Par cuoli i gruomotom

Publicāts 08.08.2008. www.diena.lv

Lai par kū es ite raksteitu, skaiteituoju aizdūtī vaicuojumi ir tik par volūdu. Ir rūbežys, kam navar tikt puori. Latvīšu Balkanu kolni, latvīšu Gruzeja i Dīnvydoseteja.
Kod es rokstu par volūdu, vaicuojumi ir par munu personeibu. Kas jei taida ir, nu kurīnis jāmusēs i kuo jai vajag.

Tys nūgurdynoj. Vaira nazyni i kuo raksteit, i kam raksteit. Nivīnam nikas napateik. Cylvāki piedejā laikā sirdeigi kai suni. Rej iz kotra, kas pasaruoda iz dzeraunis ūļneicys, izīt publiskajā telpā.
Nav jau švaki, ka ir opoziceja i kritika, tok lobuok pamatoj napatyku, a ni rej voi roksti slapanūs viestiejumus.
Apsveru dūmu klusēt, partū ka, runojūt pret sīnu, var īsadzeivuot bolsa aizsmokumā.

Tai kai dziļuokajā byuteibā maņ ir vysleidza i nivīna nasataisu vuiceit (ka tai nabyutu, struoduotu školā), tod ir pi kuojis, kas skaita i kū soka. Tik ir interesnai vērtīs iz pasauļa. Navar ni atsavērt, ni atsabreinuot.

Vakar maņ vīns pruoteigs cylvāks nūpītnai pavaicuoja, voi tod maņ nav bais par sovu karjeru – ka jau publiskoju itaidus rokstus. Iz munu izbreinu atsacēja – nui, kai to, ka karjeru.
Vaicuoju, kaids tam sakars ar karjeru. Paironizieju – kaids maņ var byut sakars ar karjeru.

Atbiļde beja skaidra. Kurs Latvejā gryb izasist, tam juomuok pyust eistajuos stabulēs.
Ar puorlīceibu tuoli navar tikt. Tys pīstuov jauneibā. Jauneibai pīdūd uoveišonūs. Myuru dauzeišona ar pīrem i zylumi.
Nūpītnam cylvākam ir juodūmoj, kū jis dora. Gols golā, jam ir juoceļ sāta, juoīstota kūks, juonūsyt tuorps, juodzemdej dāls, juonūpierk mašyna, juoatmoksoj krediti. Normals cylvāks navar itai jūkuot, graut sev zam kuoju pundamentu.

Tok mīrs ar tū. Kū naizvuica dzeive, izvuica grobs.
Kopūs vysi aizjem apmāram vīnaiž daudz vītys, a pīminekli ir dzeivūs dareišona.
Lobuok dzeivs dzeivē, na ar pīminekli.

Ni nu informacejis pyura.
Varbyut kaidam nūder.

Ir izguojuse i jau atrūnama veikalūs autoru kolektiva sastateituo gruomota “Latgaliešu kultūras darbinieki, 2. daļa”. Tei ir 2. gruomota, nu burta L da burt Ž. Laikam aizvakar pacyluoju i paškūrstieju veikalā. Moksoj vaira kai 15 latu.
Informacejis daudz. Informacejis Latvejis kulturys telpā vysod ir vaira nakai viertiejuma i analizis.
Vērtīs iz pasauļa i apraksteit vysod ir vīgļuok nakai izsaceit par jū sovu redzīni.

Hronisti dzeivoj ilguok nakai karavodūni.

Daudz informacejis nu vuoka da vuoka, nu Labinska da napīmiņu kuo iz Ž burta. Pavirši apsaverūt, izaver, ka lela daļa laikabīdru informaceju par sevi snīguši poši intervejuos i īsyutūt CV.
Nav breivys vītys, vyss pylns ar personom.

