Pereišona, cereibys i latgalīšu muzyka

Pa taisnū nu Latgolys Studentu centra organizeituo koncerta “Taiseits Latgolā” Preiļūs brauču iz Boltkrīveju. Pa ceļam tik ībrauču sātā salaseit montys, pagulēt i paēst.Taidi puorskriejīni vysu laiku. Nav mīra. A kū padareisi. Vosora.

Koncertam nabeja ni vainis. Gona i muzykys, i cylvāku.
Tik vadeituojs nazkaids jūceigs – šaļtim navarēja saprast – runoj latgaliski voi latvyski. Pa vydu pylns ar krīvu vuordim.
Kuortejū reizi pīsaruoda – volūda nalītuota saryus. Ka kasdīnys juo nakūpsi, aizīs pūstā pats lobuokais mehanisms i aparats.

Kai kasdīnys atsajaunoj antivirusu programa datorā, tai kasdīnys vajadzātu padūmuot par antisprosteibu programu sovā volūdā.
Bez sprosteibu, paviršeibys – kaids vuords iz mēlis, tai spļaunu. Tys nikas, ka puse pa krīvyskam, puse pa latvyskam.

Kai antivirusu programu kur nabejs izstruodoj specialisti, tai nazkam juokūp i volūda – juodūmoj termini, juosakuortoj raksteiba, juotaisa vuordneicys, juoroksta gruomotys.
Vēļ lobuok – ar sovys vaļsts atbolstu.

Nu reita brauču iz sātu i dūmuoju, cik jūceigi tys vyss.
Kai idejis rūnās, atsateista i pīsapylda. Gondreiž voi saīt – ka eistyn kuo gribi i tuo tymā šaļtī vajag, tys pīsapylda i ir. Na par reizis. Piec laika i varbyut cytā veidā, tok ir.
Nazkod seņsenejūs laikūs – pyrms godu 5 voi 6 – sovā storpā runuojom par narealu ideju – kaidā vītā Latgolā sareikuot koncertu ar latgalīšu dzīsmem.

Sprīdem, ka varātu paaicynuot vysaidys grupys i aicynuot jom vysmoz vīnu dzīsmi nūspēlēt latgaliski. Tai saceit, obligatuos nūdavys. Pi seve runuojom – cik tys byutu interesnai. Sareikuot latgalīšu muzykys koncertu Latgolys jaunuotnei.
Tod i pruotā naīguoja, ka varātu saīt eists latgalīšu grupu koncerts. Saguoja.

Voi varēja pruotā īīt, ka piec nazcik godu byus “Atzolys”, jimuos sasatiks muzykanti i klauseituoji, ka jau 2004. goda rudinī “Borowa MC” pīsadaleis koncertā Reigā i iz jū leidza nūbrauks i leidza juss atzolīši taututārpūs ar lāpom, ka 2006. goda suokuos “Borowa MC” tiks Latvejis viereibys centrā i sajims bolvys par sovu muzyku, ka piec kaida laika izdevieji sasajims palaist muzykys tiergā ari grupu “Bez PVN” , ka muzykanti suoks spēlēt, ka Valdis Labinskis sataiseis radeju, kas raida latgalīšu volūdā – “Latgolys Radeju” – i kū var atrast i dzierdēt ari škārsteiklā, ka latgalīšu muzykai atsarass klauseituoji i leidza jutieji.

Braukdama iz koncertu, Rībeņūs pajiemu divejus puikeļus. Stopuoja iz Preilim.
Vieļuok redzieju, kai doncuoja. A nu reita, braukdama iz sātu, īraudzieju – jau atguojuši kuojom da Rībeņu. Laikam nivīns jūs nabeja jiems mašynā i veds iz sātu.
Vajag tok tai sasagaideit. Otkon jūs īraudzeit iz ceļa.

Tik jūceigai ir īraudzeit mierķauditoreju sejā. Kaidi jī ir. Latgalīšu muzykys klauseituoji, leidzajutieji.
Kam vajag tuo, kas ir izpereits.

