Dzeraune

Tai kai jau ūtrū reizi vysu raksteitū aprej teikla nazvāri, partū ka glupuo Mozilla aizataisa taišni tod, kod dīnroksts jau ir pabeigts i teik dūmuots saglobuot (tiuleņ, tiuleņ, vēļ itū teikumu), tod asu saprotuse, ka tolka raksteit nav nikaida. Skaidrys, ka pruoteiguok byutu saglobuot piec kotra teikuma i tod tik raksteit kluot, tok vēļ pruoteiguok byutu naraksteit vyspuor – partū ka pruoteigi cylvāki naroksta i napasaroksta. Tai kai pruota maņ nav, tod es rokstu… i pagaisynoju.

Varbyut ar ctrl+S es ari spātu tū padareit bez pagaisynuošonys. Tik daudz automatiskys darbeibys var kotrys. Ari vīnlaiceigi rokstūt i dūmojūt par tekstu, na juo saglobuošonu. Varbyut varātu raksteit Word voi Openoffice i tod puorkopēt www.diena.lv, tok, puornasūt iz itejīni nu teksta dokumenta, nūsamaitoj vyss kodiejums – burti to leli, to mozi. Kodej kai gribi, sauc kai gribi – izataisa pa sovam. A pamest dūmu pusrotā i dūmuot, kura pūga juomīdz, kab apstyprynuotu i saglobuotu, vēļ beitīs, sok, varbyut vyss pagaiss – tys ir par troku.

Tai i saīt. Roksti i napīroksti.

Tai i niu – viersroksts “Dzeraune” palyka, teksts par dzerauni pagaisa. A kas pagaisa, tuo nav. Partū ka jau raksteišonys šaļtī juo nav munā pruotā – jis ir i rūnās, kod rūkys nūmīdz burtus. Rūkys navar atguoduot, kū juos ir mīgušys, a deļ mane vaira tys nav svareigi.

Kab varātu tai, ka nikas napagaist. Ir, ir, myužeigi. Cikom tu voi vairuokums tuo gryb. Cikom atdūd naudu par kreditu. Cikom atsaver pasauļa. Cikom pīroksti i izzeimej vysa. Cikom gona vysa i vysu. Ļaužu i dzeivis.

Interesnai, kur ir pagaisušūs tekstu kopi. Sadadzynuotūs manuskriptu i gruomotu bibliotekys.

Interesnai, kur ir nikod napīrokstomūs (nazynu, kai pasaceit nuokūtnē itaida divdaba formu nivīnā nu volūdu, kū es zynu) tekstu kopi. Tekstu, volūdu, dzīšmu.

Kai cyxob naseņ atguodynuoja: “Zyna 10 volūdu – i vysas latgaliski!” Tai i maņ – dūmoj, kai gribi, a atsadur pret latgaliskū.

Itūnedeļ slyma vuoļuojūs pa gultu i vierūs teļvīzeri. Izaklaidieju, klausūtīs žurnalistu volūdu. Kai globoj sovys uoža kuojis – cyts tics vaļā i nu akcenta, a kai spryuk vaļā, tai teikumu konstrukcejis nu izlūksnem, vuordi i teicīni. Globoj eilyna maisā, kai gribi – izleiss.

Nu ūtrys pusis, kaida vaine. Dzeivs ir dzeivs, volūda tok nav nikaida purisma kalieju idealuo norma, a myužeiga puorsasaceišona i nadasaceišona.

Tai varbyut i saīt, ka volūda ir volūdys kopi. Napasaceitūs vuordu. Kod nasoki kropi, a soki dillis. Na seivs, a virca. Na skaline voi mastinka, a grūzs. Na vuška babai klieveņā atsanasuse, a aitai omamai kūteņā dzemdeibys.

Vuordneicys ir volūdys kopi. Kuram pateik kaids nabašnīks, tys tuo pajem i volkoj. Tik zynuotuojs prass pajimt dzeivūs vuordus. A īsavuiceit cytu volūdu ir kai spēlēt krīvu ruleti – saus voi nasaus. Byus eistais vuords voi tikai šmuka vuorda proteze.

