Latvejis separatisti
Vasali šudiņ!
Ilgi dūmuoju, ka maņ ak jau niu vajadzātu raksteit par Latgolu i Latvejis vaļsti.
Kai pādejuos dīnuos nareši skaitu Latvejis ziņu kanalu komentarūs, myusu vaļstiskumu potenciali var apdraudēt latgalīšu separatisms.
Vox populi – vox dei. Ar tautys bolsu anonimūs komentarūs ak jau runoj patīseiba.
Latgalīši ass drauds Latvejai. Leidzeigi kai osetini i abhazi, kū pret Gruzejis vaļsti sareidēja Krīveja i izmontuoja ībrukumam jimā.
Rūka nasaceļ.
Na jau deļtuo, ka nazynuotu, kuo raksteit, a nu taidys raksteišonys navajadzeiguma. Kurs meklej īnaidnīka, tys juo i atrass. Īnaidnīki vysupyrma pīdzymst myusu pruotā.
Nu ūtrys pusis, kas cyts tuo dareis. Kas raksteis.
Par latgaliskū ir juoroksta latgalīšim, cytaiž juo napīminēs nivīns.
Tai īsaguojs, ka, par pīmāru, latvīšu literatura ir latvyski raksteituo literatura, a latgaliski raksteituo literatura ir uorpus asūšs fenomens. Kai sīvīšu, geju ci bārnu literatura.
Pavasarī skaitieju referatu puorskota konferencē, kas beja veļteita 2007. goda procesim i jaunumim latvīšu literaturā. Beja puorskots par žanrim: dzeju, prozu, dramaturgeju. Uorpus tuo – par bārnu i par latgalīšu literaturom.
Navar naatzeit, ka myusu dīnu latgalīšu literatura ir viereibys vārts fenomens i latvīšu lieraturys daļa. Tok jū vysleidza apsaver atseviški, na integrejūt kūpejā literarajā procesā.
Kai ir ar latgalīšu muzyku?
Myusu dīnuos demokratiskajā Latvejā nav nūkluseišonys. Publiskajā telpā runoj par latgalīšu kulturu, par latgalīšu literaturu. Latgalīšu muokslinīki taisa izstuodis. Latgalīšu muzykanti daboj muzykys bolvys i teik pat Eirovizejā. Latgalīšu autori skaita sovus tekstus na tikai sovā dzeraunē. Tu vari atrast itū dīnrokstu na jau iz ASV registreita dīnrokstu servera, na jau kaidys regionaluos avīzis sātyslopā, a normalys i lelys Latvejis avīzis lopā.
Parkū tod teik nūkluseits, cik latgalīšu ir Latvejā?
Parkū Latvejā nikod nav saskaiteiti cylvāki, kas sevi atzeist par latgalīšim? Parkū tautys skaiteituojim ir dūta nūruode personys, kas sevi sauktu par latgalīšim, atzeimuot kai latvīšus?
Beistami, partū ka latvīšu majoritatis sasadaleišona divejuos daļuos padareitu myusus par Latvejis minoritati. Tys byutu vēļ vīns īrūcs svešūs rūkuos.
Nui i nā.
Subetnosa atzeišona nav naapstreidams arguments etnosa sasaškeļšonai. Pajem tū īrūci i lītoj sovā lobā, nadūd juo svešajim!
Nazkodejī Vitebskys latvīši (ci Infļantejis latvīši) i Baltejis latvīši kūpā nav vēļ i symta godu. Kai iudiņs var sasajaukt ar gaisu – agri voi vieli mygla nūkriss ci byus leits.
Nu ūtrys pusis, mes varim byut pozitivs pīmārs atškireiguo pastuoveišonai sūpluok i naapkaruošonai, naasimileišonai par varis.
Gols golā – kai tauta, kam viesturiski jau vairuok godu symtu garumā ir vasalys divejis rokstu tradicejis, var nabyut lapna par tū?
Latgalīši ir latvīši. Nui, saknēs cytaidi latvīši, tok pīdareigi sovai vaļstej, koč tei jūs šaļtim gryb pataiseit par tū, kas jī navar byut.
Atjem latgalīšam latgalīšu volūdu, tok tu nadabuosi latvīša, kas runuos vydsdialektā – volūda i saknis pagaiss, a paliks akcents.
Akcents vysod pagaist pādejais. Taipat kai aizvainuojums par pagaisynuotū.
Latgalīts bez latgalīšu volūdys nabyus ideals pylsūņs, partū ka jis byus pagaisynuojs sovys saknis i daudz vīgļuok asimilejams i grūzams.