Koncerts beja izadevs. Gona klauseituoju, gona doncuotuoju.
Da poša reita ogruma.

Pīters Luocs to gon stuovēja pi īejis Preiļu parkā pi sova latgalīšu gruomotu golda i vaidēja, ka myusu dīnuos nivīnam navajag lobys gruomotys. Ka nivīns napierk. Ka īt garom i labi, ka pasaver, paškūrsta.
Ak jau napierk gon – lai jei stuovātu plauktā i byutu apziņa, ka tī ir salykta eista latgalīša cīneiga biblioteka.
Es ar nu juo majā par pīcdesmit saņtimim nūpierku tikai nazkod 90. godūs izdūtū M. Andžānis stuostu kruojumu bārnim “Puisāns i koza”. Vajadzēja duovonai.
Gruomota jau vaca i nūsanosuojuse pa tiergim. Da i taipat izdūta na cīši lobā kvalitatē.
Tok lobuokys nav.
Nav bārnu literaturys latgaliski.

Tai i saīt, ka latgalīšu gruomotu tikpat kai napierku i poša. Zynu, ka taipat nabyus laika puorskaiteit. Ka tei itūšaļt nabyus prioritate.
Bez tuo – kurys gruomotys asu gribiejuse, jau seņ asu nūpierkuse voi sajāmuse duovonā. Kas ir tuo vārtys.
Naskaitu, ka byutu vajadzeigs nūpierkt vysu, kas ir latgaliski. Taida plaukta maņ ari nav, kur gruomotys likt plykys likšonys piec.

Ar gruomotom vyspuor nav vīgli.
Moz, ka vajag atrast i izaudzynuot autoru, kas spiej, muok i gryb raksteit latgaliski i radeit lobu literaturu. Vajag atrast i skaiteituoja, kas spiej, muok i gryb skaiteit latgaliski.
Apzynuotai soku – vajag atrast, partū ka latgalīšu gruomotu izdeviejim ir vīna lela nalaime – namuoceišona izplateit sovu produktu. Sok, kas gribēs, tys atrass. Lai stuov nūlyktovā.

Tok bez gruomotu eistyn var iztikt.
Ka meklēs, to kaids trokais. Videjais skaiteituojs iztiks.
Normals patārātuojs pierks vysu cytu īmesļu deļ, na deļtuo, ka tei tok latgalīšu gruomota. Pierks autora, teksta, reklamys, pīejameibys, acīs īsadūršonys, vuoka dizaina, nūformiejuma, īsiejuma i papeira kvalitatis deļ.
I voi tod vēļ nūpierks. Mož tikai pacyluos i nūliks.

Nivīna gruomota, lai cik loba, nivīns rakstnīks voi dzejnīks nabyutu sataisiejs taidu vātru i leidzajusšonu kai muzykants i juo muzyka.
Tei ir realitate. Partū paļdis jim. Ka jī atsaroda eistajā laikā i saškeļvinēja Latvejis iudini.

Jau kurū reizi pīsaruoda, ka myusu dīnu sabīdreiba ir slinka. Ka ciļvēce vyspuor ir slinka. Ka jai pateik dzīsmis i daņči, na drukuotūs tekstu skaiteišona.
Skaiteišona vyspuor ir izradzātūs privilegeja. Vuiceitūs i ziņkuoreigūs. Kam nav gona ar sovu pasauli i ar tū pasauli, kū jī dzierd apleik i radejā, redz iz īlys, teļvīzerī, škārsteiklā i kinuos i kas pats buožās viersā.

Kai ar tom gruomotom ni beja i byus, tok koč atgalīšu muzykys niu jau tik daudz, ka koncerts īsastīpe da vālys nakts. Varbyut i nikiadys vainis. Kurs gribēs, tys sova sagaideis.

