Kod latgaliskuo apziņa materializejuos
Jov daudzys desmitgadis pasauļa izcyluokī zynuotnīki naspiej vīnuotīs par tū – voi cylvāka apziņa, juo sapruoteiguo reiceiba ir materejis veids voi nav. Diskusejuos īsasaista kai teologejis specialisti, tai psihologi i fiziki, filozofi i biologi. Teik izmontuota Einšteina kvantu teoreja i pasauļa tautu teikys, nu, golasliedzīņa kai nav tai nav.
As saceišu tai: „Ka nav, lai juo i nav. A myusīm – latgalīšīm tī nav par kū streideitīs. Myusu latgaliskuo apziņa jov vairuok kai 100 godu materializejuos i naprosa apstreideišonys …”
Ka jov apziņa nabyutu materejis veids, to myusu – latgaliskuos eseibys uzturātoju jov seņ nabyutu Zemis viersā. A mes asom, tai poš, kai bejom i byusim myužeigi. Matereja navar pazust. Apziņa navar izgaist nazkur Vysuma plošumūs i palikt par malnū plankumu. Apziņa vysod ir īsadzeivovusies i turpynoj īsadzeivynuotīs tautys vydā reali taustamuos (dzierdamuos, radzamuos, sajyutamuos) lītuos.
Cik godus i godusymtus myusu senči – latgaļi ir vuordzynuoti, izkauti, izvasti, puortautuoti, nūlīgti i apsmīti! A vys – mes asom i asom i runojam sovā volūdā i tīšam zūbus pret tīm, kuri gryb myusus pīsīt pi mīta i pataiseit paklauseigus kai badeigus suņus. Myusu nivīņs nakūdej i navuica – byut par latgaļīm; kauls nu kaula, asnis nu ašņa, a mes vys dzymdynojam i izceļam nu sova vyda gudruokūs bruoļus i muosys, kuri ceļuos i pastuov par myusu latgaliskū kulturu i volūdu, teik pasauļa pagrauduoti i salauzti, a myusīm – kai tautai dūd jaunu spāku otkon i otkon dzymdynuot jaunus i jaunus gora miļžus, kuri materializej myusu latgaliskū apzini par speiti vysuom nūlīgšonuom, naatzeišonuom, izsmīšonuom i pagaisynuošonuom nu mysu pošu tautys vyda …
Vāg padūmuot viņ! Kas myusīm ir Pīters Miglinīks! Jys ar sovu uzaupureišonu tautai nūstuoj sūplok Jezum Krystum. I ite nav kristeiguos ticeibys svātuma simbola zaimuošona. Ite ir myusu – latgaļu goraspāka miļža krystaceļa … pīzeisšona.
As papruoveišu piec atminis pasaukt vieļ myusu tautys apzinis materializeituojus.
Kaidu spāku, energeju i myužeiguos pastuoveišonys olpu ir davušs myusu tautai Fraņcs Trasuns, Fraņcs Kemps, Nikodems Rancāns, bruoļi Skryndys, Valereja Seile, Agnese Gari-Juone i vieļ daudzejī desmiti nu pyrmuos Atmūdys laika!
A kur tys materializejušais dorbs, kū dareja Amaleja Bzežinska, Fraņcs Logins i vairuoki desmiti Pīterpiļs latgalīšu Muzikaliskuos bīdreibys teatra trupys akteru!
A vieļuok – Pīters Strods, Odums Vyzuļs, Aloizijs Broks, Boļeslavs Brežgo i vieļ, i vieļ byutu pīmynomi …
A kur lai napīmiņ Cierpiņu Blauzgu, Steponu Seili, Seimani Putānu, Čenču Jezupu, Ontonu Rupaini, Mikeli Bukšu, Martu Skuju …!
Kas mes byutu bez Juoņa Cybuļska i Vladislava Luoča, Marijas Andžānes, Aļberta Spoģa i Leonarda Latkovska?
