dūmu pylni pogolmi/augusts

Vosorys raibumi – vosorys atmiņis. Sātis, paredzātis, nūbaideitis, tūmār palīkūšis. Vins nauzdūts jautōjums, vīna nūklusāta atbilde. Bet laiks dūtais aizgōjis. Zini, tai tam vajag byut. Nōkūtne tīšom nav namaineigi nūteikta. Mes mēģinōjam mainēt pagōtni. Izmainējam tagadni. Palīkam skrejūši nōkūtnei. Ai, nav kū skrīt. Taipat pīnōks, taipat aizīs.
Otkol zeme elpoj, šķauda un pasvīž myus gaisā. Kamdēļ? Lai mes otkol nūkrystu? Raudōtu zeme bīžōk, mes bīžōk tod mozgōtūs. Stabulej ganeņš kolna golā. Mirāža tei. Ganeņš jau ir historisms. Tikai ratais vēļ atsaļaunās sev tū prīku. Bosom kōjom. Tai ari laime staigoj. Bosa.
Es meklēju tevi kōpņu telpā. Atrodu smilšu kastī. Skaitēji smilšu graudus. Pōrskaitēji, voi nav kaids pazuds, aizpyusts. Naivi, infantili. Mozlīt naprōteigi. Pōrdaguši visi kvāldīgi, gaismekļi apdzisuši. Vīns iz calma sēdi. Verīs tōlumā. Verīs tukšumā. Varbyut var saskatiet aizpareitu. Tī, aiz apvoršņa. Un tod laikus jau sagatavōtīs, nūbrīst. Un tod nalaikā apjaust, ka esi napareizajā vērzīnī skatējīs. Un tod sōkt vysu nu gola. Apburtais lūks, pasaulis kūks, navaineigs jūks, tikai navaineigs jūks. Kas tev tū vysu dūs? Par naudu – nivīns. Par velti taipat vyss. Par velti dareits, par velti īdūts. Tagad vajadzātu nūdrebēt. Reizēm taču gribīs byut par dūmu donoru. Naīspējami. Naīspējami. Atkōrtojūs? Na gluži. Ar nūdūmu. Na vīn tōpēc, ka atkōrtōšona – zynōšonu mōte, bet arī lai katalizātu aizdūmōšonūs.
Tu tai ari palīc myužeigs epitets. Bet ar daiļliteraturu tev nav nikaida sakara. Nagūdeiba. Kūpš īgyuts papeirs un izgudrōta rokstamspolva. Redzēju jau. Sapnī tu namalōji. Ēdene dīmžāl pagōja garam.
Vosorys raibumi – vosorys atmiņis. Savārtis, sašyutis, kyustūšis, čaukstūšis. Izkōp ar pādu, sajyuti, osorys kai dur. Atcerīs mani, kod rītumūs saule auss. Taitod – nikod.
Eh! Bite sakūde, tū pošu pādu. Ar kū tagad just? Kai nanūzaudēt ceļu? Panika. Tik pateikami. Gribu salauzt vysu, kas pasagoda. Bet kas mani pōrlauzs?
Vajadzātu dzert siltu „Mangali”, dakūst klōt šaidu taidu spinātu maizeiti un sajust reibūni. Reibūns – raibums. Voi te nav kaida sakareiba? Vysur pasagoda taidys. Sātā, iz gōjēju pōrejis, mežā. Šudiņ vīn kaidis pīcis pīdzeivōtis. Nūmozgōtis salīku plaukteņā. Lai pastōv šaļteiti. Kamer nūžyus muna vōjeiba vysu sarežģeit. Sapeit komulūs, uzdūt jautōjumus. Tyukstūšim. Kaut ari pītyktu tikai ar vīnu frāzi. Birokrātija. Saād myusus. Kļyustam papeiri. Na kotrs atsevišķi. Vysi kūpā. Naglōbjami. Kai globālō sasiļšona. Starpcytu, voi tis kū dūd, ja iz stundi es izslādzu elektreibu? Tikai laika jautōjums, kod mes vysi sairsim, kod mes vysi sadegsim kai papeiri. Tūmār atsarūnās dīvainī, kas šķiroj atkrytumus, krōj baterejis atsevišķā kasteitī, lai pēc tam aizbrauktu iz pilsātu un īsvīstu tūs attīceigajā konteinerā pi Drogas veikala. Taidi seikumi. Nu kurym ikdīna sastōv. Magneti, āderis, polārī lūki… Man rōdīs, ka pōrōk daudz uzmaneibys pīvēršam tam, kū navar izmainēt, tō vītā, lai pīsavārstūs izmaināmom lītom. Pošym sev. Atbildeiba sit augstu vilni. Bet tikai tur, kur jū gaida.
Lyudzu, krōsōsim tūs nūlōdātūs vosorys raibumeņus! Nagrybu iz Munameģi! Tepat labi!