Byus muna parteja!
Vysi vaimaņoj da raud, vysi grīž zūbus da tūkoj vaļsti, vysi atrūka piedyurknis i gotovi īt sistīs iz Reigu… asūte krīze i nābaļa godi leinūts viersā kai smierte pi muna sābra Uobūlānu Tanclova.
Nuj, nuj – itaida nalaika apjausme ļaužu pruotūs sasādynuota, kai uobeļneicys vacajūs i pamastajūs sādūs, kur dūd boguotu, nu nikam navajadzeigu uobeļu ražu.
As jyusīm vysīm, meilī muni latgalīši, saceišu tai: „Nav kuo Dīveņa mežā īdzeit! Itys laiks ir pots ražeiguokais laiks, lai struoduotu politiskajā dryvā i kuļtu boguotu ražu itymūs nazuoļu teirūmūs! Kas tys ir – napylns 100 parteju dieļ Latvejis? A vieļ biedeiguok – dieļ Latgolys, kurai sovu parteju daže pīcu gobolu nav … Šūdīņ kotram juodybynoj parteja, juostuoda parteju sādi, lai nikaidi sorkonī voi bryunī nu svešuotnis te nasiej sovu nazuoļu sāklu. Gona myusīm sovejūs nazuoļu!”
Ot, i as, (Nu tož vieļ pīzeistat Jākupānu Jezupu nu Mežavydīm!) asu nūbrīds, asu nūryudzs kai malnuos maizis ījovs i dybynoju sovu parteju – Jaunmežauori. Jyus tik padūmojit! Kaidu ideju as asu īlics sovys partejis vuordā! As nasaucu parteju par Jaunmežavydīm. Tys nabyutu pruota dorbs meža vydā taiseit kū to jaunu. Ir juoizlein uorā nu meža … ot i – Jaunmežauori.
Klausiteis! Gona vuokškeit pa Latvejis īškīni! Kas – mes poši, voi pasauļs nazyn patīseibys par latvīšīm? Nu, tokš leissim uorā nu Latvejis kryumuojīm! Gona slapsteitīs pa mežīm i pūrīm! Kai to saguoja myusu partizanīm sovā laikā? Tai i vysus pa vīnam, pa pulcenīm i sagyvsteja …
Nu, to byusim redzeiguoki i dzierdeiguoki! Myusu asnis tak pussymta tautu dzeisluos. Na par veļti myusu īprīškejuos paaudzis ir siejušs sovu sāklu i ļuovušs sevī siet cytu sāklu, jo paredzeja, nuj, nuj, jī paredzeja, ka mes dadzeivuosim itaidu laiku, ka Latveja byus par mozu, lai vysi latvīši tyktu pi politiskajuom patmaļuom par liktiņu malejīm …
As dareišu tai. Tys, kas vieļ nav nabašnīka kuortā, byus pi manis kai jaunbīdrys, a vysi tī krīveiši, poļaki, kazaki, jakuti, igauneiši, lītuvīši, vuocīši, vysu zortu amerikanci, zvīdri, voi te pat – boltkrīveiši – ar myusejū asni … byus munys partejis pamatmasa. I as zynu, ka as tikšu pi teikšonys! As, kurs zyn vaļsts volūdu i kurs ir eistyns ES pavaļstnīks.
Par programmu. Nu, kaida tī programma vajadzeiga. Raibs dzeņa vādars ir raibs. Voi ta kas myusu laikūs veruos genetiskajā kodu gruomotā? Golvonais – runuot pa spolvai i buoveit pi kotrys idejis kluot dasmytīm i symtīm spandžu īsoldanynuotuo yudiņa. I basta!
Jyus tik pasaverit iz leidzšinejū politiskū praksi Latvejā! Kas vysražeiguok struodoj? Nu, tok tī, kas dora sovu i sev par lobu, a na tī, kas reklamejuos – dorbā par vaļsti, par tautu, par ideju … Taitod Saeimā, vaļdeibā, nūvodūs juosādynoj taidi cylvāki, kuri atkluoti struodoj sev – i vyss byus labi. Nivīns nabyus juotīsoj i nivīnam nabyus ūtrys juotur aizdūmuos. Vyss byus caurradzams bez “knabīm” i vysvysaiduom izmekleišonys komisejuom. Ka jov asom syudūs da kryušu, to asom, i tādiņ atlīk viņ kakuot vieļ, lai ir iz kuo pakuopt, ka tī pyrmī kaki byus sakoltušs.
