Sūpluok Sūpluok

… bez šaubom, kai palīk syltuoks ci soltuoks, mainuos i ļaužu uzvedeiba, reiceiba i darbeiba. Kod sylts, vysi svīž nūst sovys „zīmys uodys” i pīsasadz ar koč kū pluonuoku i auduma ziņā minimaluoku. Cytu reizeiti, staiguodams pa īlom, verīs iz meitušku i nūdūmoj… mmmdāā, vēļ puors centimetru i nakauneiba uorā. A, sīviški tod puormat, ka veirīši tik par seksu viņ dūmoj.

Tok tai ir, ka itei godalaiku maiņa atsaspīgelej cylvākā tīši ci natīši. Rudinī otkon tī plykumi gon mīsā, gon pruotā juosuoc apsegt. Nu, ka esi gotovs nūraut kaidu meningitu, to staigoj vasals ar plyku mugoru. I beidzūt soltajūs mienešūs rūnās kūpeibys sajiuta, leidz ar puorejīm stuovūt ar sovom zīmys kopkom maršruta autobusu pīturuos i gaidūt maršruta autobusu. Tautā sauktu par „maršrutku”. Kai jau tipiski bejušajai PSRS vaļstej, vairums sovu kopku ir izavieliejuši tymsūs tūņūs.

Intiresnai, navajag tok rudinī par reizis miert i bučuot Dīvam kuojis… Nu, vo, tei vysa situaceja, cikom gaidi sovu maršrutku, izavierš cīši intiresna. Agra reita stuņdēs i vāla vokora stuņdēs vyss ir normys rūbežuos. Vyss trokums nūteik stuņdēs, kod ļauds steidzās iz dorbu, školom i tod ap vokoru vysi atpakaļ. Zīmā ir trokuok, partū ka soltums tok knīb vysūs meikstumeņūs, kas jam ir dabojami. I tai tu, sasatiņs i sasavībs kai teitiņs sovā sulā, stuovi pīturā i verīs tuoļumā, carādams īraudzeit „maršrutkys” tiuļejuos guņs. A taids tu tok naesi vīns… Tuoļuok jau jius vysi suocat nu napacīteibys seikai meiņuotīs iz vītys, a actenis mirdz nu soltuo vieja, tok verās tuoļumā. Vysu skatīni daleipst maršrutkai leidzeigam buseņam ar taidu pat skonu….. Pīrypojūt jam tiuļuok, tys izaruod prosts bulku vediejs…

— Ptfū, maķ tvaju. Kab teve kaids parautu! – nūsašpļaun ar tuberkulozi slymojūšais peņsioners

Tod uztraukumā pasaruoda taids ciklys kai vieršonuos stuņdinīkūs ci mobilajūs teleponūs. Navys izreizis, tok ik piec nanūteikta laika intervala. Īsazūg ari pa kaidai cytai dūmai: „Nu, kur jis kavejās? (vysi dūmoj par maršrutku, tok soka „jis”, interesnai) Es, tok nūkaveišu dorbu!!! Kab tik nabyutu pylns i t.t”. Taidys dūmys jau tu nadūmoj tik vīns.

Beidzūt atpukšinej seņ gaideituo maršrutka. Skots ir dīzgon īspaideigs. Leidzeigs kai kinā „Resident Evil”. Vysi naapmīrynuoti i koč kū pi seve runuodami īt pi atvārtūs buseņa durovu. Tok aiz jūs tevi jau sagaida i tai pībleiveituo „siļču saime”.

— Laidit maņi vydā! Maņ vaira godu! – pieškai vysa pyuļa bruozavuošonūs naiztur kaida moza babeņa
— Nā! Laidit mani! Maņ vaira motu! – jei sajem preti nu kaida godūs jaunuoka.

Juopaslavej tī, kas tūmār muok īsalūceit pyrmī, partū ka, saprūtama līta, vysim vītu napīteik i napītiks.

— Gaidit cytu maršrutku! Dreiži byus! – aiztaisūt autobuseņa durovys, nūbļaun šopers

Vysi braucamleidzeklī napajimtī tod izaver kai kači, kas tikū turiejuši mutē peli, a jei ir īkūduse mēlē i aizbāguse. Taida apčakareišona!!! Teik vēļreizeiti apsavārts stuņdinīkūs. Trisinejūt tuoļuok, piec minotu pīcu atlidoj cyta maršrutka. Niu vysi ar elegantu švunku sasaspīž jima vydā, daže ar tim peņsionerim, kuri gaidēja cytu buseņu.

