Pupuzīds, Šustrīs i bezdeleigys

Laikam piec vysys taisneibys maņ niu ite byutu juoroksta par latgalīšu rokstu volūdys ortografeju. Par raksteibys reformu i ortografejis seminaru.
Tys byutu pareizi, paradzami i svieteigi.

Partū ka taidā veidā es sovā dīnrokstā varātu pasaceit, kū dūmoju i doru. Itei byutu muna īspieja pastuosteit, ka itū sastdīņ Rēzeknē nūtiks informativs seminars par latgalīšu rokstu volūdu i juos nuusacejumim.
Vēļ es varātu izstuosteit, kas ir paradzāts itymā seminarā. Varātu pastuosteit, ka tī varēs dabuot nūdrukuotus ortografejis nūsacejumus.
I ka tū vysu es doru deļtuo, kab beigtūs naaugleigī uo-ō kari, kas pajem par daudz latgalīšu spāka i energejis, lai jī padareitu kū nabejs pruoteiguoku, na rītu cyts iz cyta.

Ak jau nu suoku maņ vajadzātu runuot par saglobuotū raksteibys tradiceju i tū, kas guojs kluot nu jauna. Vajadzātu pastuosteit, kaids itai ortografejai sakars ar Stroda raksteibu i juo suoktuos ortografejis reformys turpynuojumu, tymā skaitā – pījimtū lāmumu izstruoduotajā ortografejis sistemā divskani [uo] apzeimuot kai ar uo, tai ari ar ō.

Vajadzātu pasaceit, ka na jau kača spolvys kruosa nūsoka, cik medeigs jis byus.
Ka kača kruosu doba dalosa nu sova genu kruojuma i tei ir tikai vierspuse.
A apakšā ir daudzi vaira, vasala sistema, kai tys vyss struodoj, kai nu vīnys šyunys rūnās vasals kačs. Vysa juo mīsa, aste, ūsys, zūbi i meikstais kažuks.

Taipat ari volūdys raksteiba ir kompromiss, kū pījem par normu. Tei ir sistema, kū var tikai precizēt, na izdūmuot nu jauna – kačs vysod byus kačs.
Kaidim burtim roksta, tei jau cyta runa – ka tik roksta. Kaidā kruosā kačam streipis voi plemis, nav svareigi. Ka tik giun pelis.

Sovu mamu es ļūbeju vīnaiž stypri i kai muoti, i mōti.
Ir labi, ka es jei sovā volūdā varu pīraksteit, cik cīši es juos ļūbeju.

Bet vyspuor es asu cīši nūguruse nu itūs vysu streidu i jimšonuos.
Gribieju pastuosteit par Viļānu tiergu.

Tiergs beja leluoks nakai pyrms mieneša. Speidēja saule, leita nabeja, i tierdzinīki suoce dorbu jau pošā reita agrumā, iz prūm braukšonu cyluojuos tik jau piec vīnu dīnā. Piercieju ari beja gona.
Spēlēja indiani ar sovom stabulem, beja kasešu i disku buoba, bet jei nazkas beja ar tumbom, muzyku nalaide. Pi stadiona urkstēja syvāni, klīdze zūsyni i rēja sunalāni. Vīnā mašynā beja i truši, tok tī nikuo nasaceja.
Puors mašynuos beja īslāgta radeja. Cytā skanēja krīvu popsa, cytā latvīšu šlāgeri. Iz puors mašynu beja streipainuos krīvu svātku baņteitis, puors mašynom iz kapota beja tautyski deči.
Parostajā vītā beja ari pļuša dečs ar luoci – pi piļsātys dūmis. Kai eimu, navaru nūsaprīcuot. Vajag že! Taišni pi dūmis!

Maņ tiergā beja divejis svareigys dzelys. Vajadzēja nūpierkt syvānus i gūvei apaušus.

