Skolotāju algas paliks uz vietas, bet reforma neskatās atpakaļ
Zināšanas jāņem arī no vecmāmiņas pūra lādes
Tatjana Koķe apmeklēja Preiļu arodvidusskolu un Preiļu Valsts ģimnāziju, tikās ar pedagogiem un Preiļu novada domes priekšsēdētāju Aldi Adamoviču. Nobaudījusi arodskolas darbinieku pagatavoto gardo maltīti, ministre sēdās pie sarunu galda un iepazīstināja pedagogus ar izglītības aktualitātēm.
Ministre atzina, ka izmērīt pedagogu darba apjomu esot ļoti grūti, tāpēc pirms došanās pie premjera ar ierosinājumu pedagogu algu paaugstinājumam nepieciešami konkrēti argumenti un aprēķini. Līdz novadu vēlēšanām viņa gan nesolīja algu paaugstinājumu, arī valsts budžetā šiem mērķiem līdzekļi pagaidām neesot plānoti.
T. Koķe atzina, ka vēlas popularizēt profesionālo izglītību Latvijā, lai tā nebūtu pabērna lomā. Viens no svarīgiem momentiem esot arodskolu un darba devēju sadarbības veicināšana. Viņasprāt, nepieciešams arī atzīt neformālās izglītības rezultātus, piemēram, iekļaut izglītības procesā no vecmāmiņu pūra lādes ņemtas zināšanas.
Arodskolas direktore Biruta Podskočija iepazīstināja viesus ar skolu, kā arī lūdza aizlikt vārdiņu par dienesta viesnīcu, kam nepieciešama renovācija. Saeimas deputāts Jānis Eglītis teica, ka izdevies iekļaut Preiļu arodskolu to 12 izglītības iestāžu sarakstā, kuras varēs pretendēt uz ERAF līdzekļiem 2007.–2013. gadā. Arodskola plāno attīstīt celtniecības profesijas programmu un aprīkot materiāli tehnisko bāzi. Direktore uzsvēra, ka skola esot jau īstenojusi 7 projektus. Šogad piedāvās jaunu specialitāti – tūrisma pakalpojumu komercdarbinieks.
T.Koķe uzsvēra, ka profesionālajā izglītībā jāsaista profesionālās izglītības programmas ar katra reģiona vajadzībām un perspektīvajām tautsaimniecības nozarēm. Tieši šāda pieeja vērojama Preiļu arodvidusskolā.
Ministre uzsvēra, ka izglītības sākumposmā skolai jābūt pēc iespējas tuvāk bērnam, bet nav pieļaujams, ka klasē mācās 3-4 skolēni. Viņa atgādināja pamatskolu vadībai, ka nevajadzētu baidīties par skolu slēgšanu, bet jādomā par pedagogu kvalifikāciju un skolēnu nogādāšanu skolās. Ministre uzsvēra, ka Preiļu rajonā pašlaik vismaz četras vidusskolas nav pilnībā nokomplektētas. Pašam novadam jālemj, ko tas var atļauties, bet valdība varot pateikt, cik var atbalstīt no savas puses.
T. Koķe bija gandarīta par paveikto Preiļu Valsts ģimnāzijā, kas, izmantojot nacionālo un Eiropas Savienības finansējumu, aprīkota ar kvalitatīvu materiāli tehnisko bāzi, īpaši dabaszinātnēs un matemātikā, tajā strādā atbilstoši sagatavoti skolotāji, ar izciliem sasniegumiem mācās ieinteresēti jaunieši no plašas apkārtnes.
Daugavpils un Rēzekne – baranka ar caurumu
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns tikās ar Balvu un Preiļu rajona pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu administratīvi teritoriālās reformas gaitu un pamatprincipus rajonu pašvaldību reorganizācijai. Saskaņā ar valdībā apstiprināto administratīvi teritoriālo iedalījumu Balvu rajonā ir paredzēta Balvu, Rugāju un Viļakas novada izveide. Savukārt Preiļu rajonā tiks izveidoti pieci novadi: Aglonas, Riebiņu, Līvānu, Preiļu un Vārkavas. Tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, E.Zalāns uzsvēra, ka administratīvi teritoriālā reforma gandrīz noslēgusies un atpakaļceļa vairs nav. Saeima ir pieņēmusi 15 ar reformu saistītus likumu grozījumus un vēl rudens sesijā tikšot grozīti vismaz 100 likumi.
Ministrs arī informēja par Saeimā pieņemto rajona reorganizācijas likumu, aicinot pašvaldības aktīvi strādāt, lai līdz gada beigām vienotos par rajona reorganizācijas plāna izstrādi. Līdz šā gada septembrim MK jau apstiprinās noteikumus, kas regulēs rajonu reorganizācijas plāna izstrādes kārtību un saturu.
E. Zalāns atzina, ka Latgalē Preiļi un Līvāni ir visvairāk gatavi reformai. Negatīvi viņš vērtē Daugavpils un Rēzeknes pilsētu palikšanu ārpus novadu veidošanas. Šajās pilsētās nav mijiedarbības ar laukiem, kas neesot pareizi, jo uz citu novadu fona tās izskatās kā baranka ar caurumu.
Pašvaldību vadītāji sarunā ar ministru interesējās par atsevišķu funkciju nodošanu novadu pašvaldībām, īpaši izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomā. E.Zalāns informēja, ka sarunās ar nozaru ministrijām ir sagatavoti priekšlikumi par šobrīd rajona pašvaldību pārziņā esošo funkciju nodošanu jaunveidojamajiem novadiem, kas jau ir iestrādāti normatīvajos aktos.
Pašvaldību vadītāji interesējās arī par otrā līmeņa pašvaldību jeb apriņķa veidošanu. Ministrs atzīmēja, ka otrā līmeņa pašvaldības varētu tikt veidotas vienīgi tādā gadījumā, ja panāktu vienošanos par valsts pārvaldes decentralizāciju un līdz ar to – valsts varas un sniegto pakalpojumu tuvināšanu iedzīvotājiem. E.Zalāna vadībā ir izveidota darba grupa, kas diskutē par otrā līmeņa pašvaldības izveidošanas iespējam un priekšlikumi MK tiks iesniegti līdz gada beigām.
Balvos ministrs pasniedza RAPLM Gada balvu Balvu rajona padomes priekšsēdētājai Regīnai Kuļšai un Šķilbēnu pagasta padomes priekšsēdētājam Sergejam Maksimovam.