Vīns, divi, oi!

Ir izgleiteibys sistemys, kurymuos vysi vīna vuiceibu prīškmata školūtuoji vuica bārnus piec vīnys detalizieti saraksteitys programys i tikai vīnys vuiceibu gruomotys. Ir ari taidys izgleiteibys sistemys, kurymuos pats školūtuojs var korigēt vuiceibu programu i vuiceit piec kaidys gruomotys gryb voi ari pats izdūmuot sovus uzdevumus.
Ka školūtuojs ir talanteigs i struodeigs, tod ūtrei sistema ir lobuoka – i deļ škoļnīkim, i deļ poša školūtuoja. A ka školūtuojs taids navā, tod lobuok lai jis kai papagaiļs atkuortoj īvuiceitū, a na nūsleikst bezspieceibā, kurymā jis nadreikst atsazeit.
Platons saceitu, ka talanteigu uorstu, školūtuoju, rakstnīku ci goldnīku ir cīši moz. Es sovueil saceitu, ka pavysam naprofesionalu uorstu, školūtuoju, rakstnīku i goldnīku ari ir cīši moz.
Ir taidi cylvāki, kuri skaita, ka bazneickungam muoceiba ir juosoka ekspromtā, švakuokā gadīnī nu poša apraksteitys lapenis, a na nu standartizietys muoceibu gruomotys. Tai dūmuoja ari Georgs Manceļs, kurs vaira nakai 20 godus raksteja i vieļuok nūpublicēja bīzu sovu muoceibu gruomotu – „Lettische Postill”. Partū ka ir taidi bazneickungi, kuri lobuok lai nūskaita kūta nu taidys gruomotys, a na poši izdūmoj gekeibys.
Ir cylvāki, kuri kūta jaunu pataisa ēst piec receptem. Ir taidi, kuri produktu garšys zyna taipoš, kuri prognozej, kas saīs, ka dažaidus produktus samaisēs.
Maņ jau ruodīs, ka lyugšona kai saruna ir kasta vairuok par nu golvys īzubreitu voi nūskaiteitu nu gruomotys. Kai Juoņa Streiča filmā, kur taidys izdūmoj Boņuks.
Kotrā religejā ir farizejisma magnits – palikt par burta kolpim, ritualus turēt augstuok par tū, deļ kam tī rituali teik dareiti, pošim prīcuotīs par tū, cik mes daudz i pareizi dorom, a cyti tik daudz i tik pareizi nadora.
Cieški saīt, ka ja cylvāks suok tyvuotīs Dīvam, jimā pazyud estetiskuo guņteņa, emoceju dabiskums i pretrunu dramatisms. Pyrmeileigi tys atsanas iz muokslinīkim, ari zynuotnīkim, mozuok iz cytim.
Tikai rešais nu muokslinīkim var pīsatyvuot Dīvam, no napagaisynuot sevī estetiskū gunteni.
Taipoš kai ar alkašim. Kod kaidam rešajam nu jīm izadūd pamest klesiešonu, – jī jerā īgni, nalaipni i nasaprūt jūkus.
Svece (ka maņ dūtu, es raksteitu – ‘sviacia’). I guņs.
Svece var byut bez guņs. Jei var nūgulēt godu desmitim kaida plaukteņa styurī. Nūgulēt, i vyss.
Svece var byut poti par sevi. A voi svece ir svece, ka mes pascātu, ka jai nikod nabyus guņs?
I voi guņs var byut bez svecis, papeira, molkys, benzina?

Valentins Lukaševičs, “Latvijas Avīze”, 2008.goda okcabrs.