Koč zynuoju, ka Viļānūs cīnā agrī tiergi i vysu izpierk jau nu reita, nikai navarieju pīsaceļt. Cikom jau tāvs ar muoti nasuoce runuot, ka vaira nav tolka braukt – vysi lobuokī cyuku mygi byus jau izpierkti.
Ar mūkom ap septenim nu reita aizbraucem da Viļānu tierga. Mašynu to nabeja daudz, ļaužu ar namanēja. Nūlyku mašynu aiz stadiona, i garom vacajim kopim guojom piec syvānu.

Tai i beja. Vysi jau izpierkti.
Pi vīnys buobys beja bolts syvāns ar garu spolvu. Sasaruovs gulēja solmūs. Pi veča beja opoli syvāni ar krotalejom ausīs. Pi cyta veča pa mašynys bagažnīku jorzuoja nazkaidi pusizkāmiejuši syvāni, a taišni sūplok beja mašyna, kur beja kaste, a kastē vīns pats syvāns – opols kai rutuļs i raibs kai puče. Par gabaleņu beja vēļ vīns syvāns – sasaruovs komulī, nūsaļs i biedeigs. Taids pakūds.

Meklējem, meklējem. Vēremēs, vēremēs.
Cikom jēmemēs, nu jorzaklu bagažnīka aiz pakalis kuoju jau izcēle treis kvīcūšus breinumus i sakratēja maisā.
Muotei jī napatyka – asūši pabuoli.
Vecs to līlēja – breineigi syvāni, ād vysu.
Muote to naticēja, par daudz mozi. Da i nazkaidi aizvuorguši.

Nūpierkom opolū Pupuzīdu. Jis i mutis napaplēte, tik maisā nūurkstēja. Jis iz tiergu beja atbraucs nu dzeraunis aiz Preiļu.
Aizguojom vērtīs tūs vīninīku. Kūdū izsmuodēja par reizis. Mozeņū vēremēs, vēremēs, nikai navarēja saprast. A tys taids šustrys – sukstinēja vīn pa gaisu, da i smecere te solmūs, te jau puori bortam. Až lēce sasavasaluot. Atbraucs nu Stabuļnīku dzeraunis.
Tai i nūpierkom puoreiti. Niu myusim diveji syvāni – Pupuzīds i Šustrīs. Gūvei apaušus tože nūpierku. Kai reize spolvys kruosā.

Aizvedem iz sātu, a syvānim myura klāvā solts. Juotaisa durovys cīši. A kai aiztaiseisi – bezdeleigom kai reize ligzda juolepej. Lidinej pa pogolmu ar muolim kņuobī, pi dorba nateik. Taipat tok sāta juotaisa, bārni juoperej. Cikom sakaļss muoli, cikom saness syltumam mygu. Tai i nasaīs zam aizliduošonys izvoduot ūtra perekļa.
Pamessi škierbu, otkon viejs valk. Otkon syvāni treis i naguļ.

Pajiemu Šustrū kliepī, iznešu uorā i īlyku kastē vystu sieteņā. Gaiļs vēļ nūsavēre par placu i nūsaklīdze, ka tai tei dzela naīs vys. A kas to juo klausuos. Lai mozī guļ sauleitē.
Pajiemu Pupuzīdu, a tys kai kačalāns – sēd kliepī i nikuo nasoka. A sylts taids, meikstu uodeņu. Saulē obeji sasyla i aizmyga.
Piec šaļts, kod jau guojs iz gūvs slaukšonys laiku, Pupuzīds izavēle uorā nu kastis i mudri pa vystu sieteņu šukstinēt. Daguns zemē da ocu, rūk zemis i pats prīceigs! Aste gryndzynā.
A Šustrīs sēd kastē, verās i nikuo nasoka. Sauleitē labi, sylts.

Bezdeleigys, īraudziejušys itaidu naparādu klāva prīškā, suoce klīgt. Lidoj tik i klīdz.
Cylvāka nasabeist a ni, var koč kas staiguot pa klāvu, nasabeist. Syvāna bais.

Taida saguoja tierga dīna myusu sātā. Jauna dzeiveiba kluot.