Saeimas komisija beidzot uzklausa latgaliešus

5.februārī, tiekoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, vairāku institūciju pārstāvji un Latgales Studentu centra valdes priekšsēdētāja Ilona Zaiceva vienojās, ka nepieciešams noteikt atbildīgo institūciju, kura valstiskā līmenī koordinēs latgaliešu rakstu valodas aizsardzību un attīstību.

Sēdē, kurā tika runāts par biedrības “Latgales Studentu centrs” aktualizēto jautājumu par latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts valodas komisijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda pārstāvji, kā arī Latgales Studentu centra valdes priekšsēdētāja.

IZM informēja, ka izveidotā darba grupa, kurā piedalījās valsts valodas politikas īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji, savas kompetences ietvaros izvērtēja pašreizējo situāciju. Darba grupa piedāvā papildināt šobrīd jau spēkā esošos politikas plānošanas dokumentus un tādejādi nodrošināt pamatojumu finansējuma piesaistei latgaliešu rakstu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai.

Patlaban tiekot risināts jautājums par Rīcības plānu latgaliešu rakstu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai, iekļaujot tā izstrādāšanu Kultūras ministrijas rīcības plānā politikas pamatnostādņu “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts” īstenošanai 2007.-2009.gadā, skaidroja IZM. Rīcības plāna īstenošanas uzraudzību paredzēts uzdot IZM Valsts valodas politikas programmas Koordinācijas padomei.

Valsts valodas komisijas pārstāve uzskata, ka par latgaliešu valodas attīstību valstiskā līmenī tiekot domāts pietiekami, bet par padarīto un iecerēto ir vairāk jārunā, tāpēc svarīga ir koordinējošās institūcijas loma.

Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe stāstīja, ka pastāv iespējas saņemt finansējumu, ja vien projekts ir kvalitatīvs – projektiem jābūt aktuāliem, daudzveidīgiem un mūsdienīgiem.
Savukārt Latgales Studentu centra valdes priekšsēdētāja norādīja uz nekoordinēto informācijas apriti iesaistīto institūciju ietvaros. Zaiceva uzsvēra: “Ir jāstaigā no kabineta uz kabinetu, lai kaut ko uzzinātu. Tāpēc es uzskatu, ka jābūt konkrētiem cilvēkiem ar konkrētiem pienākumiem, pie kuriem var droši vērsties un ar kuriem runāt par latgaliešu valodas jautājumiem.”

Zaiceva pauda arī neizpratni par to, ka informācija par darba grupas paveikto un citu atbildīgo institūciju aktivitātēm tiek nosūtīta lielākoties tikai Rīgas laikrakstiem, nevis reģionālajai presei. “Informācija par darba grupas sanāksmēs nolemto un citiem svarīgiem jautājumiem ir jāsūta reģionālajiem laikrakstiem, jo tieši latgalieši rakstīs projektus nevis rīdzinieki,” uzsvēra Zaiceva.

Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētāja Anna Stafecka pastāstīja, ka izstrādātos latgaliešu rakstu valodas noteikumus, kuri pērn jau tika publicēti “Latvijas Vēstnesī”, ir jāpublicē arī reģionālajos laikrakstos.

Tāpat viņa pauda pārliecību, ka, lai gan latgaliešu rakstu valodai ir dažādas variācijas, pieņemtos noteikumus ir iespējams mācīt un tos arī pieņems sabiedrība, ja tie būs apstiprināti Ministru kabinetā. Kā noradīja Stafecka, skolotājus var apmācīt vasaras kursos, savukārt skolu mācību saturā būtu jāiekļauj vismaz sadaļa par latgaliešu valodu – par tās rakstības pamatprincipiem, tās lietošanu, vēsturi, latgaliešu literatūru.

