DZEJA/ Ina Vanadziņa
Loba dīna!
Dzeju rokstu jau nu pamatškolas vacuma (nu 11-12 godim). Bet tī beja tikai mēģinojumi.
Pa eistam dzejas mūzas apskovīnūs īkrytu pyrms 2,5 godim, kod nu Liktens sajēmu lobu trīcīni pa sirdi un sovu pošlapnumu. Rokstu, kod esmu prīceiga un pacyluota, rokstu, kod esmu nūskumuse un suopynuota. Vyss, kū uzlīku uz papeira, nuok nu sirds.
Drusku muni dzejūli ir bejuši avīzē „Ludzas Zeme” un Ludzas rajona jaunūs literatu izdavumā „Sateka”. Vaira rokstu literārajā volūdā, bet pādejā laikā raugu izteikt dūmys sovā mīlajā latgalīšu volūdā.
Esmu raudzejuse raksteit nūteiktuos dzejis formuos, pīmāram, trioletus, bet eipaši dzejis lykumim napīdūmoju.
Dūmu zibšņi, kū uztvert ar jūku, bet na par 1.apreļa jūku
Snīgs smejās
Snīgs šudin
Smejās pret sauli.
Saule breinojās:
Kai jis pavasarī
Tu prūt,
Ka jau strautu čalys
Vysapkuort jiut?
Bet snīgs, izaruoduos,
Ir varen viļteigs,-
Jis smejās
Un smejās,
Kolem izkūst
Sauleitē syltā…
***********************************
Latakai pavasara dieta
Lataka šudin
Gaužas osoras raud-
Saule jei
Ar nūpītnu dietu draud:
Nabyus vairs sola
Un vieja solta-
Kai lai izdzeivoj lataka,
Teira un bolta?
Tai jau var zaudēt
Na vīn līkū svoru,
Bet izkust pavysam
Saules syltajūs storūs…
Bet sauleite smejās:
Tev dieta styngra,
Leidz atnuoks nuokamuo zīma-
Bolta un vingra!
***********************************************
Reizem…
Reizem ari
Atejā siežūt
Dzymst kas jauns-
Laikam myusu
Vaļdeibas veiri
Daudz tymā vītā
Sēdējuši
Un jaunas idejas
Dzemdējuši…
**************************************************
Kotram sovs
Snīga luopsta
Īs bezolgas atvaļinojumā
Da cytam godam.
Slūta jau sovus
Sarus grūza-
Nu jei tiks
Pi dorba
Un puortikas grūza.
Tikai saiminīks
Cīšuok savalk jūstu-
Ak, tū krīzi!
Tū pūstu!
*********************************************************
Martā vyss īspiejams
Voi var kofeja bīzumūs
zīlēt,
Ka Tu mani mīļoj?
Voi raustūt peipiņu zīdus
Pateikt var,
Ka Tovi vuordi man sirdi skar?
Voi ar skatīni sovu
Kaisleigi troku
Tu man vari atpūguot jaku?
Martā- trokajā kaču mēnesī,
Kod kači gaudoj pret mēnesi,
Pat vysnaīspējamuokuos lītas
Tūp skaidras
Un cītas…
*********************************************************
Kū nuokamū?
Uzasiežu uz eža-
Gribēju odotas saskaitēt.
Sirds uzadyure
Uz kaktusa-
Kū jei?
Gribēja vysus
Likteņa dyurīņus
Saskaitēt?
Nasanuoce…
Jaunas dīnas
Guoja un nuoce
I sadurtuos rātuos
Mīlesteiba
Jaunus osnus
Audzynuot suoce.
Tagad dūmoju sevī:
Kū nuokamū
Sadurt nuoksīs,
Kod jauni
Likteņa ierkšķu
Plyudi suoksīs?
*********************************************************
Daudzveideiguo
Reizem jiutūs kai amēba,
Kurai nav formas nūteiktas,
Kura tai un šytai-
Pēc laika puorvēršas.
Bet sirdī nazavēlūs
Taids seiks vīnšyuns byut,
Kū jis gon var sajust,
Ka jam nav sirds?
Jius sacēsit – kūduls
Tok amēbai ir!
Bet kū tys leidz,
Ka najiut- tik mirdz!
Cytreiz otkol
Jiuras zvaigznei leidzeiga jiutūs,
It kai taustekļi pīci
Man pīlykti byutu.
Ar divim steidzu
Padareit ikdīnas dorbus,
Ar tīm trejim cytim
Vēl paspēt kū lobu.
Bet eistai nazagrib
Par taidu želejas masu byut,
Voi jei vyspor ir sirds,
Kas pasauli jiut?
Reti – bet reizem goduos,
Ka šķītu kai superzvaigzne,
Kod lepnums un pošapziņa
Leidz pat mokūņim aiznas.
Bet tod īraugu mozu
Zvaigzneiti atspeidam azara sejā
Un mani puorņem taids prīks,
Ka gribas laistīs voi dejā.
Nā, es nazavēlūs
Ni zvaigzne, ni amēba byut,
Vēlūs sovejīm duovuot tū prīku,
Kū muna sirds jiut!