Vīnu dīnu sasajiemu i suoču taiseit latgalīšu aforismu kolekceju – kū atguodoju poša, kū pasoka draugi voi radinīki. Kū puorskaitu kur gruomotā voi teikla plašumūs. Vīneigais nūsacejums – da mane tai ziņai ir juoatīt latgaliski. Pošys īguoduotai voi cyta pasaceitai. Tai interesnuok.

Tai nazkai i dūmoju, voi vyspuor kaidu volūdu zynu i muoku runuot. Voi vēļ kurā volūdā es zynu tik daudz nu dzeivai runuotuo i tik moz nu rokstu īsavuiceituo. Koč i latgalīšu nazynu da gola. Latgalīšu spryuk vydā latvīšu i krīvu konstrukcejis, latvīšu nazynu nūsaukumu vysaidom lītom, krīvu namuoku izrunuot nazcik skaņu, vuocu runojūt jiukst vuordu seceiba, angļu matās mēle i nazynu sarunvolūdys, lītaunīku bais i padūmuot.

A runuot laikam ir nūsaspļaut par sovu namuoceišonu i raudzeit pasaceit. Lauztīs cauri nabyušonys kryumim i raudzeit sasatikt i sasaprast. Tai laikam saīt, ka latgaliski es tik kryumim varu vīgļuok izleist cauri – pa sovom stygom. Pat latvyski es jau mekleju cytu īmeituos stidzenis i viltoju vasalim īsavuiceitim teikumim jim pakaļ.

Vysu nedeļu nadarieju nikuo pruoteiga. Gulieju, paiežu, gulieju. Šaļtim pasavieru teļvīzera. Mož vysu īprīkšejū godu nabeju tik daudz redziejuse. Šoks. I itū bradzaklu ruoda par munu nūdūkļu naudu, cikom es nasaveru! Vīni krīvu seriali da vaideišona. Šaun, kaun, skrīn, syt, ļūbej, bučoj, bāg, lomojās, dzer i tod ziņuos vaid – kai vyss niu ir brīsmeigi.

Verūtīs teļvīzeri, var padūmuot, ka vyss ir rozjucs, pagaiss, izputynuots, izjaukts, sakrits i cauri ir. Dryumi bolsi, baisi skoti, brīsmeigys zinis. Maņ seviški patyka vīna raidiejuma reklama – sprūgains diktors kopa bolsā nazkū vaid par kreditim i bankom. A jam sūpluok pa pusekranu – cylpa. Tai i ruodīs, ka tiuleņ buozs golvu vydā i byus gotovs. Tod vēļ ir smīkleiga reklama, kur tautai līk bolsuot par krīzis nūbeigtū serialu, kur latvīšu aktīri vysaiduos pozuos vuoļojās pa glaunom goltom, baseinim, interjerim. Varātu dūmuot, ka tī interjeri vajadzeigi tim, kas pirmeņ nūsavāruši kuortejū sižetu par drausmeigajim laikim. A mož jim i vajag tuos puorsokys. Kuo es zynu par tautu.

Vēļ maņ patyka ideja, kai niu ļauds vysam kam losa naudu. Na tikai serialim, a vasalom radejom, raidiejumim, akcejom, bārnunomim, slimneicom, školom ak jau, dreiž ari ministrejom. Mudri byus juozīdoj parlamentam, tod ak jau juomoksoj komandiejuma bileti iz Briseli. Pīzvoni pa taidu i taidu teleponu, izdūmoj, kam zīduosi sovus nūdūkļus – pensionarim, uorstim, školuotuojim, deputatim, buorinim, gejim, kristīšim, cukraslimnīkim, viežinīkim, kūrim, teatrim i taidā gorā bezgaleigi.

Varātu eistyn tai – televizejā ir tikai šovi, uorsti sasaceņš ar školuotuojom, geji ar kristīšim, muokslinīki ar rakstnīkim, kūri ar deju kolektivim, bezdarbnīki ar nuoveigi slymajim. Kotram ir numers, vysi sēd pi teļvīzera i bolsoj. Cik nūbolsoj, tik naudys daboj. Sasaceņst varātu dzīduošonā i doncuošonā – dzīdi ar zvaigzni i doncoj ar zvaigzni. Pi vīna saītu mieginuojumi Dzīšmu i daņču svātkim! Īsataupeitu itik naudys!