— Ja v ņe tu papala! Astanavices! – suok uzatraukt kaida seika auguma babeņa.
— Da popala! Vyjdzice na sleduščej! – jai pretī atvalk šopereits.
— Kakoj ham! – baba ar videjū pierstu sarauc sovus okulerus iz augšu, nazynūt juo myusudīnu nūzeimi.

Braucūt itymā nailgaja braucīnī, vysi suoc aprast ar naārtū situaceju. Kasreizia atsarūn kaida „rozīneite”. Par pīmāru, ite. Koč i reita suņde, tok vīns veirīts jau ir pajiems puora čarkys iz kryuts. A moš jam i svātki turpynojās. Nu juo klusuos bubineišonys i jūku stuosteišonys ar izelpys aromatu ir pīsapiļdiejuse vysa maršrutka tai, ka daži suoc švaibeitīs.

— Kai ta nadzersi, ka pīns duorguoks par olu! – jis gūdeigi soka, atbiļžūt iz apkuortejūs napatyku, – I tev, meitineit, smuki ciči. Kai iz letis!

Šur tur koč kurs pasažirs i palaiž smīkleņu. Tai ir, ka apreibuma stuovūklī soki vysu, kas iz mēlis. Ka esi drusku reibuma stuovūklī, a nabušavoj i nabļauņ bezjāgā, puorejī ļauna pruota natur.

Beidzūt, pasateicūt fiksajam šoperam, asam kluot pi tuos pīturys, kur juoizkuop babeņai ar nūšļukušajim okulerim. Jei izkuop i leidz ar jū vēļ 2-3 cylvāki. Elpuot palīk drusceit vīgļuok. Tok zini, ar tū eistū pīturu atrasšonu ir kai ir. Ka tev ir mozs augums ci tu siedi siedeklī, tu redzi vysu apleicīni i zyni, kur tev juokuop. A ka tu teic pylnā buseņā, sēdēt, prūtams, ka navar. I ka vēļ nūjiukst pīturu skaits?! Vari raudzeit pīsalīkt. Tod tik sasagatavej ar čūksta meikstumim atsadūrt pret koč kū cītu – buseņa krāslu, kaida širmeiti, portipeli ci pensionaru skatīni. Labi, ka tu eistyn zyni rikteigū vītu, kod juosuoc šiverētīs iz izeju. Tai ari, radzūt proskrīnam kaidu radzātu skotu, suoc meklēt izeju.

Šopers jau nu reita izaver naļūbnys. Tu raugi jam pasmaideit i pasaceit, ka nuokušajā kuopsi uorā, tok pretim sajem attīceigu betona sejis atbiļdi. Cikom jis verās iz teve i nūsaver, kai esi apsamaucs, šopers reizē bremzej, kab apsastuotu mīreigi. Vysi, krateidamīs kai kuozu studini, puorbraucit puori guojieju puorejai, tok ar taidu kai podliecīni.

— Kačeits! – īsabļaun nazkas nu aizmuguris.
— Točna, kakiša ubili! – dabolsoj kuņdzeite ar reti rībeigi pūkainu bereti golvā.
— Oi, znaješ, tut razvalilis! – ir naapmīrynuota pūkainuos beretis sūpluok sādātuoja tiuli pensejis vacumam, tok da tuo jai vēļ juodadzeivoj.
— Poohuj! – vāsai diskuseju i bremzeišonu dabeidz šopers.

Kicinejūt par tikkū dzierdeitū, tu izkuop uorā nu braucamreika. Atsaver iz guojieju puoreju. Vīnai babcei beja taisneiba – rasnys ryžs kačs ir sabraukts iz izplyuds pa diognali… Izaver, ka guojs iz pošnuoveibu. Lai jau jam laimeigi tī, cytur.

Īsaver stuņdiņīkā – vo, maule! Vīns minots da dorba suokuma!!! Moš ka reit lobuok pīsaceļt drusku mudruok i pa pusstuņdi itū gabaleņu puorīt kuojom… kai ni kai – veseleigi. 😉