Vysi latgalīši – sabraucam iz kongresu!

2008. goda 8. marts byus nūzeimeigs datums latgalīšu sabīdriskajā dzeivē. Jurs Viļums, tautā saukts par Jureiti, kūpā ar Latgolys Studentu centra dūmubīdrim Daugovpiļs rajona Leiksnys pogostā reikoj Latgalīšu navaļstiskūs organizaceju kongresu. Laikroksts „Latgales Laiks” vaicoj, deļkuo Jureits gryb apvīnuot latgalīšus?

Gaida dorbs, navys svātki

Jureits aicynoj latgalīšu navaļstiskuos organizacejis i Latgolys sabīdriskūs darbinīkus iz kūpeigu dorbu, koč tai ir saguojs, ka kongress īkreit Storptautiskajā sīvīšu dīnā.

Jau sarunys suokumā grybu nūskaidruot, voi tys nabyus tikpat nūzeimeigs i svareigs kongress kai 1917. godā Rēziknē? Maņ ruodējēs, ka leidz šudiņdīnai ir bejuši tikai latgalīšu saīti i dzīšmusvātki.

Jureits skaidroj, ka kongress byus gona nūpītns pasuokums, kurā Latgolys Studentu centrs gryb apzynuot i īpazeit cytu pīredzi i apvīnuot tuos latgalīšu bīdreibys, kas struodoj voi gryb suokt struoduot Latgolys lobā. Bet navajadzātu i puorviertēt itaida pasuokuma nūzeimi. Kotrā gadīnī nuokūtne poša paruodeis ituo projekta svareigumu Latgolys sabīdriskajā dzeivē.

Kongresu atbolsta Eiropys lauksaimnīceibys vierzeibys i garanteju fonds, „Vītejūs reiceibu atteisteiba (LEADER+ veida pasuokumi)”.

„Tys ir aicynuojums latgalīšu navaļstiskajom organizacejom i sabīdriskajim darbinīkim – visim kūpā izvierzeit kūpeigu mierki i iz prīšku sasadorbuot juo sasnīgšonai. Gribīs zynuot, kaidus pasuokumus kotra bīdreiba īplanavuojuse itymā godā, ir juosataisa kūpeigs Latgolys pasuokumu grafiks. Svareigi byutu vīnuotīs par tū, kai tuoļuok nūtiks informacejis apmaiņa, kab mes visi zynuotu par nūteikušū cytuos bīdreibuos i vysā Latgolā,” soka Jureits.

Ībylstu, ka, īspiejams, kongresam gatavejās ari radikalī latgalīši ar vairuokom rezolucejom i dūmu suokt aktivu politiskū darbeibu.
Jureits pastuosta, ka pats pyrma kaida laika interneta portalā www.munidraugi.lv ir izveidovs dūmubīdru grupu ar nūsaukumu „Latgolys Saeima”, tok ituo konkretuo kongresa golvonais aizdavums nav rysynuot politiskūs vaicuojumus – tū ari nimoz navar izdareit vīnā dīna.

Leiksnys kongresā latgalīši teik aicynuoti pyrmom kuortom runout par realajim dorbim, kurus var padarēt ar niulenejom sabīdriskūs organizaceju vareibom. Svareigi panuokt, kab kūpeigs dorbs byutu na tik vīna kongresa laikā, a vysa goda garumā. Tikai tod mes varēsim runuot par kaidim tuoluokim i augstuokim mierkim.

Voi Latgolai niule ir sovi Trasuni, Kempi, kas pyrma napilnu 90 godu aktivi dorbovās Latvejis Saeimā, vaicoju Jureišam. Niulenejā Saeimā ari ir daudz Latgolys pourstuovu, tik moz jiutam jūs atbolstu latgalīšim. Šaļtim taida sajiuta, ka jī vysā aizmiersuši, ka īt nu Latgolys.

Jureits soka, ka pats niu nav nivīnā partejā, koč i 9. Saeimys vieliešonuos pīsadalēja „Jaunūs Demokratu” sorokstā ar dūmu reklamēt Latgolu i latgaliskū. Pīvadumam, vaļsts televizejā beidzūt koč puors politiskūs reklamu izskanēja latgaliski. Tyka atguodynuots, ka i latgalīšu volūda vēļ ir dzeiva, ka jei ir juosorgoj i nav juosabeist juos lītuot i vaļsts leidzīnī.

„Lels nūzīgums pret latgalīšu volūdu, kulturu i pošapziņu ir padareits Latgolys drukys aizlīguma laikā 19. godu symtā. Piečuok K. Ulmaņa vaļdeišonys laikā i piec kara 50 Padūmu godūs latgalīšu volūda beja aizlīgta – tū mes niule vīglpruoteigai asam jau aizmiersuši. Ka cylvāks runoj i vuicuos sovu dzymtū – latgalīšu volūdu, kasdīnys skaita gruomotys voi presi latgaliski, tod jam dūmuošona, pošapziņa i dzeivis saprasšona ir latgaliska. Latgalīšu organizaceju kongress, leidzeigi kai i da tuo cyti latgalīšu eistynuotī projekti (Latgolys Studentu centra darbeiba, Latgolys kulturys programmys projekti, „Latgolys radeja” i citi) ir kuortejais centīņs myusim pošim pasamūst. Daleja taisneiba ir ari tim vaļsts ministreju cylvākim, kuri aizruoda, ka mes poši par moz doram sova latgaliskuma sorguošonai,” atzeist Jureits.