Īsadūmojit, vysa latvīšu tauta dzīd i doncoj! Teļvīzerī nav nivīnys švakuos zinis, partū ka švakūs ziņu nav. Pa kuru laiku to? Cītumnīki doncoj, kab nūpeļneitu naudu rehabilitacejis programai. Policisti dzīd, kab dabuotu naudys benzinam. Ministri lāc poļku, školuotuojis īt duorzeņā i syt plaukstenis, uorsti boltūs i zaļūs kiteļūs stuov kūrī i dzīd tautysdzīsmis.

Par pīmāru, Latvejis radeja dreiž natranslēs ni pyrmū programu, ni ūtrū, ni trešū, ni catūrtū, ni (es jau padūmuoju – pīktū) Nabu. Maņ to ruodīs, ka itai gon navajadzēja. Juotranslej vysys programys, a pa vydu juolaiž bolsuošonys reklamys! Gribi dīnys zinis, zvoni pa itaidu numeri. Gribi šlagerus, pa itaidu. Vajag kulturys zinis, pīzvoni pa itaidu, a sporta puorraidi – itaidu.

Rikteiga ubogu vaļsts – ubogs uboga golā. Zīdoj tam i zīdoj itam! Navys tikt golā laiceigai par nūdūklim i ar saiminīka rūku, a prolaist vysu caur kuli kai dzāruojam i tod volkuotīs pa dzerauni: “Dai lat!”

Ir myusu dzeraunē puors taidu dzāruoja krīvu. Šaļtim kai cylvāki, a monts jim nasatur. Nūpierk gūvi, tei naapsaīt i daīt nūdūt galē liešuok kai nūpierka. Izduovynoj jim suni, nūspruogst nu boda. Īdūd jim pavasar buļbu maisu, rudiņ nūrūk skalini. Samoksoj par molkys škaļdeišonu, naudu nūdzer. Piec tam līkās slimneicā ar beigtu māgu i eikšim i guļ par pogosta naudu. Izīt nu slimneicys, a sātā nav kuo ēst. Īdūd pīna konu, puse saryugst i izlej. Ni taids bīzapīna jādz atsiļdeit, ni dzeivuot. Neikst ar neikšonu.

Latgolys Radeja jau atdeve golus – cauri ir. Beja latgalīšim pošu radeja, vaira nav. I dusme, i bāda. Koč bez tīša vaļsts atbolsta i privatai, a kiulēs. Niu latgaliski otkon skaņ tikai ļaužu bolsi dzeraunē, na diktoru radejā saceitais.

Niu “Latgolys Radejis” sātyslopā tik īlykta ziņa: “Ar nalykumeigu puordūšonys darejumu 2009 gods janvara mienesī Latgolys radejis akceju kontrolpakets puorguojs Daugpiļs radejis Alisa+ sovinīku rūkuos. Pīktdiņ, janvara 30 dīnā jaunī, nalykumeigī saiminīki puorslēdze Latgolys radejis raideituojus iz Alisa+ programmu. Latgolys radejis kolektivs i mozuokuma akcioneri dora pi situacejis rysynuošonys i radejis puorjimšonys lykumeigūs sovinīku rūkuos. Tyvuokūs dīnu laikā atsuoksim raideit škārsteiklā, ap prekveņcejom Daugpilī, Rēznē, Jākubpilī i Bolvūs tān griuts koč kū prognozēt: varātu puorīt nazcik mienešu, cikom juos atgiusim. Myusim irā vajadzeigs vysys latgalīšu tautys atspaids, partū, ka varit paleidzēt ar naudu, dorbu, publicitati voi cytaiž, rokstit myusim.” Tai latgalīšu volūdys vītā – krīvu volūda.

Tai vot i dzeivojam – myusu dzeraunē Latvejā. Kai Raibīs Suņs saceitu: “Sovs pīneņš, sova galeite. I kai lai nadzer.”