Voi tuos uorzemes?

Jau dīzgon seņ dzeivoju Daugavpilī. Forša pylsāta, cīši pateik. Ir kū padareit, kur aizīt.

Bet juoatzeist, ka vysu tū laiku, cik es te vibreju, itei pylsāta napuorstuoj mani puorsteigt.

Pi vysa tai kai varātu pījiukt ar laiku, bet vysleidz ir vysaiduokys niansis, kuru īspaidā suoc liktīs, ka Daugavpils tūmār nav Latgolā.

Varātu jau sazamīrynuot ar tū, ka Daugavpils tāls ļūti atsaškir nu vysom puorejom Latgolys pylsātom i laukim – tei tuoda kai lela pylsāta ar sovom senajom tradicejom i sarežgeitū viesturi, kur pylsātys vuords vīn tyka mainets kuodys pīcys reizis. Tai vot i saīt, ka bīži vīnkuorši napīteik te vītys latgalīšu kulturys,
volūdys i cytom izpausmem.

Vysaiduoki kuriozi goduos iz Daugavpils īlom, kū vairuok izaklaus, tū veselnuok palīk dzeivuot.

Pasiediejom iz Reigys īlys pi RIMI’ka ar gitarom, dzīsmis padzīduojom, piec tam treis dīnys aizmigt navarieju, vīns jauneklis cīši uzjautrynuoja ar sovim vaicuojumim.

Jis myusim prosa: “A vi čo tjipa pa latgaļski gavarite???”
Mes, prūtams, vīnnūzeimeigi apstyprynojam.

Piec ūtruo vaicuojuma gribiejuos skrīt iz apteku piec validola…

“Eto tipa pa prikolu, ili kak???”

Kuods tī breinums! Vysaiž dzeivī goduos. Nu kurīnis tod vydusmāra Daugavpils pamatškoļnīceņš vyspuor var koč kū zynuot?