Nedeļu dzeivuoju Boltkrīvejā, tuolejā dzeraunē aiz dobys rezervata rūbeža, meža vydā i pamastā sātā. Dzeraune Tereški ir myruse, tī nivīns nadzeivoj. Tik lapsinis i bezdeleigys. Naredz pat zvierbuļu – kuo jim meklēt vītā, kur zemē nanūbierst ni gryudi, ni kaidi mylti, putruomi. Kur nav ni vystu, ni cyuku, ni gūvu, ni zyrgu. Tik pluovoj meža cyukys i mežā bļaun meža uoži.
Lela daļa sātu aizvastys prūm – ka iz nūpierktuo zemis gobola diveju godu laikā napastota sātu, vaļdeiba jū atjem. Tai cylvāki, kas pi Minskys bejušajūs armejis poligonūs sapierkuši zemi, meklej pa pamastajom dzeraunem sātys, pierk, aizvad i pastota iz sovys zemis skota piec.

Ka sāta, seviški ceļa molā, stuov naapkūpta, naappļauta i apaug ar kryumim, pošvaļdeiba lem, kū ar jū dareit. Goduos, ka izlem nūjaukt – ka jau saiminīkam juos navajag. Voi izlīk struopi.
Partū ceļa moluos sātys izmaļavuotys vysuos varaveiksnis kruosuos. Aiz lelys ceņteibys. Partū izpļauti vysi gruovi, dzeraunem salykti ružovi statini, sastateitys samtinis i pat stulpi i akmini ceļa molā nūkruosuoti iņdeigi sorkoni, zyli, dzaltoni, zali i liļovi.

Tai Tereškūs nu nazkodejūs ostoņpadsmit sātu niu palykušys tik četrys. Vīna stuov kai dača, cytys nūpierkuši etnografiskuos bīdreibys bīdri – lai stuov eistys i sovā vītā, na nazkur svešā poligonā par apsmīkli.

Dzeivuoju nedeli bez elektreibys (tikai ar generatoru), bez mobiluo telepona zonys, bez škārsteikla i bez gultys. Ar kruosnī taiseitom brūkaškom i vakareņom, ar blīnim, kas capti uora kuknē iz plitenis, kas salykta nu ceglu, kas jimti nu nūjauktūs sātu sabrukušūs cepļu.
Da tyvuokuo veikala – pīci kilometri. Pa ceļu, kur meža tehnika izsytuse taidys dūbis, ka leita iudiņs sasastuojs jiuruos. Vīna ir Malnuo jiura, ūtra – Baltejis jiura. Ituos div pļaņčkys naizkolst nikod.

Žyguļs ruopoj jom cauri, iudiņs ar viļnim sytās gruovamolys kuorklūs i prīdēs. Ar cytu mašynu varbyut i naizbrauktu. Ka vīneigi ar kaidu apvyda mašynu ar augstajim skrytulim.
Nivīnam tuos dzeraunis vaira navajag. Tikai trokajim, kam vajag vysa tuo, kuo cytim navajag.

Tei beja Boltkrīvejis etnografiskuos bīdreibys organizeituo omotu vuiceibu nūmetne. Jim taidu pasuokumu itymā vosorā ir vairuok gobolu – jau beja puors ekspediceju, byus daņču vuiceičonuos nūmetne i vēļ puors ekspediceju.

Jī ir etnografi, kas ar mozu, dreižuok nikaidu sovys vaļdeibys atbolstu losa kūpā sovys tautys bagateibys, kuo jai pošai vaira navajag. Na tikai etnografiskūs lītu, a omotu, dzīšmu, daņču i stuosteitū bagateibu.

Partū ka boltkrīvu volūdu to vuica škola, jimā ir lela daļa paziņuojumu, īlu nūsaukumu, uzrokstu, a runuot jimā narunoj. Boltkrīvu volūda ir dzeraunis i kolhoza volūda. Naveiksminīku volūda.

Kurs boltkrīvs ir izasits dzeivē i dzeivoj piļsātā, tys runoj krīvyski. Kurs gryb izasist dzeivē, tys runoj krīvyski.

Tok vysod atsarūn kaids, kam nav mīra. Kam vajag tuo, kuo cytim navajag.
Varbyut piec laika tuo aizavajag i cytim, tik tod jau var byut par vieli – volūda seņ aizlaista pūstā.