Mes vysi labi zynom, ka myusu deputati –komponisti; Pauls i Kalneņš siedeidami Saeimā ir „atgrīzušs” dieļ tautys na vīnu viņ pošu lobuokū muzykys gobolu. Varātu as pīmineit i cytus, a lai ir. Kas struodoj dieļ sevs, tys ir pots lobuokais politiks. Na tai kai Kaļveits… guleja, snauduļova, a na izklaidis muziku komponeja, ot i losīs kur acss ruoda. Byus lobuoki voi švakuoki, a tu vairuok nabyusi.
Tādiņ vysi pūrduļojuos, sūla pastaigu guojīņus pa Reigu, pīdraud ar nūdūkļu namoksuošonu … Kam tys vyss vādzeigs? Tai poš pūrduļi sovūs viņ mutesautūs byus juonūslauka. Da i nivīns Reigā nūstaiguotuo laika zalta burtīm viesturis gruomotā naīraksteis. Viesturi to roksta tī, kuri zamu klonuos varai, a na tautai.
Ir juostruodoj tai, kai struodoj jov vīns ūtrīs vasalus 15 godus. Pats pi varys, voi sovs tautys ruomcss tī sied – i dori vysu viņ dieļ sevs, a lykumu sorgi lai sorgoj lykumus nu tūs, kuri ceņšuos tūs piļdeit, kod i tī rakstāti na dieļ jūs lobuma …
Tādiņ pat. Nu, kam tuos naudys vāg izgleiteibai i kulturai? Lai teatrus veruos Saeimys zalūs i vaļdeibys muojā. Tādiņ pat – parteju dybynuošonys sapuļcis taisa teatrūs i muokslys galerejuos. Kam tai? Gona vītu, kur baudeit muokslu i īgyut izgleiteibu. Pasaverit – prezidentu izraudzeja zoologiskuo duorza apkaimē. I kas, švaks? Tai, ot, – vāg teatru i kocertzalu – ir Saeima i Ministru padūme. Ot, i ejte i baudit kulturu. Grybit vuiceitīs? Nu i vuiciteis. Dieļ tuo pylni bejušī kolhozu i sovhozu ražošonys centri ar mehaniskajuom darbneicuom i fermuom.
Mozys olgys, bārni juobaroj, penseja juopaceļ? Kam itys vyss vādzeigs? Staigojit iz bazneicuom, nūžālojit grākus, iedit sakramentus i gaidit postorū tīsu. Seituma nu tuo byus gona garam laikam. Sadūmovušs – nu vīgluos dzeivis padīmejis socialismā nūbāgušs- tādiņ dzeivuot kai komunismā! Gribejat gon. Nu nikuo nabeja. Komunisti itū myusu kapitalismu izciele, ot, poši daļuovit, poši tādiņ i kaucit …
Verities, viņ Lenina i Stalina naveļcit uorā nu aizputejūšūs plauktu, da i Hitlers ir aizdūmeiga persona … Ot, vāg tai – pa naudai i ryukšona. Tādiņ – kas īdeve naudu vaļdeibai? Vysi zyn. Nu to i gaidit, kaida byus ryukšona. Olgys moksojit i sanamit kuverūs, nūdūkļu vaļstei namoksojit, a gaidit, ka vaļsts vadeiba ryuks pa jyusīm. Ņikuo meileņkī. Poši sovus sertifikatus prodzierit i promeizit, a na vaļsts ražuošonu sapierkit. Poši. Ot i poši viņ tādiņ bomžu dzeivi dzeivojit.
Tai kai as vacīs i siermīs. Sovūs Mežavydūs par kieneni palyku; vysi apmyra, rozbrauce, palyku vīns ar penseju, ar sovu mežu i sovu zemeiti, i sovīm kuormīm. Tādin daže vītejais policists īskrīņ pi maņs aizanymt iz pokmeļa. A kruši, kruši, as dūmoju, i pats prezidents atbrauks i ordeni pasniegs. Dūmojit – nāasu peļnejs? Nu verities, ka tik viņ nadaīt pi maņs iz celagolu krist, lai 50 santimu īdūdu iz ola butelis.
To stuojities munā partejā! As jū dybynoju na Reigā, kur vysi uodys mauceji sasalasejuši, a te, kai soka, pošā vaļsts i ESa periperejā – Mežavydūs, kur svaigs gaiss, kur ekologiski teira bareiba i pruots. Tys nikas, ka as asu vacss. Nu,nūmieršu, byus jyusīm kū aprauduot i byus vīta, kuru aiznymt i byut pi varys i pasauļam līleitīs, ka bejat tuoli dūmojūši, kai Šlesers, ka viņ var jam ticeit, ka jis ir latgalīts – i ka tādiņ tiks par pošys Reigys lelkungu. A, ka jov Reigā teik pi varys, to pasauļam var viersā izspļuat, kur to nu vieļ sovai latgalīšu tautai. Ot tai.
Jākupānu Jezups Mežavydūs.