Latgales Studentu centra valdes priekšsēdētāja pastāstīja, ka pašu iniciatīvas rezultātā ik gadu tiek rīkots latgaliešu valodas apmācības cikls – nometne “Atzolys”, kuras laikā apmēram 40 jauniešiem tiek mācīta latgaliešu rakstu valoda, vēsture.
“Bet šāda nometne tiek rīkota, tikai pateicoties pašu latgaliešu spēkiem un resursiem. Tomēr es saskatu zināmu netaisnību – mēs visi maksājam nodokļus, tāpēc arī latgalieši ir pelnījuši, ka viņu aktivitātes tiek finansiāli pabalstītas. Bet diemžēl gribētāji savam bērnam latgaliešu valodu šobrīd var mācīt tikai pašu spēkiem un savās mājās. Mums ir tikai dažas skolas, kurās kā izvēles priekšmets tiek piedāvāta latgaliešu valoda,” skaidroja Zaiceva.

Savukārt daži atbildīgo institūciju pārstāvji un atsevišķi deputāti lika saprast, ka “mazāk prasiet no Rīgas” un ka latgaliešiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva, uz ko Zaiceva norādīja: “Redziet, mēs jau atkal nonākam situācijā – dariet visu paši, bet tā nevar, jo Latgale un latgaliešu valoda ir valsts un tās kultūras sastāvdaļa.”
Uz to, ka latgaliešu valoda nav tikai latviešu valodas dialekts, kam būtu ierādāma vien fragmentāra vieta mācību programmās, norādīja arī Valsts valodas centra Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētāja Stafecka: “Latgaliešu valoda ir neatņemama latviešu valodas sastāvdaļa, un ar to nepietiks, ja mācību programmā sadaļā “dialekti” tiks pieminēta latgaliešu valoda.”

Savos izteikumos ass bija apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Pēteris Tabūns: “Latgaliešu valodai valstiskā līmenī tiek pievērsta ļoti maza uzmanība, tāpēc arī sasniegumu nav. Tas, ka latgalieši daudz neprotestē un iztiek ar to, kas viņiem ir, nenozīmē, ka Valsts valodas likums tiek pildīts.”
Tabūns, atskatoties uz 17 neatkarības gadiem, secināja, ka nekur tālu valsts institūcijas latgaliešu valodas attīstībā nav tikušas. Viņš norādīja, ka valodas aizsardzības un attīstības pasākumiem jābūt sistemātiskiem: “Nevar viss notikt epizodiski – ko nozīmē atsevišķi pasākumi valodai? Tas ir nepiedodami nepietiekami,” sacīja politiķis.

Jakovs Pliners (PCTVL), atsaucoties uz sarunu ar Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani, piekrita, ka latgaliešu valoda nav dialekts vai latviešu valodas paveids, bet gan patstāvīga valoda. “Aldermane man skaidroja – vai tad ukraiņu valodu mēs saucam par krievu valodas paveidu? Mēs nedrīkstam pazaudēt latgaliešu valodu, jo tā ir mūsu visu kultūras sastāvdaļa,” uzsvēra Pliners.

“Kamēr būs Latgale, pastāvēs arī latgaliešu valoda,” noslēdzot debates, uzsvēra Jānis Dukšinskis (LPP/LC). ” Rezumējot pārrunāto, var secināt, ka liela uzmanība jāpievērš tieši latgaliešu rakstu valodas saglabāšanai, apmācībai un attīstībai. Ļoti svarīgi latgaliešu valodu popularizēt tieši jauniešu vidū.”

Arī laikraksts „Latvijas Avīze” 7. februārī publicējis rakstu ar nosaukumu: „Par Latgali – visaugstākajā līmenī”. Tajā īsumā atspoguļots augstākminētās tikšanās saturs.

„Aptuveni pirms gada biedrība “Latgales studentu centrs” nāca klajā ar iniciatīvu pievērst lielāku uzmanību latgaliešu rakstu valodas kopšanai. Vairākām ministrijām biedrība nosūtīja vēstuli, uzdodot jautājumu, vai Latvijā tiek ievērota Valsts valodas likumā noteiktā prasība nodrošināt latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu un attīstību un kura valsts institūcija par to atbild. Otrs jautājums: kādi pasākumi veikti un plānoti latgaliskās identitātes saglabāšanai.”

