Avui …
Avui, mauka, avui, mauka! I radzi, vādzeja maņ, ruodūt sovu spāku, ceļt nu īstygušuos dūbis uorā vīglū mašini … Ot, i dasacieļu. Nyule vysi svineis Lyldīnys; dzers olu, kausīs ar ūlīm, leigačuos ceļsīs dabasūs, doncuos i dzīduos, a as steneidams i vaideidams vuoļuošūs pa gultu. Vuoļuošonuos vieļ nabyutu ņikas, varātu i pasavuoļuotīs, a, mauka, suop tei mugora, kod gvaltys klīdz pa vysu cīmu.
A kū padareisi! Naasu to as lobuoks par tautu, kuru puorstuovu. Grybīs myusīm izaruodeitīs pasauļam stypruokīm i lobuokīm kai asom. Nu, ka grybīs. Ot tādīņ i bļaunam iz vaļdeibys, iz Saeimys, iz partejnīkīm – maukys taidi, iz myusu vysu riekina īsadzeivova bagateibā i tādiņ smikņej kyuša spolvys škurynuodami syltajūs dīnvydvaļstu viejūs.
A, kas to pi vysa vaineigs? Kas, tī īprīškejī pi varys datyka ar varis spāku; šaudami i laupeidami myusus? Ņikuo nabeja! Mes poši jūs iz rūku nosovam, poši īvuodejam jūs pi puorlīceibys, ka jī ir gudruoki par myusīm …
Avui, mauka, avui, mauka! Ot, i guļu vacīs duraks , i lauzu golvu, staipu koklu, a uorā nateiku. Krūplis ir krūplis, jam žāluma nav bejs i nabyus, a lai kod kaidi lykumi teik pīnymti.
Tys pats jov ir i ar myusu vaļsti i myusu tautu, par volūdu i narunuosim. So, myusīm vaineigi cyti; sābrys, deputats, prīkšnīks, bazneickungs, parteja, vaļdeiba, daže – Dīvs. A poši mes asom svātī, viņ myusus apsvaida ar akmiņīm navītā, viņ myusīm iz mielis izlīk namyusu vuordus, viņ myusus naīceļ tymūs omotūs, kur sasasādušs tī – maukys.
Verūs i dzierdu, ka nyule iz pošvaļdeibu i Eiroparlamenta vieleišonuom natī ļauds teikūt izvierzeiti … O, mauka, to mauka tei muna mugora … a kas to līk kotram nu myusu izavierzeit, izaruodeit, īsaspraust tī, kur lem par kandidatīm? Kas,otkon vaineigs bazneickungs, sābrys, pogosta prīkšnīks voi policists?
O, mauka, mauka, pats as vaineigs. Ņivīns maņs ņi ar peicku, ņi ar blisi naspīde ceļt mašini, tai poš kai i myusu tautai ņivīns ņi ar blisi, ņi ar peicku nasastuoj preteimā, lai mes natyktu ņi pošvaļdeibā, ņi Saeimā, ņi Eiroparlamentā
Ka krūpla dūmuošona, ka krūpla dareišona, to krūplai i juobyut pošai dzeivis politikai. Avui, mauka, avui, mauka! I vādzeja tādiņ tai nūtikt! Kur beja Dīvs, ka naredzeja, kū as grybu dareit? – Cyti dzers olu, brīdeis i valnu dzeis par nyulenejuom vieleišonuom, a as gultā pakali kaseišu. Ņi ar ūlīm tiks pasakaut, a ņi par deputatu kandidatu pīsasaceit.
Avui, mauka, avui, mauka! Voi ta tān ņivīns naatsarassīs nu myusu tautys, kurs īsabuozs Eiroparlamentā, a voi – kod sova nūvoda Dūmē … i parunuos myusu mielē, i lems myusu gorā, i saprass myusu tykumā, i izdūs myusu lykumus?
