Maņ kuojeņa pasleidēja jaunu meitu puļceņā
Navar a ni iz minota pamest ituos vaļsts, kab kaids vaļdeibys veirs naapsadauzeitu avarejā, voi kaids cyts, braukdams pa šoseju, nanūsystu kaida policista nu kuoju. Voi kab kaids uozs napaleistu zam buobys lyndraku.
Moza gon tei Latveja. Nav kur ceglam nūkrist i nav kur ar mašynu mudrai parbraukuot – vysuos moluos pa šosejom volkojās policisti, a buobys pošys karās koklā.
Nazkurā blogā vakar cyta storpā īsavieru, ka publiskajā telpā ir pasaruodiejuse nazkaida sekseiga sīvīte Aleksandra Jolkina, kam vīnu laiku ir bejs blogs, a tod jau dzāsts.
Vēļ pasabreinuoju – vyss škārsteikls pylns ar seksu: var apsavērt i plykus bārnus i kai buoba juojās ar suni i vecs ar ūtru veci, a ite atsarūn nazkaida Jolkina i pīroksta nazkū taidu, ka blogs par reizis teik dzāsts.
Redz, kaida Latvejā spieceiga tykumeiba. Voi — redz, kaids vuordam spāks!
Var stuovēt koč divejis tyukstūšys plyku buobu obrozu i četrys tyukstūšys ciču, a ite vīna nazkū pīroksta i nūsaraun.
Tik skaidrs, ka škārsteiklā navar izdzēst nikuo – blogs jau seņ beja nūkopeits i dabojams ZIP formatā. Ka kas – parole alexa.
Tai kai maņ ir pi kuojis, kū kura buoba roksta, ni es tuo bloga vierūs, ni skaitieju, ni maņ juo vajag.
Tik saprotu, ka tys ir koč kas, kas ir nūtics, cikom mane nabeja Latvejā.
Otkon i otkon saprūtu – Quo licet Iovi, non licet bovi.
Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vieršam.
Kas atļauts ministram, nav atļauts sprostam šoperam.
Ministri ir namiersteigi. Jī var napīsasprādzēt i braukt iz sazyn cik kilometru stuņdē. Nivīns policists jūs nanūstruopēs. Partū ka policists nūsabeis i pa prīšku pīzvaneis sovam prīšknīkam, kab struopeidams pats nadabuotu struopis.
Taida, redz, vaļsts, taida i morale. Korupcejai sveicīni nu mane!
Tik smierts i slimeibys prīškā vysi ir vīnaidi.
Napīsasprādzej i brauc. Kū nastruopēs policeja, tū struopēs dzeive.
Lai jau vyss labi.
Koč varbyut Latvejis medicīnai i sabīdreibai nabyutu par ļaunu, ka augšys gols sasatyktu ar dzeivis ūtru pusi i īsavārtu, ka laime nav myužeiga.
Nu ūtrys pusis, voi Latvejā kod nabejs byus prezidents bez sīvys voi prezidents invalida krāslā?
Golvys golam tok ir juobyut šmukam i taisnam. Ka ni pošim, koč keizaram juobyut idealam.
A poši to mes dzeivojam, kai Dīveņš devs i penseja voi olgys atļaun.
Šudiņ puorskaitieju ziņu portalus.
Izaruod, taisnajam Kastānam, kas nacik seņ īsastuoja par saimis vierteibom, pasleidiejuse kuoja.
Nu, goduos i tai.
Na vysod taisnī ir taisni.
Kai grybātūs sabīdreibai voi jim pošim – guodojūt par sabīdreibys atbolstu i bolsim vieleišonuos.
Kai jaunai sīvītei, kas dzeivoj myusudīnu Latvejā, maņ na reizi ir saguojs izdareit izvēli – byut par matraci voi nā. Ļaut dasadūrt sovom gryutim, gūžom voi sist.
Kotra jau poša izalosa – atsaguļt zamyškā i dabuot vysaidus lobumus voi pasavērt acīs i aizīt. Apsverūt vysus par i pret, guodojūt par īgyustamū i pagaisynajomū.
Mama stuostēja par sovu kursabīdrini, kas piec sekmeigu studeju i sorkonuo diploma Reigā aizbrauce iz Moskovu īsastuot aspiranturā.
