Maņ vīnmār ir patykuši vaci cylvāki i leli kūki…

Sveicynuoti! Pīlykumā ir nalels munu dūmu gabaleņš, var byut jū var nūpubliceit lakugā.. Tikai tī drūši viņ ir daudzi pareizraksteibys kliudu, bet kuo tī beja – “lobuok raksteit ar kliudom, nakuo naraksteit nimoz.” Paļdis, ka īliksit i ka nailiksit nikas… Saprūtu, ka navā nikas īpašs..;)

Beju aizmiersuse itū lobū padzierīni. Studenti tuodus vaira nadzer. Iztukšovu sovu ar vabaleitem rūtuotū kakavys kruškeņu i atsagulu gultā, sok, piec tuoda gorda padzierīņa juoatsalaiž.

Atguodoju, muna baba vuorieja kvartā myus (vysim četrim mozbārnim) nu reita tuodu gordu boltu, boltu kakavu. Jā, baba, baba, babeņa…

Jū nasauc Toņa i Jei nav inženers, nasaprūt Jei nikuo nu jaunuokuos mūdis. Nav ni izcyla aktrise, ni dzīd iz skatuvis eisūs lindraceņūs, nasaklausuos muzyku i „nastaigoj” pa škārsteiklu. Navāga jai breivdīnu syltajuos soluos voi lelys sātys Floridā. Jai pīteik ar tū, kas jai jau ir…

Vēļ tagad atguodoju bierneibys dzejūleiti: zemes bite – kamene ziedputeksni samina, zieds aiz dusmām purpina, tā vairs nevar turpināt, bite spārnus čabina, ziedu lūdz un labina…

Nastaigoju vaira pa pļavu zemis bitis vārojūt. Zynu, ka nikod nasameišu sovejūs..

Jei vuicie, dzeivū radeibu mīļuot, muorteņrūzis stuodeit, sīnu cyluot i duorzu raveit…

Tam vaira nav nūzeimis, zynu ka tū nadareišu, koči i grybātu…

Nivīnam nastuostu, cik Jei maņ duorga, i nazynu voj jei moz tū zyna, nūslauku osoru i verūs kuo aizīt Jei klusai vistenis pabaruot…