Gaisma

Atrodu teiklā dzejūļu gruomateņu, var dabuot par veļti – Kikōne, Dzejoļi, 2005. gods. Izaruod, jam tī 1 dzejūļs ir latgaliski – 44. i 45. puslopā. Divskani uo jis roksta ar ō. Voi varbyut juo vuords var tikt izrunuots na tikai [kikōne], kai ir pījimts, a [kikuone]?

Taidi seikumi sasalosa, i dīnai jau ir pavysam cyta garša. Saīt pat nazkas, kū var pasaceit cytim jaunā dīnrokstā.

Šudiņ maņ beja eksperiments. Pi sātys satyku sābri, kū nabeju redziejuse nu pavasara. Mes tikai sasavasaluojom, a es guoju pa īlu i smaidieju. Tod padūmuoju – kurā šaļtī es vaira nasmaideišu. Kod aizmiersšu sasatikšonu voi kod kaida ryupe voi bāda gadēsīs pa ceļam. Kaida pensionerka ubadze, rasnys vecs ar vāzu, klaidūni bārni ar nūzīstom mutem i seikim, nateirim pierstenim, kas vysur gruobojās.

Izaruod, īlys saulis pusē smaideit ir vīgļuok nakai pakriešļa pusē. Kur pakrieslis, vysa mīsa kai atsalaiž – mīreigi, mīreigi. Saulē mute poša sasavalk. Varbyut deļtuo dīnvydūs ir mozuok pošnuoveibu. Tī vīnkuorši ir vaira saulis, gaismys, smaidu. A zīmeļūs vysi volkojās kai susātivis i verās cyts iz cyta.

Nui, beja jūceigi. Es smaidieju, i iz mane vysi vērēs. Pretim napasasmēja nivīns. Tok ļauds kai sasatryukuši paceļ acs i nanūlaiž. Verās. Varbyut izavieru narikteiga. Dzeraunis čudaks.

Vēļ es īsadūmuoju, cik tys vīnkuorši. Vajag tik īsaciklēt lobā sajiutā i dūmuot, tei sajiuta pamazeņam puorjem. Kai iz gaisa spylvyna. Kai gaismā, kai bazneicā, kai saulainā vosorys mežā.

Gols golā es tai i izdūmuoju – tys ir taipat kai īsadūmuot, ka manī vydā ir gaisma. Es eju pa īlu i sevī nasu gaismu. Tys ir tys pats kas smaideišona.

Vot i vyss. Duorgakmini ir i manī, i tevī. Tik pa laikam juosaskoloj i juoizlej nateirais iudiņs, kab otkon cauri speidātu saule i iudiņs dzierkstim laisteitūs ap akminim.

Taida dvēselis higiena.