Tī jai skaidrai pasacēja – vītu nav. Piec šaļts – vītu var dabuot. Tu šmuka meita. Nu Rigys, Pribaltikys. Vysu varim sarunuot.
Tai kai jei napuorgulēja ar profesoru, ar vysu sovu diplomu i ryugtumu dabuoja atbraukt iz sātu. Tai i vysu myužu nūstruoduoja slimneicā, gluobe bārnus, cylvākus. Latvejai vajag lobus i gudrus uorstus. Niu jau pensejā laikam.
Byutu puorguliejuse, byutu zynuotnē – kaida asistenteite voi paleidzeite.
Varbyut – byutu Latvejis medicinys zīds. Varbyut – atkluotu, kai izgluobt nu smierts trokūs Latvejis šoperus i jūs puorgaļveibys uperus.
Napasenim beja pietiejums par sīvītis lūmu zynuotnē. Statistika līcynoj, ka sīvītis zynuotnē lelā vairumā ir mozajūs omotūs, koč jūs tī ir vaira.
Kab sīvīte tyktu iz augšu, jai vajag struoduot daudz vaira i upurēt vaira – kab izkonkurātu cytys sīvītis i tyktu garom veirīšim, kam a apriori ir ļauts vaira.
A ceļš iz augšu na reši īt caur gultu. Na jau tikai zynuotnē.
Ka kaida Kastānam pasabuozuse apakšā i vyss ir nūtics, ar nikuo jauna.
Ni jei pyrmuo, ni pādejuo. I kas vēļ svareiguok – ni jis pyrmais, ni pādejais.
Nav iluzeju, ka kaids vecs, lai cik tykumeigu dvieseļu sorgu nu seve taiseitu ļaužu acīs, tai sprostai pasavērs acīs šmukai sīvītei, kas gulstās juo prīškā, i aizīs.
Niu žurnalistei vajadzēja kompromatu i roksta. Cytu reizi kaidai vajadzēs dorba i karjerys. Vēļ cytai vajadzēs kuoseiša juos intimajā CV.
Te nu beja saimis vierteibu aizstuovi, tai sabīdreiba niu moralizej.
Taidi poši veči kai tī, kas nabļaun medejūs par vierteibom.
Keizaram nivīns napīdūs klybys kuojis voi greizys mutis.
Keizaram juobyut idealam – verīs i navari nūsaprīcuot, cik ideals i bolts.
Deļtuo jau tautai i vajag keizarus.
Deļtuo jau dybynoj apmozguotūs i balsynuotūs keizaru jaunuos partejis.
Deļtuo jau tauta i bolsoj par balsynuotajim keizarim, a vacūs svīž mieslīnī i lomoj nu saeimys uorā.
Quo licet bovi, non licet Iovi.
Ka dzeraunis cyukai atļauts tust i gulēt dubļūs, tuo navar cylvāks.
Kas atļauts sprostam večam, nav atļauts integracejis ministram.
Omots na komots, a pīnuokums i atsasaceišona nu sovu privatūs ierteibu.
Nikod nadori nikuo taida, kuo Tu nadareitu Dīva i pasauļa prīkšā.
Sevkura sīna var byut tikai styklys, aiz kura ir tyukstūšom ocu.
Sevkurai sekseigai začīnei sumkā var byut diktofons.
Ka kaids keizars ļaudim ir saciejs vīnu, a dora cytu, navar gaideit, ka cyti jam tuo napīminēs.
Te jau ari lelais nūzīgums – na jau apsagruobuošona ap cičim i lytkom, čaja dzeršona voi gribeišona kuo vaira, a publiska aizalīgšona i uobeļa pajimšona vystik.
Runa jau nav par seksu, a par morali.
Par atbiļdeibu.
Atbiļdeibu par sovom dūmom, vuordim, dorbim i nūlaideibu. Kai tū vuica kristeiguo morale.
Interesnai, kas itymā situacejā byus upers?
Ministrs, kas demisionēs, partū ka juo vuordi nasaskaņ ar dorbim?
Ministra sīva, kas jam ir šmuks īluops iz publiskuo ancuka?
Žurnaliste, kurys identitati ministrs var elementari nūskaidruot piec juos mobiluo telepona numera?
Avīze, kam skaiteituoji puormat dzaltonumu, partū ka leist aiz ministra moralis durovu nav labi?
Sabīdreiba, kam pasagadiejs našmuks keizars ar vīnu aci i klybu kuoju?