaņemt vispār.

Padomes locekļi vienojās izdiskutēt visus par un pret katrā pašvaldībā un galīgo lēmumu par īpaši atbalstāmo teritoriju skaita noteikšanu pieņemt nākošajā sēdē, kas notiks 18. decembrī Dagdā.

Par sabiedriskā transporta organizēšanu vēl lems

Plānošanas reģioniem tuvākajā laikā jāpārņem pasažieru pārvadājumu organizēšanas funkcijas savā reģionā, tādēļ LPR attīstības padomes locekļi apsprieda iespējamos variantus sabiedriskā transporta organizēšanā.

Šobrīd reģionam ir jālemj, vai veidot centralizētu modeli pasažieru pārvadājumu organizēšanā, vai decentralizētu, kad katrā bijušajā rajona teritorijā turpinātu strādāt viens speciālists, kas labi pārzina konkrēto situāciju. Gadījumā, ja plānošanas reģions atteiktos no šīs funkcijas veikšanas, tad pašvaldības zaudētu arī iespēju ietekmēt pārvadājumu organizēšanu, kas nebūtu pieļaujams.

Nākošā LPR attīstības padomes sēde notiks 18. decembrī Dagdā.

Informāciju sagatavoja:

Ginta Kraukle,
LPR preses sekretāre
t. 29492184, ginta.kraukle@latgale.lv