Deļ kam pāvests reiz bučova Muorys zemi?

Pyrma 70 godim 8.septembrī Latgola īgive sovys viesturis, ticeibys, spāka i jaunu cereibu simbolu – piec Ludzys puses studenta skices veiduotu, muokslys ekspertu augsti nūviertietu pīminekli, veļteitu 1919.goda Latgolys atbreivuotuojim. Piec tam divreiz nūrauts, bet okton atjaunuots vysod ar uzroksu “Vienoti Latvijai”, tautā meilāts kai “Latgolys Muora”…

1939.goda 8.septembrī pyrmuo Muorys pīminekļa atkluošona sakryta (voi tyka saskaņuota?) ar kristeiguo pasauļa Muorys zemis kieninīnes, Dīva muotes dzimšonys dīnu.

Ari 2009.goda 8.septembrī Rēzeknī bazneica tyka pylna nu ļaužu, koč ari daudzejim dorba/vuiceibu dīna. Paļdis veiskupam Juoņam Buļam, kas itymā dīnā sovu runu ceņtēs turēt konsekventi latgalisku ar aicynuojumu byut vīnuotim īvārojūt kristeigūs dzeivis princypus, ryupejūtīs par sovys saimis, nūvoda i vysys vaļsts lobkluojeibu, kai ari latgalīšu volūdys sorguošonu! Dīvkolpuojuma beiguos, kai vīnuoteibys zeime tyka kūpeigi nūdzīduota dzīsme visim rūkuos sasadūdūt, kai ari nūslāgumā Latvejis vaļsts himna: “Dievs, svētī Latviju!”

A pi Muorys pīminekļa asūt likti zīdi jau nu poša reita i veiduotys kompozicejis Muorys krystu konturu veidā, deļ tam iz pušdiņlaiku, kod pīmenekli apmekleja dažaidu pašvaļdeibu delegaceja ar svineigu puču nūlikšonu, 70 godu dzimšonys jubilejis svynātuoja jau beja sapuškuota kruosainu rudiņs zīdu musturūs.

Okton juosoka paļdis juo ekselencei Juoņam Buļam, kas runu saceja latgaliski, kai ari atguodynova Muorys simbola nūzeimi latgalīšu i vysu kristīšu dzeivē – na veļti 1993.goda vizitē pāvests Juoņs Puovuls II izkuopūt nu lidmašynys iz reiz nūbučova myusu zemi!

Vokorā Rēzeknis Kuļturys nomā nūtyka sazatikšona ar vairuokim 1992.godā nūtykušuo pīminekļa “Vienoti Latvijai” atjaunuošonys vaininīkim: Osvalsts Zvejsalnīks, Pīters Keišs, tieļnīku radinīki… Interesantys sarunys i kūpeigu kuriozu atstuosti latvīšu oficialajā volūdā, sovulaik zīduojumu vuokšonys iniciativai izveiduotuo “Muorys kuora” prīšknesumi. Leidz Annys Rancānis latgaliskuos dzejis prīšklasejumam i retoriskajam vaicuojumam: “A kū myusu paaudze atstuos piec sevis?” Cik mes asom vīnuoti sovūs dorbūs šudiņ?

I tod beja dīnys “soldonais iedīņs” – Voldemāra Ivdra i Māra Justa veiduotuo dokumentaluos filmys “Latgales Māras ceļš” pyrmizruode. Filma hronologiski pastuosta pīminekļa izveides īceres atteisteibu, nūuordiešonys i atjaunuošonu gaitu… Gūdeigi atsazeišu puors vītys filmā aizkustynova leidz osoru! Ceru, ka tū byus īspieja nūzavērt kai interneta lītuotuojim tai školu audzieknim!

Byusim vīnuoti Latvejai?