Par rudini i sienim, dzeivi i ticeibu

Pyrmuos i pādejuos sieņs – 18. juļa gailinis i 6. novembra gailinis.

Kod 19. julī satyku draugus Preiļu koncertā “Taiseits Latgolā” i sacieju, ka vakar jau iežu sieņu mērci, maņ naticēja – voi ta jau asūšys. Par agri tok. Napasenim tik Juoņadīna cauri, Pīterdīna. Kaidys sieņs?

Kod 6. novembrī aizbrauču iz Rēzekni, iz raidiejumu “Latgalīšu volūda televizejā” Latgolys Regionalajā televizejā, maņ otkon naticēja. Sieņs? Novembrī? Piec solnu? Da goņ jau sasolušys i vacys. Ka tik vēļ na iņdeigys…

A kū padareisi. Taida zīma i taida vosora.

Nabyutu nimoz iz mežu guojuse, a vīnys pazinis e-dīnysgruomotā puorskaitieju, ka Viļānu tiergā var nūpierkt sieņs. Tai tū lītu navarēja pamest. Vajadzēja īt i puorbaudeit.

I beja. Nu suokuma šoks, a tod azarts meklēt. Ir tik jūceigai īt pa novembra mežu, kur vaira naskaņ putynu bolsi, a ar acim laist pa syunu. Novembrī tai nav. Novembrī mežam juobyut tukšam. Novembram pīstuov mikrieslis, palākī tūni i atsabreivuošona nu līkuo – ateimūša zīmys skaidreiba. Na dzaltoni kūšs dzeiveibys ņudzeklis syunā.

Tod es atguoduoju, kū vosorā viļcīnī runuoja diveji krīvi, kas brauce nu Reigys. Ka itūgod cīši daudz sieņu. Oplom daudz sieņu. Ka daudz sieņu ir boda godūs. Kurs čakls, tys pīlosa i zīmu ād. Partū ka sieņs aug mežā, kab vysi nabogi byutu paāduši. Dīvs na mozais bārns – ar vīnu rūku jem, ar ūtru dūd.

Tod jī suoce runuot par nazkū cytu. Par naudu i veseleibu. Ka tys suop i tī dur, a, paļdis Dīvam, vys vēļ var īdzert pa čarkai i dzeivuot. A naudys jau nikod nav bejs i nabyus. Kur lai juos pīsajem vysi – kam jau ir, tam ir. A kam nav, tam juolosa sieņs. Jī nūsasmēja i īruove nu butylkys pa guļdžam. Voi nadzeivuojs paliksi. Taipat jau sova byušona juotur.

Vīnam beja buorda i palāks biņdziuks, ūtram džynsa biksis i nazkaids džempers. Veči kai veči. Sātā sīva i saime. Bejuši iz Reigu dareišonuos.

Varbyut eistyn sieņs aug iz bodu? Varbyut Dīvs eistyn ir lobs i dūd tū, kuo nagaidi i nanūviertej, partū ka gaidi kuo cyta?

Varbyut tev atjem sasnīgtū, kab tu suoktu kū cytu. Kab tu napīsaturātu pi nasvareigu lītu. Kab tu atbreivuotu rūkys jaunam satvierīņam, acs jaunam breinumam i auss jaunai skaņai. Bez zīmys nav pavasara.

Kotrs gols ir jauna suokums. Kotra krize ir tikai saspryngums – kurs izturēs, tys pasaceļs jaunā leidzīnī. Kurs nā, tam krīze nasabeigs nikod. Kas nasalauž, tys vuica dzeivuot i byut. Attaisa jaunys durovys, padūd jaunu ceļu.

Tok palikt nakurīnē i švuorbuos voi attaiseit durovys tuneļa golā ir kotra poša varā. Pošam ir dūts izaraut nu sastynguma. Pošam suokt, atsadūt suokumam voi koč nu suoku tik pasavērt cytaiž i izmontuot tū, kas ir. Pat ka nikuo taida nav. Tik nasvareigi nīki.

Tici voi nā, a saule speid ari novembrī. Zorūs loksta tukli zvierbuli, nu aportys zemis ceļās tvaiks, leitā pīlejušī meži nūsapyuš i piekšņā saulē atmirdz ar naradzātu skaidreibu – bez nikuo līka.

Koč i natici, sieņs byus – i julī, i novembrī. Kod nagaideisi, tod īraudzeisi. Partū ka breinumi ļūbej naticeigūs.

Kod klausūs, kai babys runoj par naudu, es dūmoju, cik nabyutiski tys vyss – dators, telepons, mašyna. Pasokit, kur šudiņ ir patafoni i platis, rysaki i droškys, par blatu dabuotī zuoboki, sekcejis i krystala salatu bļūdys. Kur šudiņ ir vysys krimplena suknis, lopsu kažuki i krinolini.

Kod klausūs, kai babys i dzedi stuosta par sovu dzeivi, es dūmoju par kolektivū atmiņu. Kai jei rūnās i kai vuica voi navuica dzeivuot. Cik mudri vyss aizamierst. 1919. gods, 1940. gods, 1949. gods, 1993. gods. Ir vysaiž gryuši bejs, tok vysod ir ļauds, kas salyuzt, i ir ļauds, kas izdzeivoj. Kas prīceigi nas sovu nostu i nu molys ruodīs – kaida jim skaista i interesna dzeive.

Nazkur ir laime. Ak jau itepat. Tikai juopasaver cytaiž. Nazkur snīgā aug meža zemneicys i nazkur piec solnys aug sieņs. Nazkur ir labi. A varbyut itepat. Itepat Viļānu mežā tok aug sieņs.

I kū tu jom padareisi – solna bejuse i aizguojuse, a juos aug. Prīceigi buož dzaltonus dagunus nu rudiņa leitūs pīlejušuos syunys, smejās sleipajā novembra saulē i gaida nazyn kuo.

Ar ticeibu var puordzeivuot eļni. Kai Ījabs.

Tici i byus. Tevī ir vyss – pavasars i rudiņs, putyni, saule i sieņs. Vaira nakai dūmoj – tik, cik tici. Partū ka laimeigūs dzeive nas 1 cm viers zemis.

Lai Tev izadavuse dīna!