Vai latgaliskumu var apmeit ar jaunu mašynu?

Prosu Jureišam, deļkuo jis nav pi tūs latgalīšu, kas aizbrauc iz Reigu voi cytu pasauļa molu, kab nūpeļneitu jaunu mašynu, nūdrūšynuotu lobuoku dzeivi saimei.

Jureits piec nalelys pourdūmu pauzis izstuosta, ka, jau studejūt Jelgovā, zynova, ka dzeivuos i struoduos Latgolā. Tai ari ir – Jureits struodova Latgolys Regiona atteisteibys agenturā, niule turpynoj tū dareit Latgolys planuošonys regionā, ir bejs vīns nu Latgolys Studentu centra izveiduotuoju, roksta, dūmoj Latgolā i latgaliski. Vieļuok Jureits atzeist, ka i jam grybātūs jaunys mašynys, tok kotram ir juoizviertej sovys prioritatis.

Deļtam jis dora tū, kū skaita par svareiguokū – dorbojās Latgolys Studentu centrā i meklej naudu latgaliskim projektim. Naseņ eistynuots projekts „La-La-Dra” ci „Latgalīts latgalīšam draugs”, jis īgiva lelu atsauceibu nu jaunīšu i muzykantu). Jureits pīsadola ari projekta „Muzykys Skrytuļs” reikuošanā – ir nūlamts, ka itys pasuokums iz prīšku byus reizi divejūs godūs. Jureits taipoš voda latgalīšu kulturys portalu škārsteiklā www.LaKuGa.LV.

Itūgod Jureits ar draugim i vītejom pošvaļdeibom planavoj sareikuot latgalīšu muzykantu koncertturneju „Taiseits Latgolā / Made in Latgola”. Jau apreļa beiguos varātu nūtikt pyrmais koncerts Rēzeknē, a 19. julī Preiļu piļsātys svātkūs paradzāts leluokais koncerts, piec tam 26. julī koč kas leidzeigs byus i Dagdā, augusta suokuos festivala „Osvalds” laikā Baļtinovā, vieļuok varbyut i Kuorsovā. A rudinī, cerams, i Daugavpilī, ka izadūs atrast gona lelu atbolstu itaidai idejai. Piec goda itaids koncerts ar pīcom sešom lobuokajom Latgolys grupom varātu nūtikt i Reigā.

Eipašūs lītu ministreja sabīdreibys integracejis lītuos atbaļstiejuse vēļ vīnu Latgolys Studentu centra projektu „Latgolys jaunīši – Latgolys nuokūtne”, kas jaunīšu vydā popularizēs latgalīšu kulturys i volūdys vaicuojumus.

„LaKuGa.lv”, „La-La-Dra”, „Muzykys Skrytuļs” i citi projekti meklej aktivus, talanteigus latgalīšus, i Jureits vystik mudynoj vysus īt iz latgalīšu pasuokumim, pīsadaleit jūs reikuošonā – raksteit, runout i dūmot latgaliski.

Ir dūma sataiseit Latgolys studentu stipendiju fondu, kab atbaļsteitu aktivuokūs latgalīšu jaunīšus iz prīšku.

Jureits planavoj par taidu vītu, pīvadumam, muzykys klubu voi ols krūgu, kur latgalīši varātu kūpā parunuot, padzīduot i sadoncuot. Vyss navar byut tik iz entuziasma. „Beistūs, ka i maņ vīnu reizi apniks sabīdriskī dorbi i projekti, tod vareišu suokt dūmuot par jaunu mašynu, vaira laika pamest saimei i struoduot latgalīšu krūgā,” ironizej Jureits.

„Grybātūs, kab i vaļstij byutu svareiga Latgola i latgalīšu volūda. Latgolai, kai i citim nūvodim, golvyspiļsāta ir Reiga – saīt, ka tī taisneibys juomeklej.

Voi varbyut vīgļuok juos atrast Briselē? Latgalīši ir Latvejis i Eiropys Savīneibys pylsūni. Nūdūkļus latgalīši moksoj tūs pošus, kū i citi latvīši. Myusim ir vīns i tys pats prezidents, tei poša vaļdeiba, vīna vaļsts, tuos pošys tīseibys, a vaļsts attīksme, dīvamžāl, ir cyta. Pīvadumam, deļkuo latgalīšu volūda nateik vuiceita Latgolys školuos? Absurda ir dūma, ka latgalīšu volūdu var īsavuiceit nu latvīšu volūdys grumotu. Tikpat labi mes varātu braukt iz Lītovu i saceit, ka niule i lītaunīku volūdu var īsavuiceit nu lītaunīku volūdys gruomotu.

Deļkuo es tū vysu doru?

Mašyna saryusēs, a mes navarim ļaut „saryusēt” i pagaist latgalīšu volūdai, kulturai, muokslai… Kab tyktu pi skaistys Latgolys keramikys skrūzis, kaidam vajag i muolu meiceit. Kaidam tys ir juodora. I sirdei prīca, ka latgaliskais i Latgolai dūmuotais pasuokums izadūd,” soka Jureits.