Volūdys Vaicuojums: burts T
Itūreiz parunuosim par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i suocās ar burtu “t”.A pyrma, prūtama līta, nūsaukšu kaidus skaneigus vītu vuordus Latgolā, kuri suocās ar itū burteņu. Vītu vuordus saucu dēļ tuo, ka kotram myusu izsaceitajam vuordam ir spāks, i maņ ir taida sajiuta, ka nūsaucūt kaidys konkretys vītys vuordu, dūmuos tū varu apskaut i samīļuot i vysu vysu pošu lobuokū tai vītai i tuos cylvākim nūvēlēt:… I tai. Vītu vuordi, kuri suocās ar burteņu t:
Taukuli, Tymāni, Tartaks, Taudejāni, Taunoga, Teiču pūrs, Teivāni, Tievanāni, Tievenāni, Tievināni, Teteri, Tiļža, Trūli, Tukāni, Turčini, Tutunova, Tenismuiža, Tūči, Tūmuži, Torpāni, Tiuļeva,Trokšys, Trokši, Troniški, Trūpi, Trūpeni, Trizeļnīki.
A niu par cytim vuordim.
Tabernakuls ir vīta katuoļu bazneicys oltorā, kur globoj Vysusvātuokū sakramentu.
Tajamneica – rūžukrūņa daļa, vīns nūslāpums,
Taca – paplāte iedīņa voi dzierīņa danesšonai pi golda,
Takaļs, ari takaļa – cylvāks, kas par daudz staigalej da sābru,
Talakans – muižys zvons, kas sauce iz dorbu i vokorā iz lūpu dzeišonu iz sātu,
Talders –deja, talderuošona – doncuošona,
Tapinīks – ols puiss vīseibuos,
Tarantass – ūre ar šaurom redelem, ari atsperu roti,
Tarka, tjorka – rīve, tjorkavuot, cjorkavuot – rīvēt,
Tārpynuot – tirdēt, pratynuot,
Tekters – piltuve, a teļst – nagauseigi dzert,
Timerēt ir ķimerēt, a tyukšt ir pampt,
Teliedžs ir škeivs, a tuorps – čyuska,
Traikša ir pļuopeiga, skaļa sīva, a traikšēt ir koč kū saspaideit, ari pļuopuot, prūtama līta.
Trapaks, ari drapaks ir atspereciežys, a trāps laiks – lejslatvīšim ir rēns laiks
Treikolys ir zvuorguli, kurus pīstyprynoj zyrga aizjiugā pi lūka.
Treineits ir auduma roksts, ari grīstu dieļu salykums, ari pluons lynu mieteļs,
Trikmīņs ir pieškys namīrs, a tripaks – jautra deja ar stypru kuoju daciersšonu,
Tryuceknis, ari truceknis ir iņde,
Trūps ir bišu strūps, a tutyns, tutineņš – duņcs, duņceits,
Tule, ari cjule ir leigovys pleivuraudums,
Tūkstētīs ir kavētīs, a tyucs ir leita muokūņs, ari borgs cylvāks,
Tyukt ir pampt, tiuli ir tyvu, a tūlaik ir tod.
A tagad par augu nūsaukumim, kuri suocās ar burtu t.
Topuļs ir papele, a trepeite ir maura retiejs. Trilape (itys augs aug pūrūs, slapņuos pļovuos) taitod trilape ir puplakss, a trokū guļbu voi trokū uļbiku lejslatvīši tū sauc par Dīva zuoli, bet uorstnīceibys augu gruomotuos par tū varim palasēt kai par Karniolys skopoleju, kura iz Latgolys sātu duorzim atceļuojuse nu Karpatu kolnu i meža stepem Rītumūs.
Vēļ par trokū buļvu, ari trakinem, ari trokinem, ari kļaviņa zuoli sauc taidu cīši iņdeigu augu kai velnābolu. Ka itei trokine appanavoj duorzu, jū cīši gryuši izdzeit uorā. Auglis jai ir kai taids oss ogūrcs i tymā cīši daudz malnu siekleņu. Nu trokinis juosorgoj bārni, jo tymā ir daudz trucekņa. A kai mes jau īprīkš nūskaidruojam, tod truceknis ir kas? Piļneiga taisneiba – truceknis ir iņde. Tod jau lobuok draudzēsimēs ar topuli! Agri pavasarūs, salasēsim juo pumpurus, savuoreisim tūs cyuku taukūs i motu zuolis, lai tī augtu grīzdamīs, byus gotovys. Itys padūms seviški varātu nūderēt tūs meitiņu muotem, kurys dora vysu, lai jūs atlaseitem byutu garys, skaistys bizis kai jau eistynom Latgolys dzaltoneitem.
Vysu lobu!