Lojalitate nav tymā, ka vysi runoj latvyski.
Lojalitate ir prīca i lapnums par sovu vaļsti, kas cīnej sovus pylsūņus i var paleidzēt cytim.
Par Latveju var i vajag runuot latgaliski, cytaiž var pagaisynuot Latveju.
Latgola jau seņ ir pagaisynuojuse Daugovpili kai latgalīšu piļsātu. Kab koč Latveja napagaisynuotu Daugovpiļa kai Latvejis piļsātys.
Ar nūgurumu verūs, kai latvīši poši sev meklej īnaidnīka sovā vydā, latgalīšus apsaukojūt par čangalim, apvainoj separatismā i beistās nu latgaliskuos ideņtitatis atzeišonys, formuleišonys i atbaļsteišonys.
Vaļstiskā leidzīnī, augstuokais, apsūlejūt atbolsteit tikai latgalīšu rokstu volūdu.
Ituo goda suokuos LR Izgleiteibys i zynuotnis ministrejā sasauktuo dorba grupa gatavēja atbiļdi ministru prezidentam iz bīdreibys “Latgolys studentu centrs” aizdūtuo vaicuojuma, kai Latvejis vaļsts guodoj par latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.
Ar prīcu dorba grupa atroda rysynuojumu – nadūmuot par latgaliskuos ideņtitatis atbolstu, latgaliskuos kulturys kūpšonu, a sovu atbolstu dūt tikai latgalīšu rokstu volūdai.
Sok, izlūksni īvuiceit bārnam ir saimis aizdavums. I voi ta kaids nu augšys var nūsaceit, kai saimē runuot.
Nūsaceit navar i nadreikst, tok nu augšys var veicynuot volūdys lingvistiskuo statusa sasaglobuošonu i pozitivu pīaugumu. Kab tāvam ar muoti nasaruodeitu, ka jūs bārnu par juo latgalīšu volūdu iz īlys, školā i škārsteiklā nanūrīs par čangali.
Paļdis par atbolstu volūdai. Tok volūda, lai ari svareiga latgaliskuos identitatis daļa, ir moz. Kultura jau seņ ir vaira kai volūda.
Saspeiliejums sabīdreibā pi loba gola nanūvad. Nui, es nasabeistu sovu vuordu – Latvejis sabīdreibā ir saspeiliejums storp latgalīšim i puorejim latvīšim.
Nu vīnys pusis, tys ir aizvainuojums par vaļsts vīnaļdzeibu, atbolsta tryukumu i nasakuortuotū infrastrukturu, kas Latgolu pataisa par eksotisku vosorys ceļuojumu vītu ar šmukim azarim, zyrgu rotim i krucifiksim, tok na normalu dzeivis telpu ar lobim ceļim i sabīdriskū satiksmi. Tei ir latgalīšu vīnaļdzeiba i naticeišona, naīsakļaušona sabīdreibā – pasaverit koč voi pādejuo referenduma rezultatus. Sok, kai jau Dīveņš devs, tai juodzeivoj. A kū jau tī izmaineisi, lai jī tī pa Reigu pliešās.
Nu ūtrys pusis, tei ir baile nu cytaiduo, naprognozejamuo, kas izalauž koč voi anonimajā kasdīnys sarunu, škārsteikla komentaru vidē. Cik reižu – ej pa īlu i īsaklausi svešā sarunā, ka čangali pi vysa vaineigi. Cik reižu skaiti tekstus škārsteiklā i nu aizvainuojuma sasarauņ – čangali, tikai čangali pi vysa vaineigi. Slaisti i dzāruoji.
Kas tuoļuok – etniskuo teireišona? Vēļ kaids škandals školā, kur pazamoj latgalīšu bārnu tik par tū, ka jis ir atguojs nu Latgolys i navar īsakļaut klasis kolektivā? Vēļ kaids pīkauts pusaudzs, kas na tai runuojs?
Atguodojit Atmūdu, kod beja runys par Latgolys autonomeju, i latgalīšu inteligeņcis reakceju, raugūt palikt i byut kūpā ar puorejim latvīšim.
Atguodojit vysaiž vierteitū 1917. goda kongresu Rēzeknē i tuo laika latgalīšu inteligeņci, kas pījēme lāmumu apsavīnuot ar puorejim latvīšim.
Kab na Latgolys i juos kulturys sovpateibu, bagateibu, kab na juos cylvāku, Latveja byutu cytaida.
Voi Tu grybātu dzeivuot taidā Latvejā?
