Līvānieši vēlas pārņemt stikla muzeju

“SIA “Lettglas” stikla rūpnīca Līvānos, mainoties īpašniekiem, pārtraukusi darbu. 14. maijā stikla muzejā ieradās tiesu izpildītājs, valsts policijas, Līvānu novada domes un “Lettglas” pilnvarotās personas, lai veiktu muzeja eksponātu inventarizāciju. Līvānu novada pašvaldība ar jauno īpašnieku uzsākusi sarunas par stikla muzeja atgūšanu un saglabāšanu.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods“Latgales Laikam” pastāstīja, ka 14. maijā panākta vienošanās, ka muzeja eksponāti netiks izvesti. Ja tomēr kāds mēģinās to darīt, iestāsies kriminālatbildība. Inventarizācijas aktu parakstījusi gan jauno stikla rūpnīcas īpašnieku, gan domes pilnvarotā persona, pensionētā skolotāja Natālija Stivriška, kas Līvānu stikla muzeju vada jau 14 gadus. “Mēs gatavojam vienošanos ar jauno Līvānu stikla rūpnīcas īpašnieku par to, lai stikla muzeju atdod Līvānu novada pašvaldībai,” teica A.Vaivods. Viņš apgalvoja, ka Līvānu novada pašvaldība darīšot visu, lai muzejs pastāvētu kā stikla rūpniecības vēstures liecinieks nākamajām paaudzēm. Muzejam noteikti tiks sameklētas jaunas, labas telpas, un varētu tikt iedarbināta arī stikla karsēšanas krāsns, kas uzstādīta Latgales mākslas un amatniecības centrā. Tā tūristiem un jaunajām paaudzēm ļautu uzzināt, kā 120 gadus Līvānos pūtuši stiklu. Muzejam būtu jāpiešķir arī oficiāls muzeja statuss.

“Šobrīd valsts iestādes un paši strādājošie likumīgā ceļā rūpējas par parādu piedziņu un iekavēto algu atmaksu. Mēs cenšamies saglābt to, kas vēl saglābjams – Līvānu stikla muzejs ir katra līvānieša lepnums,” uzsvēra A. Vaivods. Pagaidām panākta vienošanās arī par to, ka Līvānu stikla muzejs turpinās uzņemt tūristus. 2007. gadā vienīgo stikla muzeju Eiropā apmeklējuši ap 20 000 cilvēku.

Skolotāja Natālija Stivriška izrāda muzeja eksponātus, kas galvenokārt ir roku darbs, radīti no 19. gadsimta beigām 21.gadsimtam. Lūk, kristāla vāžu komplekts, ko stikla rūpnīcas meistari izgatavojuši Gruzijas 60. gadadienai. Toreiz bijuši pieci komplekti, un viens, ielikts speciālā koka “zārciņā” (ar samtu izklātā kastē), aizceļojis uz Gruziju. Kad sāka gatavot krāsainu stiklu un kristālu, tad līvānieši ieguva arī Vissavienības apbalvojumus. Ar zeltu rotātu stikla kafijas tasīšu komplekts aizceļojis uz Apvienotajiem Arābu emirātiem. Čehi, atbraukuši uz rūpnīcu, teikuši, ka viņu kristāla trauki gan neesot tik izcili kā līvāniešu radītie. Līvānu meistari braukuši pie toreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, lai saņemtu viņa parakstu, kas rotājis Mediju balvu, darinātu Līvānu stikla rūpnīcā. Tur ražojuši arī stikla taru – miljoniem stikla pudeļu, burciņu, tai skaitā ekskluzīvas vīna pudeles un termosu stikla apvalkus.

Līvānu stikla rūpnīcas ražošanas ēkas ir aizslēgas. Līvānieši saka, ka viss vērtīgākais esot jau izvests, palikušas tikai krāsnis. Strādājošie gan neielaižas sarunās. Uzņēmuma pārvaldniece Svetlana Goreva stāsta, ka no aprīļa daļa Līvānu stikla rūpnīcas strādnieku palaista vai nu bezalgas vai apmaksātā atvaļinājumā, daļa tomēr katru darbdienas rītu plkst.8.00 nāk uz darbu, kur tiek fiksēta viņu dīkstāve, jo to ieteikusi darīt Valsts darba inspekcija. Viņa aicina medijus nemeklēt sensāciju notikušajā, jo esot jādomā, kā šīs rūpnīcas darbinieki dzīvos turpmāk.

“Mums, strādniekiem, tas bija šoks, kad paziņoja, ka rūpnīca vairs nestrādās. Esam nolīguši juristu, un gatavojam dokumentus, lai Preiļu tiesā iesniegtu prasību par “Lettglas” maksātnespēju un iekavēto darba algu samaksāšanu,” teica S. Goreva. Pēdējos mēnešus rūpnīcā strādājuši ap 200 darbinieki.

Līvānu novada domes ekonomiste Līga Ancāne Līvānu stikla rūpnīcā strādājusi no 1978. līdz 2000. gadam. “Grūti spriest, kāpēc rūpnīca tika pārdota un ražošana – apturēta. Es strādāju ziedu laikos, kad Līvānu stikla rūpnīca saņēma PSRS atzinības, rūpnīcas zīmolu pazina tuvās un tālās valstīs. Toreiz bija prestiži strādāt stikla rūpnīcā. Manuprāt, Līvānos nav neviens ģimenes, kas nebūtu saistīta ar šo rūpnīcu, te strādājušas dinastijas – Juhņeviči, Košeļevi, Kokareviči,” atminas L. Ancāne.