Meža zemneicys i privatīpašums

Kuortejais nedeļgols, piec kura vajadzātu atsapyust. A kū tī. Cikom dzeivoj, i kusti. Tys nikuo, ka piec tik trokys juošonys pa pasauli šaļtim i vysā nakusti…
Apjuoju puspasauļa. Latgolā niule kai dabasūs – vyss bolts. Vyss vīnūs suņubūrkšu zīdūs. Itai var byut tikai junī. Zīd i zīd. Kotra seikuokuo skareņa i zuoleite.

Vakar pīvakarē ar Lukaševiču brydom pa zuoli pi Ūzulainis kopu statiņa. Sprīdem – naz, ir taidi privatī kopi. Daej pi vuorteņu, a tī pīraksteits – privatīpašums. Īeja aizlīgta.
Pīrosts tok, ka ej, kur gribi. Lai kas, tok kopi pīdar vysim.

Lukaševičs maņ pieški pavaicuoja, par kū byus muns ituos nedelis dīnroksts. Až apjuku. Es tok nikod nazynu, par kū raksteišu. Ar kū suoksīs, ar kū beigsīs i voi vysā byus. Rokstu da rokstu. Kū asu dūmuojuse pīraksteit, tys tai i stuov napabeigts i naīsuokts. Taipat vysaida breinuma gona.
Da i itam žanram vaira pīdar najaušeiba kai plans.
Atsacieju jam, ka raksteišu par itū šaļti. Kai mes obeji syltā juņa pīvakarē brīnam pa zuoli.

A kopi tī beja interesni, iz privatuos zemis sataiseiti vīnai saimei – Barkānim. Cyta nivīna, tik sovejī. Vyss šmuki izpļauts, sakuortuots. Iz kopu vyds bolts krysts.
Tī apglobuots ari 1947. godā mirušais latgalīšu politiks, uorsts i publicists Vinca Barkāns. Jis sovā laikā ir bejs 3. i 4. saeimys deputats nu 1928. da 1934. goda, Latvejis Centraluos padūmis lūceklis nu 1944. da 1945. goda, Ludzys i Rēzeknis apriņča vaļdis prīšksādātuojs.

**Cylvāks darēja i beja, da cik cylvāku itai ir bejs i cik vēļ jūs byus. Tok jī vysi nazkuo cerēja i jī vysi niu cer. Vysim jim dzeive beja pylna itaidu seikumu. Vysaidu nacarātu kasdīnys breinumu.

Myusim vysim dzeive pylna mozu laimeišu. Kai sorkonu meža zemneicu ūgu zuolē – škur tik i losi.**

Nikuo taida lela jau nav. I nagaidi. Tik eisys laimis šaļtenis.
Juņa zuolē sazīdiejuši juoneiši, cytā vītā saukti par zylgaļveišim, cytā par juoņazuolem, cytā par nārbulim, cytā vēļ kai. Meža zemneicys saulē sakorsušā zuolē. Zivteņa daplikšynoj ar asti muorkā. Bārna syltais pakauss zam zūda. Babys krunkainuos rūka dasaskor vīgla i solta – vasali, vasali. Kačs dasaglauž pi kuoju.

Pieški saprotu, cik dzeive ir drausmeigi eisa. Otkon gotovys meža zemneicys, otkon īt Leigū. Nakts eisys, eisenis.
I kod vēļ itai byus.

Īguoduoju, kai nazkod paguojušuo godu symta beiguos Luvrā kleidu pa holandīšu muokslinīku zalim i vierūs jūs obrozus. Kai maņ patyka jūs smolkai izzeimātuos detalis! Tuoļumā pa ladu skrīn bārns ar suneiti, a suneišam acs boltums puorgrīzts.

Tī beja ari Pesteituoja obrozi, a zam krysta lyudzās Jumprova Marija, nazkaidi svātī i obroza pasyuteituoju saime. Tāvs, muote i bārni. Až ni kai myusu dīnu karteņā Aglyunis svātkūs 15.augustā – kurs var, tys jau aizruopoj, aizklemš i aizjuoj. Tys i lyudzās, i dīnu svietej.

A vēļ zam krysta beja meža zemneicenis. Mozys, sorkonys, akuratnai izzeimeitys ar vysom lapeņom i dzeislom. Jezus nabeja tik smolkai izzeimāts kai tuos zemneicys. Vys dūmuoju – kam juos tī. Izaruod, tuo laika gleznīceibā meža zemneicys simbolizej Kristus asni, kū jis izliejs par myusu grākim.
Kū vaira meža zemneicu pi krysta, tū izzeimātajai saimei atlaists vaira grāku. Sok, golvonais ir ticeiba.

Pi kopu vuorteņu saulē auga meža zemneicenis. Vierūs i beinuojūs. Jau gotovys. Zemneicys sorkonys, jau zīd juoneiši. Leigū tiuleņ byus kluot.
Napagaršuoju zemneicu – pi kopu tok. Tai navar, aiz cīna pret myrušajim. Kopi ir myrušūs privatīpašums. Vīneigais, kas jim palics.

A suņubūrkši pīder vysim. Mes asam atbiļdeigi par jim.