Lakugā jau najauši saguoja diskuseja par itū gruomotu. Par personeibu atlasis kriterejim. Tyka puormasts, kam par daudz pūdnīku i par moz trokūs. Saeims, ka gaļdnīks nav kulturys darbinīks, a pūdnīks ass, partū ka Latgola ir muola, na kūku zeme. Pūdi vysod bejuši iz golda, na golds iz pūdu. Naass i Latgolys radejis diktoru i jaunūs muzykantu. Popkultura laikam nasaskaita latgalīšu kultura.
Atstuostu itū vysu, partū ka da šam naasu tykuse da pošys gruomotys. Tai saceit, spletnis baroj pasauli, pasauļs baroj spletnis.

Par vizualū pusi, kas nav mozsvareiga i kū varu komentēt, gruomotu tik paturiejuse rūkā.
Nūformiejums mani šokēja jau guomotys pyrmajā daļā. Nasaprūtu, kam beja vajadzeiga tei plotuo boltuo mola car suonim ar portretim, teiruo papeira škīsšona.
Ka bejs vaira biļžu, saprostu – ari ilustrejūt cylvāka dzeivi i dorbus, na tikai juo portrets, kū tok īlīk zam viersroksta augšā i tuoļuok tekstu mīreigi drukoj nu molys da molys.
Vēļ vīns sprostums – nav aizsorglopys beiguos nivīnys… Par piedejū cylvāku iz Ž burta puorskaiteit da gola pagryuts, partū ka juo lopa jau čut ni dalepeita pi vuoka.
Papeira taupiejuši, kai variejuši.

Bet cytaiž – troks dorbs, itūs vysus salaseit kūpā. Vysu cīnu.
Eistyn daudz personeibu, kas ir struoduojušys Latgolā i audziejušys latgalīšu kulturu taidu, kab myusim nabyutu kauns, ka asam nu pūstuos zemis. Kab myusim byutu iz kuo pasakuopt i dareit sovu.
Ituos obejis gruomotys var nūlikt koč kai ceglus sovai latgalīša pošapzinei.

Vēļ izguojuse dzejūļu gruomota Ontonam Slišānam, prozys gruomota Ilzei Keišai i Mārītei Slišānei, Ontona Stankeviča gruomota par Franci Trasunu.

Paguojušā godā Daugovpilī izguoja bilingvals izdavums “Saulis spaiti iz spīgeļu. Лучи по зеркалам” ar latgalīšu dzeju krīvyski i krīvu dzeju latgaliski, nu latgalīšu pusis pi juo struoduoja Juoņs Ryučāns, nu krīvu pusis – Faina Osina. Autori: Vlļs Dziervinīks, Osvalds Kravaļs, Ontons Kūkuojs, Valentins Lukaševičs, Anna Rancāne, Leiga Rundāne, Juoņs Ryučāns, Oskars Seiksts, Ontons Slišāns, Ingrida Tārauda, Aļona Beļajeva, Zenons Burijs, Jevgenejs Golubevs, Aleksandrs Jakimovs, Alla Ļvova, Aleksandrs Meņšikovs, Faina Osina, Ruslans Sokolovs, Aleksejs Solovjovs, Pavels Vaskans, Stanislavs Volodzko.

Niu izguojs Ontona Slišāna, Aleksandrys Vilnis, Ilmara Vananurma, Annelis Slišānis, Pītera Gleizdāna taiseitais kruojums trejuos volūduos „Kotram. Каждому. Egaütele” latgalīšu, krīvu i setu (Igaunejā) volūduos.

Latgalīšu literatura taukstuos pi sovu rūbežu. Cik tuoli zam kuoju ir zeme.
Meklej kontaktus i kužynojās.

Septembra suokumā Rakstnīku savīneiba izdūs dzejis disku, kas veļteits ituo goda Dzejis dīnom. Juo taiseišonā rūku dalyka ari bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” i Latgolys Regionaluos atteisteibys agentura. Vydā byus nazcik latgalīšu autoru. Disks jau atdūts raksteišonai i drukuošonai.

Dzejis dīnu laikā Reigā Breivdobys muzejā byus regionaluos literaturys dīna ar vysu nūvodu dzejnīkim.

Tai ka vyss nav tik švaki, kai ruodīs. Ļauds struodoj, nūsajem ar vysakū i vysaiž izadora.
Ka entuziasti nagrīzs pasauļa, vaļsts nasagrīzs pasauļam leidza.