Voi bez ..?
Cik bīži par cytīm sokom:” Voi bez pruota palykušs? Voi bez pīminis dzeivovušs? Voi bez sakņu izaugušs? Voi bez sapruota apmyrušs?”Nuj, nuj. Itū mes sokom par cytīm. Par cytīm smejomīs, par cytīm vaimanojom, iz cytu ruodom ar pierstīm, cytūs īraugom tū, kas nasalīk lobs…
A kai to ir ar pošīm? Kai ir ar myusu pošu pruotu, pīmini, sakniem i myužeibys apjausmi goņ izbejūšajūs laikūs, goņ byutīnē?
As saceišu: ”Voi tī asom mes poši, kas sevi par putekli viejā aizputynojam i ņimoz nanūsakauņam sauktīs par latgaļīm, latgalīšīm, latvīšīm, eiropīšīm – seņu kulturtautu..?” Ka tai labi padūmoj, acim nu kauna byutu juoaizataisa cīši, zynūt tū, ka mes sovys tautys byutīneibu iz cytu sakniem puorstuodam! Ja tys nūteik svešuos zemēs, cytu tautu vydā, tū vieļ varātu pīļaut. A te – sovā etniskajā, vīneigajā dzimtinē – i poši cārtam sovīm bārnīm i unukīm nūst sovys eistuos saknis … tys ir par troku!
Vierspusieji izalīk gon, ka ņimoz tik troki nav; ka ir vieļ kas runoj, kas dzīd, kas roksta, kas losa, kas dūmoj, kas prosa, kas lyudz, kas suop, kas prīcojuos, kas roda – latgaliski …
Nuj, nuj. Ira, ira jov vyss kas latgaliski, a nav poša golvonuo; nav pošvaļdeibu i vaļsts tīsiskys Latgolu kūpumā apvīnojūšys politikys, kod kotram byutu pošsaprūtami runuot, dūmuot, vuiceitīs i cytus vuiceit latgaliski latviskajai viesturiski stabilajai eseibai Latgolā iz vītys, a na pasauļa žuliceibys pūrā īstygušajīm to te to tī izpereit pa kaidai speideigai zalta ūleņai i, cytīm smiknejūt, tū pruoveit izklīgt kai nabejūšu varūneibu … ka taidīm varūņīm byutu juobyut vysai myusu tautai vysā pasaulī.
O, kai suopeigi zynuot, ka tu dori sovai tautai kū na viņ lobu, a tova tauta tuo napīmineis, tai pat kai mes napīmiņam tuo, kū myusu tautai darieja lobu myusu prīškguojeji pusgodsymta, godsymtu i vieļ seņuok atpakaļ!
Ka jov mes byutu ar pruotu, ar pīmini, ar sakņu apjausmi, ar lapnumu, to pošvaļdeibuos nabyutu tyuškuma latgaliskuo gora styprynuošonai i Latgolys školuos byutu latgaļu volūdys i kulturviesturis vuiceiba kai obligatoriska i poša svoreiguokuo vuiceiba, to Latvejis vaļstī nabyutu vīnoldzeibys pret ilgviesturiski izmiersteibai nūlamtū latgaliskū sovpateibu, to byutu myusīm vysu veidu masu medeji ar latgaliskū volūdu īškā. Ituo nav. Dieļ tuo i ir tys, kas līk šārmoluom skrīt puori mīsai …
Teik nūpūsteits kopa ansamblis izcylajai 19. – 20. gs. mejis latgalīšu klulturys baļsteituojai i uzturātuojai Amālijai Bžežinskai Daugovpiļs katoļu kopsātā. I dieļ kuo napūsteit? Par 90 godus seņ atpakaļ myrūšū latgaliskuos kulturys kūpieju ņi roksta, ņi školuos vuica, ņi Juos dzimtinē Viļakā, a ņi kur cytur pa Latgolu nareikoj pīminis pasuokumus …
Jov 16 godus gods godā 1. junī Škylbanu pogosta Plešovys cīmā pi pīminis pluoksnis izcylajam latgaļu zynuotnīkam Mikeļam Bukšam nūteik pīminis pasuokumi. Izcyla latgalīša pīmiņa lokali tykusi īmyužynuota i lokali itei pīmiņa teik uzturāta. A šūgod iz pīminis pasuokumu beja viņ treis cylvāki. Nu, kam taida pīmiņa vajadzeiga, ka Mikelis Bukšs oficiali Latvejā ir vieļ ar viņ navālams zynuotnīks?
Šūgod, atzeimejūt latgaļu rakstnīka, muokslinīka Juoņa Pastora 90–tuos dzimšonys godskuortu, Škylbanu pogosta Čilipīnes kopsātā pi Juo kopa tika reikuots pīminis breids. Iz pasuocīni īsaroda viņ ituo pasuocīņa organizeituoji. Pi reizis beja gūdynuots tymā pat kopsātā paglobuotais pyrmuos latgaļu atmūdys darbinīks Aloizs Kikučs juo 120 dzimšonys godskuortā. Kas lai itaidus pīminis pasuocīņus apmeklej, ka par itaidīm veirīm ņikur ņi vuica, ņi runoj?
Beja pīminis pacālums latgaļu zynuotnīka Boļeslava brežgo 100–gadī. Beja gudrys runys i plani par juo dorbu, kas atsarūņ rūkrokstūs ratūs rūkrokstu kruotuvē Reigā. Beja. A vyss izpalyka. Nav vaļstiska atbolsta latgaliskuma pietnīka dorbu izdūšonai.
Leopolds Kemps savuoce vysu īspiejamū par sovīm dzymdynuotojīm, myusu Latgolys izcylajīm sabīdryskajīm darbenīkīm i rakstnīkīm, politiķīm; Franci Kempu i Konstanci Kempi i digitalizeja itūs materialus. Voi kaids tautys i vaļsts vuordā pasacieja Jam par itū myuža dorbu paļdīs i atmoksova izdavumus? Nikuo. Jo, kam itaids materials vajadzeigs tautai, kura natur cīņā Franča Kempa idealus i myuža dorbu?
As ņikuo ļauna nasoku par ikgadiejuom Pīterdīnys svineibuom Rogovkā, kod LRS ar Nautrānu pošvaļdeibu pīmiņ Pīteri Jurceņu. Labi. A dieļ kuo rogovkīšam, izcyluokajam nu izcyluokajīm latgalīšīm Pīteram Miglinīkam vieļ nav izcalta tautyskuos breivdūmeibys Svietneica i kotru godi nav aizsuokti svātceļojumi pi myusu – latgaļu, a na jūdu tautys „Jeza Krysta”? Dieļ tuo, ka Pīters Miglinīks oficiali teik pasnāgts vuiceibuos školuos vīneigi kai rūkrokstu literaturys puorstuovs nazkur Latgolys „glušī”, a na kai latgaliskuos pošvierteibys pyrmais izcyluokais „mugarkauls”, kurs byutu juonūtur i juonūstyprynoj, a na juosalauž, lai latgalīši bezmugarkauleigi rozklaistu pa pasauli …
Edz, kai var saukt i saukt daudzi kū, kas pīruoda, kai mes poši sovu izsmuodejam i paļaunam sovai myužeibai nūmiert myusu pošu piecnuocejūs …
Voi asom bez pruota, voi? Voi asom bez grybys byut i pastuoveit, voi?