5. februāra Saeimas komisijas sēdē Izglītības ministrijas Valsts valodas politikas departamenta direktora pienākumu izpildītāja Vineta Ernstsone esot izteikusies, ka latgaliešu rakstu valodas atbalstam pasākumi tiek īstenoti, tiek veicināta arī latgaliešu folkloras un kultūras izpēte. Šajā jomā izdarīts patiešām daudz. Taču dažādu Latgales organizāciju starpā trūkst informācijas apmaiņas un “rīcības koordinācijas”. Nelaime tā, ka latgalieši, kā jau īsti latvieši, nemākot sadarboties.

Neilgi pirms Saeimas komisijas sēdes par latgaliešu rakstu valodu sprieduši arī Valsts valodas komisijā. Komisijas priekšsēdētāja vietniece Daiga Joma atzinusi, ka valodnieki nonākuši pie secinājuma – kādai institūcijai jāuzņemas koordinēt pasākumus latgaliešu valodas un kultūras atbalstam. Otra problēma – diemžēl Latgales sabiedrībā, kā šķiet, neesot pietiekami spēcīgas autoritātes, kas dažādu organizāciju pūliņus spētu saliedēt un vadīt. „Finansējums latviešu valodas attīstībai ir piešķirts pietiekamā apjomā, ir jārunā par tā sadali,” piebilst D.Joma.

Deputāts Raimonds Pauls atļāvās pajokot: “Ja paceļas Latgales jautājums, tad drīz laikam būs vēlēšanas!” Jau daudz nopietnāk viņš piebilda: būtu vēlams, lai latgalieši paši aktīvāk Latgales lietas ņemtu savās rokās. Arī Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe uzsvēra: fonds piešķir finansējumu kvalitatīvi uzrakstītiem projektiem, un norādīja, ka “tikai dažas personas regulāri iesniedz projektus saistībā ar latgaliešu valodas kopšanu”. Viens no tiem, kura projekti regulāri tiekot atbalstīti, esot Latgales kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis.

Dzintars Ābiķis rosināja vairāk uzmanības pievērst latviskās izglītības nostiprināšanai Latgalē, kas padomju gados gājusi mazumā. “Jāstrādā, lai stiprinātu latviešu valodas pozīcijas Latgalē. Ja būs latviešu skolas, tās strādās pie Latgales kultūras mantojuma nostiprināšanas.” Tam piekrīt arī Valsts valodas centra Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētāja Anna Stafecka: “Latgalē latgaliskais ir latviskais. Latgaliešu valoda ir latviskās kultūras neatņemama sastāvdaļa, un tas jāievēro arī izglītības sistēmā.” “Latgaliešu valoda ir latviešu valodas otra forma,” sarunā ar „Latvijas Avīzes žurnālisti uzsvēris J. Elksnis.

Taču aizvainojošs ir „Latvijas Avīzes” žurnālistes viedoklis, ka jautājumā par latgaliešu valodu acīmredzot trūkst vecāku un skolēnu pieprasījuma, un tas esot vienīgais iemesls, kāpēc latgaliešu valodu skolēni var apgūt tikai trīs vai četrās Latgales skolās. Arī skolotāju pretenzijas žurnāliste personīgi nav aptaujājusi.

Tik pat nepamatotas ir laikraksta apsūdzības, ka „Latgales Studentu centrs” neesot izrādījis interesi sadarboties ar citām latgaliešu organizācijām. Tieši otrādi biedrības pārstāvji vienmēr ir centušies piedalīties visos latgaliešu organizāciju rīkotajos pasākumos. Un šī gada 8. martā tiks sarīkots latgaliešu nevalstisko organizāciju kongress – informāciju par to varat iegūt interneta portālā: www.lakuga.lv

„Latvijas Avīzes” pārstāvjiem arī būtu jāņem vērā, ka līdz šim „Latgales Studentu centrs” oficiāli nav izvirzījis prasību latgaliešu valodai piešķirt reģionālās valodas statusu. Šobrīd ir prasība ievērot Valsts valodas likumā norādītās normas. Tāpat jāatzīmē, ka nekorekts ir laikraksta paziņojums par latgaliešu centieniem netieši panākt reģionālās vai minoritāšu valodas statusa automātisku piešķiršanu arī krievu valodai.

Raksta tapšanā izmantotie materiāli: LETA un www.la.lv