Aglyuna 2009

Aglyunas svātki otkon paguo ar krysta celi 14.augustā, ar prezidenta i ministru prezidenta uzrunom 15.augustā, pa vydu kardinala sprediki latviešu valodā par pedofilim, vardarbeibu, perversejom, krīzi i ar aicynuojumu jau suokt gataveitīs nuokamuo goda Saeimys vieliešonom… latgaliski ari drusku runova i kuoris drusku dzīdova.

Tai proskrie leluokī katuoļu svātki – vyss beja kai parosti.

Muote beja pīsacejuse nūīt da grāku syudzei. Apsastuoju pagarajā ryndā i suoču atcerētīs, kurus grākus lai stuosta… Voi var prīsteram pi grāku syudzis stuosteit, ka tycu Dīvam, bet iz bazneicu muna ticeiba kotru godu palīkn aizvin mozuoka?

Varbyut kaids saceis – zaimuošona! Tak munys puordūmys puortrauce kardinala spredikis. Nacitiešu juo runu, bet nu tuos maņ palyka nalabi. Bazneica ir pret īcīteibys tryukumu myusu sabīdreibā, bet poša godu nu goda naīcīteigi runoj par temom, kurys pī tam porostam cylvākam nimoz nav aktualys…

Aizguoju nūmīrynuot pruotu tieguotuoju laukumā. Svecis, kristeni, mads, salīkamī kebleiši, latgalīšu gruomotys… Taišni tuos as gribieju ite satikt, koč ari drusku naticieju, ka byus. Prīks otkon satikt Pīteri Luoci! Vasals! Leluokuo daļa gruomotu jau radzātys, bet dažys ari jaunys voi ari sovulaik palaistys garom. Pīīt puors cylvāku pajem pa kaidai. Vīna sīvīte vaicoj, voi nav puoteru gruomotys ari latviešu valodā. Nav. A kaidys problemys nu latgaliskuos raksteibys? – Gryuts skaiteit…

Visim tagad gryuts. Ari prezidents runoj par gryutajim laikim, kas vaļstei atguojuši deļ tuo, ka cylvāki ir lītovuši na-sovu (a kreditu) naudu – vaineigi asūt tī, kas gruobuši i apsarejuši, deļ tam tagad ar kristeigim principim juoīt nu problemu uorā i kotram ir juopaleidz koč kū ītaupeit… Nazkas stuosteja, ka prezidents pavysam nav kristeits – jau tymūs laikūs laikam suocs taupeit.

Ministru prezidents suok sovu uzrunu ar vuordim: Lai slavēts Jēzus Kristus! …bet tuoļuok runa otkon par vysus pruotus i gorus puorjimtū krīzi…

A maņ pa rūkai Viļa Dzērvinīka gruomateņa:

LYUGŠONA
Kungs dabasūs, vērs zemes,
Kungs manī, pasorg, Kungs,
nu apsamaļdeišonuos,
kai trejūs kūkūs
kaidā realajā aizspūgulijā,
kurā daudz saveitušu
i gona spraunu kungu,
daudz pīsmītu svātbiļžu,
atbiļdeigu personu,
daudz instrukciju,
jaunu morales kodeksu,
ar malnu humoru
raksteitu projektu,
ar daudzim maņ dūmuotim ultimatim
par atsateikšonūs
nu eiropeiskuos kulturas
pīspīdu asimilacejas,
par sev kaidreiz uzdūtū jautuojumu:
pi kaidu dīvu kuojom
mes visi?

…i labi, ka kuoris koč puors dzīsmes latgaski nūdzīd. Maņ saskrīn osorys acīs – ruodīs ka asu sajiems grāku atlaisšonu.