A jaunuokajūs laikūs myusu tautys latgaliskū apzini materializeja Bārtuļs Buls, Juoņs Pujāts, Staņislavs i Terēze Broki, Juoņs Karūdznīks, Osvalds Kravaļs i cyti.
Kas byutu trešuos Atmūdys ideju realizeišona bez Osvalda Zvejsalnīka, Valda Lauska, Marka Bruzguļa, Juoņa Elkšņa, Pīterta Gleizdāna, Rutas Cibules, Pītera Keiša,
Ontona Kūkoja, Ontona Matvejāna, obeju Ontonu Rancānu, Marutas Latkovskas, Andreja Svilāna, Daiņa Mjartāna, Voldemāra Iudra i vieļ daudzejūs!
A šūdīne pacālusi myusu karūga nesieju prīškpulkā Ilgu Šuplinsku, Ilzi Spergu, Ilonu Zaicevu, Lideju Leikumu, Valentinu Lukaševiču, Imantu Slišānu, Juri Viļumu, Albertu Budži, Pīteri Luoci, Leopoldu Kempi i vasalu daudzskaitleigū Latgolys radejis i Rēzeknis TV darbinīku plejadi, daudzejūs latgaliski dzīdūšūs muzikalūs grupu solistus i muzikantus, par folklorys ansambļīm i narunojūt.
As naspieju puorsaukt vysus muzeju darbinīkus, daudzejūs bibliotekarus i pedagogus, naspieju …
Na dieļ vysu puorsaukšonys as paceļu itū problemu – par latgaliskū apzini, nā! As labi saprūtu tū, ka vysus as navaru ņimoz pīmineit, pareizuok – atmineit, jo myusu tautys latgaliskūs vierteibu materializeituoju i puorpuoriem pylns pasauļs. Viņ – myusu, kai tautys, pošlapnuma tryukuma dieļ, as jyutu suopi dvieselē, ka školys nav latgaliskuos apzinis materializeituojis myusu 21. gs. paaudzei.
Pīdūdit maņ, kai nanūsauktī, tai ari nūsauktī – par munu naivumu, ticeit iz jyusu vysu vareišonu – pastuoveit! Bet tūmār, as lyudzu i prosu – messimies kulā i pīruodeisim pasauļam – poši sovam pasauļam, a na tam svešajam, kurs napīzeist latgaliskuma, ka mes zynom i grybom zynuot vysu, vysu par sovu latgaliskū pasauļsvoreigū, kū mes kotrys doram i viucam dareit sovīm bārnīm i unukīm! Messimies kulā i paradeisim vīnuotu Latgolu latgaliskuo myužeigumam!
Lai, lai streiduos pasauļa lyluokī zynuotnīki i pīruoda sovu taisneibu par ļaužu apzinis vītu iz pasauļa. A mes nasastreideisimies! Mes dareisim i iz prīšku – dieļ latgaliskuma nūtureišonys sevī i sovūs piecnuocejūs! Mes nagrīzsim zūbu sirdies iz tīm, kuri napīzeist, pat īneist latgaliskuos viertiebys! Mes radeisim tuos vieļ i vieļ i liksim vysīm prīcuotīs par juom, liksim dzeivuot jymuos – lai atpazeitu myusejū eseibu, kai stypru i dzeivu, kai dvieselisku i sirsneigu, kai – vīnā vuordā sokūt – skaistu i čosnu!
Tū vīns Dīvs viņ zyna, kam patīseiba, kam maly. A mes namaluosim sev par sevīm! Mes tureisimies kūpā kai zuodža zūbi i atteireisim sovu dzeivis telpu nu pasauļam sasātajīm brikšnīm! Pasauļa pluovu idejis pazudynuos myusu tautu i, golvonais, myusu volūdu, kas ir tik breineigi jauka, tik meiļummeila, ka viņ mes tū īzeižam sevī ar muotis pīnu! Tyvojuos pošvaļdeibu vieleišonys … nu, to byusim tī, kas paturam Latgolu latgalisku! Cytaižuok – i as varu apklust …
Ontons Slišāns
