Latgolys Radejis zinis (31.03.2008.)

Šudiņ nūtiks paplašynuotuo Jākubpils rajona padūmis Teritorialuos atteisteibys, tautsaimnīceibys i investiceju komitejis siede, kur tiks lamti golvonī vaicuojumi par administrativi teritorialū reformu: nūvodu veiduošonu, rajona padūmis reorganizaceju. Jākubpils rajona padūmis sabīdriskūs attīceibu specialists Aleksandrs Kalniņš informie, ka šudiņ rajona padūmē nūtiks arī Socialūs, veseļleibys, izgleiteibys, kulturys, religejis i sporta vaicuojumu kai ari Finanšu komitejis siede.

Latvejis jaunīšim Daugavpils asociejās ar krīvu volūdu, Daugovu, Cītūksni i cītumu, – tai līcynoj Davgavpils jaunīšu apvīneibys Reigā veiktuos aptaujis rezultati. Par ūtru leluokū Latvejis pylsātu tū nūsaukuš 35% aptaujuotūs. Puorsteidzūši, bet 29% aptaujuotūs itū statusu dašķierušs Ventspilij. Davgavpils atteisteibys programmā pylsātys individualitatis izceļšonai īcarāts izmontuot tuos multikulturalū vidi. Tūmār tikai daži aptaujuotī atzynuš, ka pylsāta ir multietniska, lela daļa tū saista tikai ar krīvu volūdu. Daudzim pyilsāta asociejās arī ar Daugovu, Davgavpils universitāti, muokslinīku Marku Rotko i Cītūksni.

Davgavpils pošvaldeibys īceri tyvuokūs divu nedeļu laikā veikt īlu bedreišu remontu piekšni uzkrytušais snīgs puorciele vysmoz par puors nedeļom. Dūmis izpylddirektors Arvīds Kucins pīļaun, ka, snīgam nūkiustūt, atsakluosīs vēļ vairuok ceļa būjuojumu. Bedreišu remontu īcarāts veikt vysā pylsātā, deļ tu ka vairuok voi mozuok būjuota asūt gondreiž kotra īla. Gryuši izbraucama šūbreid ir Vīstura īla,kai ari cytys īlys, kas tyka puorroktys, rekonstruejūt iudiņsvodu. Vysvairuok bedreitis veidojas gar tramvaja sļīdem i lūkom.

Arī itamā godā zalta i dymanta kuozu jubilari Preiļu nūvodā sajims pošvaldeibys naudys duovonu par saimis vierteibu kūpšonu i saglobuošonu, Preiļu nūvoda dūmis deputati nūlāmuš, ka šūgod 50 godu kuozu jubilejā lauluotais puors tiks sveikts ar 100 latim, bet 60.godu kuozu jubilejis puori tiks sumynuoti ar 150 latim.

Iz Latvejis i Krīvejis rūbežys Terehovys rūbežkontrolis punktā šūreit izbraukšonu nu vaļsts gaida 450 kravys automašynys, bet Grebņevā – 50. Tys ir nadaudz vairuok nakai vakar, kod Terehovā ryndā gaideja 400 kravys automašynys, bet Grebņevā – 30.