Kuozu byušona

Jau kur tī godi kai naasmu bejs eistynos latgalīšu kuozuos… Niule rudiņs, eistais kuozu laiks, i dažys najauši arhivā uzpeļdiejušas biļdeitis aizveda mani tuoļi atpakaļ iz paguojušuo godu symta sešdesmytajim godim…

Oj! Vēļ drusceit seņuok! Beja tok tai, ka guojom pa Krēsleitis upis molu iz Atvareņu. Tī beja kuozys Līpeņu Ladzjukam. Tūreiz maņ beja godi treis, na vairuok. Upeite mani cīši bīdieja. Lykuos taida malna i dziļa. Tū guojīni atguoduoju, a nu kuozu vīn pruotā palicss, kai pyunē ar sīna veiškim svaidējamīs i ka beja cīši garšeigs kompots, itkai ar klimpom voi.

Nuokušuos kuozys, kur beju – Vuguļūs. Janina precējuos ar Koļnejūs Ontonu. Nikai nasaprotu Janinys lelū rauduošonu, kod ponuoksni cēlēs nu pēdējuo golda i jū aizvede iz Koļnejim. Mes palykušī, taidi kai apjukuši, cikom otkon atsagrīze prīki i jūkuošona. Vajadzēje tok myusim ar jaunečus. Nu i sasataisējuos bryutes puors! Kuri nu vacajim tī beja – naatmiņu, bet smīlki beja leli i bļuovem – ryugts, ryugts, kai aptrokuši.

Nu muoseicys Geņas kuozom Garijuoņūs pruotā stuov, ka bazneicā paģeibu nu ilguos stuoveišonas oltuora prīkšā i tyku nūsādynuots veickupa gūda krāslā leidz ceremonejas beigom. A vēļ – kumiedeņi, kas beja kuozu ūtrajā dīnā. Muns vacitāvs (vacais Nabe – kai jū pa jūkam saucem) Vikters, sataisieja zyrgu (ar dečim apsasedze puiši), ar vysim īmovim, kūplu, komotu i grūžim. Pakaļā ejūšajam vēl beja butele ar iudini. Jis reizem pasvīde asti gaisā i aplaistieja kuozinīkus. Bārnim beja vysleluoko prīca. A vāluok pogolmā īguoja čyguoni. Nu tī, kuri te biļdē. Nu suokuma maņ pat bailis beja, a vieļuok nikuo. Smīkleigā volūdā runuoja, nikuo navarieja saprast. Vysaidas čudas taisieja. Nu kaidi čyguoni! Tī poši sābru puiši vīn beja, tikai izamaļavošīs i ūtraižuok skrebeļa kažukus apvylkuši. A vīns beja par buobu puorsataisiejīs. Zeilieja vysum pēc kuortys.

Nu a vysjaukuokuos latgalīšu kuozys izbaudieju kod sābru Levante lauluojuos. Beja man jau tīpat 19 godu. Pyrmuu reizi beju ponuoksnūs. A kuozys beja pa obim golym. Pa eistam! Sābrūs vyss guoja pa rikteigam. Lela dzīduošona beja. Apdzīduoja ari vysus, bez žielesteibas. Kur tuos buobas vysu daboj zynuot? Jo labi naaizmoksuosi – taidu kaunu iztaisēs, ka baiļ! Nu beidzem ļustis jaunivis sātā i braucem iz ūtrū golu. Vyss beja labi, bet dzīduotuoju gon tryuka. Taids jūceigs klusums pi golda. Nivīns naapdzīd. Nu kū? Sajiemu dūšu (kai na kai muzykys školā vuicējūs), pasauču tolkā bruolānu Andri (kūpā balleitis spielējom) i iz prīkšu. Verīs, i pa kaidai buobai pīskrieja tolkā. Taidu apdzīduošonu sataisējom, ka vēļ šudiņ kaids pīmiņ.

Vacuokuo bruoļa kuozuos beja cīši daudz gostu. Beja sabraukuši daudzi studeju bīdri. Nu čiuļi. Kai pagaršoja eistū latgalīšu olu, tai acss i kuojys guoja škārsu. Vysleluokuo ļuste beja ūtrajā dīnā, kod čiuļus vylkom uorā nu sīna bluoča. A piečuook, kod lyka vaļā – “Jau mani vad”, vysy tai īzasiļdiejuos, ka guoja, guoja ap goldu, a tod – pa durovom uorā i apleik pogolmam, duorzam i vysai sātai. Taidi breinumi nabej radzāti! Vēl i biļde sasaglobuojuse, kū te pīvīnoju.

Tai vot ar tom kuozom. Varbyut tagad vēļ ļusteiguok īt. Nazynu. Bet tymūs godūs beja cīši sirsneigi i smuki.

Nu ituo i cielēs muns dzejūļs – Kuozuos.