Niu jau nazcik godu ir atsaroduši entuziasti, kas reanimej pryušu volūdu – trešū i myrušū baltu volūdu.
Jem vacūs rokstu pīminiekļus i rauga nu jūs sataiseit myusu dīnu volūdu.
Pryuši nazkod paskaitēja, ka dzeivē var izasist ar vuocu volūdu. Ka pryusiski runoj tikai naveiksminīki.

Voi latgalīši paskaiteis, ka veiksminīki runoj latvyski?

Vakar vīnūs i pīcpadsmit minotūs izlyku iz ūlu vystu.
Perine, izpūrkšuse spolvys, klukst. Vajag bārnu.
Piec treju nedeļu byus cuoli. Ka nasaīs zuoperē.

Lānom i ar pacīteibu perine sēd iz desmit ūlu. Aizmierst par vysu iz pasauļa. Ni āduse, ni dzāruse. Tik ād, cik juos izceļ nu perekļa i pabaroj.

Par reizis nikas nasarūn iz leidzonys vītys. Pajem ūlu i siedi.
Aizmiersti par tū, ka nivīnam juos niule navajag. Kod byus cuoli, vajadzēs vysim.
Apaugļoj ideju i gaidi, kas nu juos izaškeļs – gaiļs voi vysta.

29.julī Rēziknē latgalīšu muzykys koncerts “Latgolys Radejis nakts”.
A vakar izdzierdu spletnis, ka 12. septembrī byus grupys “Dabasu Durovys” koncerts i diska prezentaceja. Lai labi lūbās, gaideišu! Maņ pateik jūs humors.

Vēļ es gaidu Maltys breinuma Guntika disku – ar juo dzeju i dzīsmem. Maņ ruodīs, reši goduos satikt koč kū eistu, kas īt nu īškom. Šudiņdīnys Latgolys realitatis i ļaužu attīceibu škārsgrīzums talanteiga cylvāka acim.
Zynu, ka talants na vysod īt kūpā ar spieju izasist. Vysleidza gaidu. Tei nav taida muzyka i dzeja, kas pateik vysim. Tys ir eksotisks i tepat sātā izaudzs breinums, nanūgludynuots i naizpuceits.
Deļtuo i gaidu.

Šūgod nūtiks ari “Atzolys”!
Ka kurs nazyna – “Atzolys” ir jaunīšu vosorys seminars jaunīšim nu 15 da 19 godu, kam interesej Latgola i latgaliskais. Juo mierkis ir īpazeistynuot jaunīšus ar Latgolys nūvoda viesturi i kulturu, paleidzēt apsazynuot sova dzymtuo nūvoda kulturys sovpateibu, byut lapnam par jū.

Seminarā “Atzolys” jaunīši apgiust latgalīšu rokstu volūdu, latgaliskuos tradicejis, latgalīšu literaturu, kulturviesturi, tū apvīnojūt ar lītdereigu i aizraujūšu atpyutu.
“Atzolys” – tei ir vareiba byut latgaliskā vidē kūpā ar vīnaudžim i nasabeit runuot latgaliski i apsazynuot sevi kai latgalīti. Atzolīši –tī ir ļauds, kas runoj, dūmoj, dzīd, sepinej i sapynoj latgaliski!
I zam beigu – drupeit reklamys. Taipat jau vysi grybātuoji ak jau natiks iz seminaru, tok konkurence vysleidza ir svieteiga līta. Ari raunūtīs piec zynuošonu.

Seminars nūtiks Rēzeknis rajona Bieržgalē nu 2008. goda 18. da 21. augusta. Daleibys moksa ir pīcpadsmit latu, a ceļš da Bieržgalei i atpakaļ juomoksoj pošim daleibnīkim.
Dasasaceišonys kuorteiba ir vīnkuorša, da 9. augusta juoatsyuta sovu CV. Kam syuteit? Pameklej Lakugā.

Siežu pi Maltys upis Tievanānūs i lītoju sābru bezvodu teiklu. Nav ni vainis.
Iz prīšku vēļ. Nu škārsteikla a ni atsakaut. Pat vosorā i pi upis.